| In other (old) news |
 In other (old) news | 24. Jun 2021 @ 20:12  |
|---|
Kvantu mehānikā, rēķinot elementu ķīmiskās īpašības, jo smagāki elementi, jo vairāk jāņem vērā Einšteina speciālā relativitātes teorija. Tādēļ, ka elektroni atomos kustās jo ātrāk, jo lielāks atoma numurs (un līdz ar to arī atoma masa).
Jau zeltam (Au), piemēram, ārējās čaulas elektroni kustās ar ātrumu, kas nedaudz lielāks par pusi gaismas ātruma (0,58c). Tas nozīmē, ka zeltu kā ķīmisko elementu pietiekami iespaido relativitātes efekti, lai tie, piemēram, ietekmētu zelta krāsu.
Līdzīgi, neņemot vērā relativitātes efektus, alvas-skābes akumulatoriem būtu jāstrādā tikpat labi kā svina-skābes. Taču izrādās, ka 10V no 12V parastajos 6 elementu svina akumulatoros, kurus mēs lietojam, rada relativitātes efekti. Tā kā alvā (kā gandrīz divreiz vieglākā elementā) šie efekti nav tik izteikti, tad alvas-skābes akumulatori nav praktiski.
// https://physics.stackexchange.com/a/646118/158449
|
Vispār zelta krāsu ietekmē tas kādi ir piemaisījumi, "grauda" lielums, un aiz tam gaismas lauzšanas leņķis utt. utjp., bet gan jau ka tas tā arhaiski :-)
Tas viss nāk papildus. :)
Kā var ņemt vērā teoriju daļēji? T.b., kā to var ņemt vērā vairāk nekā mazāk?
"Jo smagāki elementi, jo svarīgāk ņemt vērā teoriju" varbūt?
Kaut kā tā. Relativitātes efekti tāpat figurē, bet kompaktākām elektronu čaulām tie ir tik niecīgi, ka noignorējot rezultāti diži neatšķirsies, kļūda tāpat būs zem mērījumu neprecizitātes.
Ideja līdzīga kā ar skolas laiku fizikas uzdevumu standartfrāzi "gaisa pretestību vērā neņemt". Kamēr rēķina mehānikas uzdevumus nelielu (tobiš, mazs virsmas laukums), samērā lēnu objektu kustību, no tās gaisa pretestības vērā neņemšanas radusies kļūda ir nenozīmīga. Šāviņu gadījumā starpība jau būs pamatīga, un mēģinot aprēķināt izpletņlēcēja ātrumu, paātrinājumu, utt, "neņemot vērā gaisa pretestību" tiks iegūts visnotaļ absurds rezultāts.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}