4:56

5. Marts 2005

17:07 - letarģija

aizlienējiet man sērkociņus plakstiņiem un kruķi galvai. es eju uz baletu, lai arī ne balets pie vainas, bet viss tas, kas nenotiek līdz septiņiem - pilnīgs nebalets. un telefoniski atgādiniet man visu izrādi būt paranojā par mobilo telefonu - varbūt tas mani noturēs pie samaņas.

17:17

balets vispār ir sviestains vārds. ne batuts ne galerts, valets, čalets - tie visi atgādina pamperus un sikspārņus.

22:08

atpazīt haosu nenozīmē izskaidrot, kādēļ process vai parādība ir uzskatāma par haotisku. aplūkojot sausumā sasprāgušu augsni vai koka lapas dzīslas kā funkcijas no applūdušiem laukiem vai augu dns, uzreiz redzmas, ka izpildās visi trīs nepieciešamie nosacījumi funkcijas haotiskumam (periodisko punktu blīvums, topoloģiskā tranzitivitāte un jūtīga atkarība no sākumnosacījumiem). izvēloties nedaudz abstraktāku pieeju, pilnīgi pietiek ar mēroga invariances nosacījumu (self-similarity), kuru parasti iespējams pamanīt bez īpašas piepūles. un mēs vienkārši konstatējam - jā, chaos is there.

vienīgais rīks, ar kura palīdzību iespējams saprast, tieši kāpēc viņš tur ir, ir vēsture. vienīgi analizējot notikumu secību laikā, iespējams izprast, kādēļ iegūtais rezultāts ir haotisks. vai tas būtu pa pixelim uzbūvēts attēls datora ekrānā vai nepārtraukts auga kinētiskais un ķīmiskais monitorings, laiks ir haosa rašanās cēlonis, neatkarīgi no medija un telpas dimensiju skaita.

22:54

pamēģiniet pierādīt kādu teorēmu, neizmantojot daudzskatiļa pirmo personu! vienā brīdī tā ciešamā kārta kļūst tik apnicīga un komplicēta, ka pašam pierādījumam jau grūti izsekot. es nesaprotu, kas tas par muļķīgu aizspriedumu pret stāstītāja personas klātbūtni dedukcijas/indukcijas ķēdītē.

līdzīgi kā ar atšķirīgām baleta skolām: vieni noliedz jebkādus pantomīmas elementus un tiecas visu izteikt ar vispārīgu simbolismu, otri nebaidās pantomīmai pakārtot simbolismu. es domāju par tiem internationally acclaimed zinātniekiem MIT vai CIT institūtu vientulīgos gaiteņos, askētiskos putekļainos kabinetos, pilnīgā vientulībā un atsvešinātībā lauzot galvu par ciešamo kārtu kāda retas klases diferenciālvienādojuma analītiskā atrisinājuma unitātes teorēmas pierādījumā. un tad - jau uzreiz pēc publikācijas, teorēma tiks uz visiem laikiem sasaistīta ar tās izgudrotāja vārdu. Balstoties uz X pierādīto atrisinājuma unitāti... vai No X teorēmas seko... Un kādēļ kādēļ es, skaidrojot šo pierādījumu, nevarētu izmantot pirmo personu, uz laiku iejūtoties X ādā, gūstot gabaliņu katarses, sākumā pieņēmis pretējo, beidzamajā rindā pieņēmumu apgāžot un drošu kustību uzvelkot maģisko burtu kombināciju kbj, jau tā niecīgajam krīta gabaliņam sašķīstot uz punkta uz j.

(kbj = kas arī bija jāpierāda)

23:29

skatuve spīd man priekšā kā liela spoža trapece, izpletusies pa lielāko daļu redzesloka. cilvēki zālē - baltie zalkši. matu un džemperu pūku izpludinātas pelēkas kontūras, skatiens pievērsts gaišajai trapecei; samazināta kustība gaisā, smieklu gāze. īss laika atstatums, melnais pārtraukums, nekontakts starp brānām. idiotisms tīrākajā formā. gaišredzība nav dāvana, tā ir smaga tuvredzība ar gaišo trapeci nākotnes vietā.

pūt pīlīti

23:33

skumjas ir mani atradušas. ar labu nakti.

Iepriekšējā diena - Nākošā diena