Sapnī redzēju, kā domas pārvēršas par vārdiem. Sen tā nebija bijis, ka sapnis rādās nevis kā kustīgi attēli, bet gan kā teksts. Tā parasti ir bijis pēc intensīvas tulkošanas naktīm, kad sapni var lasīt kā tekstu. Uz beigām pusnomodā pat izdarīju eksperimentu, iedomājos kādu vārdu un tas uzreiz uzrakstījās. Bet vai latviešu valodā? Vēl es redzēju, kā veidojas cilvēku domas, bet pēc pamošanās ļoti sāpēja galva un maz ko atcerējos. Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?
Viss janvāris bija kā abstrakts lēciens sniega mirdzumā
Lai gan šķita, ka par mani neviena bailīgāka radījuma nav, cilvèki teica, ka mani jautājumi esot ļoti drosmīgi. Tas pārsteidza, bet man patiktu, ja mācētu izdomāt arī kādu sakarīgu atbildi, nevis tikai jautāt.
"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"