Free Willie! | 16. Jul 2008 @ 21:12 |
---|
|
Cilvēki parasti visvairāk lepojas ar to, par ko galīgi nav atbildīgi.
Bet tas nav biedējoši. Biedējoši, dārgie draugi un kolēģi, ir mūsdienu zinātnes sasniegumi atzinumi kopā ar jau tik sen muļļāto par brīvo gribu.
Paradoksāli. Mēs neviens īpaši neuztraucamies par to, ka izvēlamies ar dzeramā, šņaucamā un pīpējamā palīdzību pamainīt savu bioķīmiju - uzlabot garīgo, atslābināties, sakoncentrēties. Bet, kad medicīna piedāvā antidepresantus un visādas citas huiņas, kas dara principā to pašu, tikai (pienācīgi attīstoties) ar mazākiem blakusefektiem, mēs tramīgi skatāmies uz cilvēkiem, kas tās lieto un bieži vien uzskatām, ka viņi ir zombēti. Not in their own skin. Deficient. Acīmredzot tas ir pārāk tieši un brutāls atgādinājums par mūsu patieso dabu. Vai arī tomēr blietē mūsos ieaudzinātajai pašiznīcināšanās tieksmei, kura saka, ka lai justos labi, tev vajag sevi drusku galināt nost?
|
Forsaitu sāga, eipeisodijs uncadtijs | 19. Jul 2006 @ 09:39 |
---|
|
Lasot gan Ē.S. rakstu, šur tur gan šepat cibā un citur atsauksmes, top pilnīgi skaidrs, ka neesmu pozitīvists un raksts uzdzen vieglu grēmu.
Palasot vēl nedaudz komentārus, rodas skaidrība, ka tā vietā, lai cilvēki dažviet padomātu, nu ir atradies vēl viens veids kā pašsadalīties. Nu vairs nebūs - homoseksuāļi/baznīcēni, bet gan - pozitīvisti/negatīvisti.
pozitīvisms: - noraida cinismu - aicina noticēt labajai vēstij
negatīvisms: - visi viņi kuces un saule ir lampa - norāda, ka vēstnesis dvako
Cinisms un pohujisms -- infantila reakcija uz to, ka apkārtējā pasaule nav bāztin piebāzta ar mūsu vecāku kopijām, kas mūs aplolos, apčubinās un iebāzīs bonbondziņu mutē, kad vien gribam.
Labā vēsts (eg. koments) -- ticība un reliģiozas jūtas valsts pārvaldes un politikas sakarā? Baznīca tak ir šķirta no valsts, vismaz pagaidām.
Labā vēsts (šai gadījumā) faktiski ir vēl viena infantila reakcija, kad cilvēks sabīstas no sava cinisma. Visapkārt varbūt smird, bet toties tur un tur ir rozes un vispār, ja mēs apskatīsimies apkārt, saulīte spīd!
Nav mūsu valsts (nedz arī zeme) ne miskaste, ne rožu dārzs. Pietiek šur tur gan viena gan otra, bet ja mēs definējam, ka viss ir miskaste/rožu dārzs, tāpēc, ka X ir miskaste/rožu dārzs, mēs neglābjami un šaušalīgi noplicinām "viss" jēdzienu.
Attieksme pret valsti nav ticības jautājums. Man nav "jātic" savai valstij, lai es spētu saskatīt labo un slikto, kas tajā ir, un savu iespēju, vēlmju un slinkuma robežās censtos to pamainīt atbilstoši saviem uzskatiem. Valsts ir ticības spogulis nevis pamats.
Bet paglobālos ticības krīzes apstākļos (Dievs ir miris un nekas cits pat tik nesakarīgs kā viņš nav īsti atrasts), protams rodas vēlme apdvest ar ticību dajebko. Ņe tam kopajut ļudi.
|
pilnmēness: Magoņu iela - dzelzceļa stiga | 12. Maijs 2006 @ 09:58 |
---|
|
Tie cilvēki ar kuriem patiešām nevar nerēķināties, panāk to ļoti interesantā veidā. Proti, viņi liek nojaust, ka ignorējot viņus, tu palaid garām kādu intriģējošu noslēpumu.
|
fungusi, visur tikai fungusi | 17. Apr 2006 @ 15:05 |
---|
|
Kronisks willpowera trūkums. Man lūdzu ielejiet nedaudz gribasspēka, no Smaragda pilsētas laikam. Hmm, nē, te jau tiek sajauktas Volkova interpretācijas ar Baumu pašu.
Un ko nozīmē: МОРАЛЬ: МОРАЛЬНЫЕ НОРМЫ ЛИБО НЕУСВОЕНЫ, ЛИБО СУГУБО ЛИЧНЫЕ ИЛИ КОРПОРАТИВНЫЕ no martcores testa, to es laikam pat negribu domāt.
|
Ex libris | 17. Feb 2006 @ 03:01 |
---|
|
Dažkārt SC palasot, paliek bail.
Varbūt ne bail, bet tāda zosāda viegla uzmetās - un rodas sajūta, ka elvē "jaunie rakstnieki" (par kuru akūto un aktuālo vecumu man, protams, nav ne jausmas un par kuru nosacīto statusu jau pirms brīža rakstīja markizs) - ir kāreiz šeit. Proti, tādi, kas šo nosaukumu būtu godam pelnījuši, pat ja viņi to nevēlas vai viņus tas neinteresē. Katrs ieraksts kā maza - nu, banālākais salīdzinājums varētu būt ar japāņu miniatūru, un es sāku saprast, kāpēc.
Kāda velna pēc lai es pirktu latviešu grāmatas, ja ir?
Воистину, Begemot, sāk šķist, ka tavs sākotnējais ieraksts ir bijis pašpravietisks.
|
|
|