Pilnmēness nogurdinātie

Netālu no manām mājām ir jauka maza peļķe, es gribēju teikt: baseins. Nu, tāds mikro: kādi 20m garš, 2m dziļš dziļajā galā — tāds, ko var vienā ienirienā pārpeldēt. Bet par to tuvs un nepārblīvēts. Ak, jā, un apvienots ar sporta zālīti un saunu. Un ar 1 letes kafejnīciņu, kā jau sportniecības vietā pienākas.

Nu, un tā paretam šo iestādījumu apmeklējot, es katrreiz safascinējos.

Pirmkārt, tur vienmēr tup kādas 3-4 pusbārbijtipa meičas: kasiere/administratore: 1 gab., kuras vienīgais darbs ir, cik redzu, iekasēt naudu no sporta zāles apmeklētājiem un izsniegt viņiem garderobes numuriņus; kafejnīcas pārdevēja: 1 gab., kuras vienīgais darbs ir pieņemt naudiņu no apmeklētājiem un izsniegt viņiem kafeju un sulas (izskatās, ka tas notiek aptuveni reizi stundā).Jāpiebilst, ka abas šīs jaunkundzes atrodas viena no otras nekad ne tālāk kā metra attālumā, jo telpa, kurā viņām jāuzturas, ir aptuveni Harija Potera bērnības guļamistabas lielumā. Kā viņas nesakaujas dēļ klientiem — nesaprotu, jo nekā, ko viņām tur divatā darīt, točno nav.

Un ir vēl divas tāda paša stila jaukas meitenes, kuru vienīgais pienākums, cik esmu redzējis, ir aptuveni reizi stundā vai divās ar lielu platu slotas paveida daiktu apšļūkt baseina telpā ap pašu ūdenstilpni apkārt esošajai grīdai, pārdzenot uz tā sakrājušos ūdeni no viena gala uz otru. Aizkustinošākais ir tas, ka viņas to dara tērpušās savā "ofisa" tipa apģērbā, kas varētu būt krustojums starp bankas administratīvo asistentu un Lienes ielas meiteni, garie nagi nonwithstanding.

Otrkārt, tur ir L-veida vīriešu ģērbtuves komplekss, kas sastāv no mikroskopiskas skapīšu telpas, caur durvīm savienotas ar tāda paša kalibra dušu, kurai izejot cauri, nonāk baseina priekškambarītī. Nu, un acīmredzamas elektriskas ģenialitātes uzplūdos gan skapīšu telpā, gan priekškambarītī ir pa gaismas slēdzim, kuri katrs spēj izrubīt vai ierubīt redzamību visā šajā Minotaura mazmājā vienlaicīgi, neskatoties uz to, ka nekāda dienas gaisma tur iespīdēt nevar.

Līdz ar to cilvēks, kas tikko ieziepējies dušā (proti, kompleksa vidusdaļā), var garantēti parakstīt sev vismaz kāju pirkstu atdauzīšanu, ja ne nožaušanos un galvas pārsišanu katrreiz, kad kādam citam baseina apmeklētājam solidāras taupības uzplūdos uznāk iedvesma, aizejot vai nu uz baseinu vai kafejnīcu, izslēgt gaismu™.

Kā beigu pieskāriens ar īpašu atzinību vērtējams fakts, ka šīs Platona alas fēns ir tieši saistīts ar augšminēto elektrokūcijas sistēmu: proti, ja skapīšu telpas slēdzis ir vienā pozīcijā, tad fēnu ieslēgt nevar, un vienīgais veids, kā to risināt, ir pārslēgt pretējā pozīcijā priekškambara slēdzi, kas, saprotams, noved pie tā, ka vai nu turp vai atpakaļceļš pie fēna ir jāveic pilnīgā tumsā.

Lūk vēstule, ko 9-gadīgais Entonijs Holanders uzrakstīja bērnu TV programmai "Blue Peter", apjautādamies, vai tie viņam nevar palīdzēt ar šādiem tādiem materiāliem un rīkiem, jo viņam šķiet, ka viņš zina, kā varētu atdzīvināt dzīvās radības.

Pie vajadzīgajām lietām piederēja, tātad, tai skaitā:

2. Uz pusēm sadalītas sirds modelis (abas puss)
3. Tāds ceruma tips ko viņi lietā ausu tīrīšanai [Cerumam jābūt ļoti ļoti tīram]
4. Rīki, ar kuriem cilvēkus atgriež vaļā

un vēl šis tas.

Kā pats Holanders — tagad reimatoloģijas profesors un būtisks inovatīvas ķirurģiskas metodes (mākslīgi izaudzētas balsenes implantācija) dalībnieks, atzīst: ja "Blue Peter" atbilde būtu uzrādījusi jelkādu izsmieklu vai neticību, viņš, iespējams nekad nebūtu saņēmies kļūt par medicīnas zinātnieku.