bez_sakars

iesaki man kādu vietu, kur aizbraukt uz divām nedēļām un tā kārtīgi atlaist. Bez tūristu klātbūtnes. Ar feiniem dabasskatiem. Ir kaut kādi varianti, bet nav pārliecības. Nu tā, pēc savas pieredzes. Lūdzu?

We'd like to point out that swine flu so far has killed two people in the United States that we're aware of. Meanwhile, roughly 13,000 U.S. citizens have died of the more traditional flu thus far in 2009. That mounts up to four people per hour, every hour of every day. Yet we read or hear virtually nothing about it.

We also don't read or hear, according to last Saturday's New York Times, that "more people die of loneliness or lard. More people died in a few minutes when a man went berserk in Binghamton, NY last month. Since August, there have been 14 deaths by gun in schools in the United States.

"So far, no more than 25 people are confirmed as having died in Mexico from the swine flu, compared with more than 6,000 killed by drug violence in that country last year. In 1976, a young soldier died of an earlier version of swine flu; the United States launched a mass vaccination program that, some experts say, ultimately killed more people than the disease itself."

Ja nu kādu interesē, tad šī sieviete spēlēs Londonā 27. aprīlī ekskluzīvu solokoncertu.

Un tagad es esmu uzsēdies uz filmas "seven pounds" saundtreka. Ko lai saka, bezgalīgi jau skaisti!

Nepietiekama nakts miega rezultātā, visu dienu nāk miegs. Bet es nevaru sevi piespiest iet gulēt, jo riebjas sajūta pamosties vakarā un apzināties, ka esmu nogulējis pusdienu. Bet vislielākais smiekls ir tas, ka, ja es pat neaizeju gulēt, es neko lādzīgu tāpat neizdaru, jo esmu pusaizmidzis un planēju apkārt. Nu kurš no abiem tad ir labāks?

Fuck knows.

Bet moš tas nogurums nav miega trūkuma rezultātā kā es sev te iestāstu, bet gan kaut kādas ierobežotības rezultātā. Darbības trūkuma rezultātā. Ārējo ietekmju trūkuma rezultātā. Nu kaut kā trūkuma rezultātā toč. Kad viss apnicis, tad vaig pārmaiņas. Kaut kas jāpārkārto, kaut kas jauns jānopērk. Tikai tas ir īslaicīgs ielāps. Jo man ir nojauta, ja pat man būtu ahujennā māja ar visu ko es gribu iekš un ārpus tās, mani tik un tā iekšā kaut kas dīdītu. Nafig tad tie superbagātie cilīši kam viss ir ņem un novāc sevi no zemes virsas? Tas ir kaut kas cits, nevis mantība. Viss notiek iekšās.

Par ko es patiešām esmu pārliecināts ir tas, ka man riebjas šī verdzība, šī nepieciešamība strādāt, lai izdzīvotu. Šī celšanās vienā laikā, iešana, darīsana atkal un atkal. Tikai naudas dēļ. Jo, ja man būtu piķis, es uzreiz no tejienes notītos, momentāni. Un darītu kaut ko pavisam citu. Lielākais prikols bija, kad man priekšniece pateica, ka pat tad, ja viņai būtu dahuja naudas, viņa tik un tā turpinātu te strādāt. Nu kā lai neierēc viņai sejā? Ja dien dienā viņa laužas prom no darba itkā mājās viņu gaidītu nezin kas. Dirsējvabole.

Vopšem, jautājums, kas mani vislaik nodarbina - "kur lai ņem piķi?"

Puisim ir 17 gadi, meitenei arī 17 gadi. Puisis pāris mēnešus vecāks par meiteni. Viņi ir pāris. Mīl viens otru. Nodarbojas ar seksu.

Meitenes vecākiem puisis nepatīk.

Puisim paliek 18 gadi. Viņi joprojām mīl viens otru. Joprojām nodarbojas ar seksu. Un meitenes vecāki iesūdz puisi tiesā par mazgadīgās izvarošanu...

Let's talk about nothing...

Šodien tiku iepīts stulbā situācijā, kas pati par sevi nebija tik traka, bet skumdina fakts, ka cilvēks, kas samērā tuvs, nesaprot, ka tā nevajadzētu darīt.

Eh, jādodas nolaist tvaiks uz sporta zāli.

Pēdējā laikā priekšniece nu tā mani kaitina, ka varētu viņai uzšaut pa pakausi, bļin.
Ierodas darbā ar nokavēšanos, vazājas apkārt bezdarbībā ar svarīgu ģīmi, tieši, kad pats laiks sākt izpildīt pasūtījumus, šī brauc šopingā un vispār dzenā luni cik vien var, izliekoties, ka pati to neapzinās un, ja es kaut ko ieminos, tad šī iedegas ne pa jokam...

Mana taktika tiktāl ir arī dzenāt luni vai lasīt grāmatu, piedevām nagļakā. Un tā mēs tur abi dzenājam luni līdz kamēr pienāk mirklis, kad gribot negribot kaut kas ir jādara. Un es ļauju viņai pirmajai negribīgi izkustēties, kas dod viņai iemeslu man uzbraukt, tip:" Tu šovakar esi paņēmis brīvu?", uz ko es atbildu:"Un kā ir ar tevi?", kas viņu manāmi aizķer un viņa atrunājas, ka darīja kaut ko pa darba līnijai. Es tāds:"Jā es redzēju!" ar nenormāli lielu mājienu uz to, ka vairāk par dibena kasīšanu viņa neko nebija darījusi. Tad mēs abi klusēdami ķeramies pie darba...un nerunājam sākot no 15 minūtēm līdz trīs dienām (sliktākajā gadījumā).

Tā nu mēs te ņemamies kā tādi pirmklasnieki...

Vakar pirms iemigšanas nez kāpēc (laikam smadzenei pieradums skanēt notikumus un apstāties pie tādiem, kas satraucoši un ne visai pozitīvi pa lielākai daļai) iedomājos par vienu puisi, kuram pirms kādiem 6 gadiem aizdevu 100 doļus, jo viņš nu tā lūdzās, nu tā lūdzās, ka man pat neērti sametās un žēl viņa palika. Bet kad pienāca atdošanas laiks nācās noklausīties lielu dažādību ar atrunām un solījumus atdot vēlāk, kas līdz pat šai dienai nav realizējušies. Nu es jau ar mēģināju tik dažas reizes aprunāties un tad atmetu ar roku, var tak redzēt kāds tas cilvēks ir un nav ko ar tādiem ņemties. Un es arī neesmu no tiem, kas uzsūta pāris lielus puikas aprunāties un noskaidrot situāciju, es vairāk paļaujos uz karmas likumu, tip agrāk vai vēlāk dzīve pati atspēlēsies...
Biki uzkavējos šinīs atmiņās, tad sevi nolamāju par nevajadzīgajām domām, pagriezos uz sānu un drīz vien aizmigu...

nu re kā, sniedziņš pats pie manis atnāca...

Apskaužu tos, kas var pēc 5-6 stundu gulētas nakts noraut visu dienu pat nepaskatoties gultas virzienā. Katru dienu.
Es, savukārt, ja neesmu dabūjis savas 8 stundas, esmu tikpat nelietojams kā veca tupele, gatavs pie pirmās izdevības ievelties gultā, lai kaut nedaudz kompensētu miega iztrūkumu. Un, ja tāda izdevība neparādās, tad novalkājos visu dienu transā, nespējīgs nedz ko baudīt, nedz arī jēdzīgi kaut ko izdarīt.
Call it a life!

He hē! Viņa ir ārā no alas! izbāza savu purniņu un es noķēru viņu aiz ūsām. Pj Harvey aprīlī uzsāk koncerttūri, ka tevi....Beidzotttttttt

The war is over and i realize it was all in my head...

Viena no tām dienām, kad vienkārši jāiet gulēt.
Izņemu sevi no apgrozījuma.



Good-bye!

Tikko nopirku biļetonu uz Prodigy! Aprīlī. Dāvana sev uz vārda dienu.



Diesel Power!

Distance - 90km (turp apakaļ)
Patērētais laiks - hvz
Iztērēts - 0.00£  (pagājušo nedēļ ieliets benzīns)
Other - atrasts mobilais + 10 penīši



Redzēts - salūts, temza (ar visu, kas nāk līdzi), lielais benis
Noskaņojums - zajebennijs

Es laikam esmu vissliktākais patērētājs kāds vien ir - ne reklāmas uz mani iedarbojas, ne atlaides. Nez, varbūt kaut kas ar mani nav kārtībā?!

Esmu atsācis spēlēt giču. Iekšas saka: "Sen bij' laiks, ka tevi!". Manējais saka: "Visam savs laiks". Kaimiņš saka: "Nogriez klusāk, bļa!". Manējais saka: "Pārcelies dzīvot uz Grenlandi, bļa!". Otrs kaimiņš saka: "Neapnīk?". Manējais saka: "Paganīnī trenējās 15 stundas dienā, how's that for a neighbour? And now go eat your fish 'n' chips!". Un turpinu ar amerikas himnu...(akseļa rouza stilā)

Tā, gatavojos misijai - termosu (1.8L)ko piepildīt ar karstu piparmētru tēju esmu aizņēmies, termālais apģērbs ar ko mani dāsni apdāvināja ziemassvētkos ir pa rokai, kājās divi pāri zeķu un somā sviestmaizes (patiesībā nē, bet man likās ka iederās). Esmu gatavs!
Nē, es nedodos uz polāro loku, tikai uz galvaspilsētu pačolēt uz salūtu, ja tur vēl atradīsies viena vietiņa man kur iespiesties, jo pilsētā ar 7.5 mil iedzīvotājiem tas ir aktuāli, vēl jo vairāk tāpēc, ka šonakt viņi būs sadomājuši saspiesties kopā ciešāk nekā parasti.

Un cerams tur neuzradīsies v for vendetta klons uzrīkot pats savu salūtu...