Pilnmēness nogurdinātie - Of cabbages and kings, revisited.

From: begemots Date: 13. Aprīlis 2008 - 14:38 (Link)

Izskatās, ka tu vadies no pieņēmuma, ka manipulatori ir tie, kas 100% kontrolē situāciju. Manuprāt, tas viņiem piešķir tādu gluži pārpasaulīgu spēku, ne? :)

"ikvienam no mums gribas sajust ilūziju, ka mūsu atbalsts kaut kam dos savu artavu pasaules lāpīšanā."
--
Droši vien, ka dos arī. Galu galā, vai tad mēs tagad varam tā vēsturiski novērtēt, ko dos tie darbi, ko darām? Izrādīsies, ka atbalstot Tibetu palīdzam kādam vairot savu politisko kapitālu? Bet kad tā nav bijis? Un kāds tam vairs sakars ar Tibetu? Un vai tas nozīmē, ka nu varam darīt tikai un vienīgi to, kur esam vieni paši (jo tikai par saviem nodomiem varam būt cik necik pārliecināti)? :)

P.S. Ja kas -- es pats nepiedalos Tibetas pasākumos, tā kā šī nav aģitācija konkrēti par šo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: buks Date: 13. Aprīlis 2008 - 14:59 (Link)

Man šķiet, ka kolēģis ne tik daudz domājis kādu mistisku "slepeno varu", kas kontrolē situāciju, bet drīzāk vecumveco principu: ja nevari aizdambēt straumi, tad novirzi to vēlamā virzienā. Tb ja es vēlos aplaupīt banku, tad man jāizsviež publiskajā elpā pāris atslēgsaukļus, kurus uztverot pūlis sašutumā skries uz pilsētas otru galu protestēt pret kaut ko, kamēr es klusu un mierīgi atveru seifu un tā saturu pievācu, ij neviens troksnī to nepamana. Toties ļaudīm prieks, ka viņi ko derīgu darījuši, attieksmi pauduši (lai gan pirms es nepametu šos saukļus, šie pat neiedomājās kur skriet un protestēt). :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 13. Aprīlis 2008 - 16:41 (Link)

Princips jau tiešām vecumvecs. Tamdēļ es jau nu teiktu, jautājums ir par to -- vai pūļa skriešanai bija kāda sakarīga doma vai nē. Ja bija -- tad tas, kur kurā galā laupa banku pa to laiku, vairs nav īsti būtiski, pieņemot, ka pa nagiem banku aplaupītājiem tomēr sit policija. Ja nebija -- nafig skriet pirmajā vietā? :)

(Reply to this) (Parent)