divreiz dzīvē esmu galdniekam pasūtījusi virtuves mēbeli. pirmajai nebija nevienas atvilktnes (tas bija galdniekmākslinieks, viņš mani saprata no pusvārda), otrajai bija divas, jo tieši tik daudz man tagad liekas saprātīgi un pieciešami. otrais galdnieks nebija mākslinieks; viņu ilgi pierunāju, ka man _tiešām_ nevajag atvilktnes un virināmas durtiņas. arī man atvilktnēs uzreiz ir haoss, un durtiņas es aizmirstu vaļā un dabūju zilumus.