|
I, for one, welcome our new gentrifying overlords.
Avotielas apkārtnē esmu dzīvojis kādus astoņus gadus, tamdēļ uzskatu, ka arī es esmu pilnvarots izteikties. Un lūk, man, piemēram, šķiet, ka razruhu hipsteriskuma vietā var vēlēties vai nu ļaudis, kas to hipsterīgumu novēro no pietiekami droša attāluma, vai cilvēki ar līdz galam nepārslimotu pusaudžu izpratni par romantiku.
2 no šiem skaistajiem astoņiem gadiem es dzīvojos koka mājā bez dušas un ateju gaitenī. Nekas katastrofāls, protams, nebija, arī pie izlietnes var tīri labi nomazgāties, un tas, ka no rīta jāapģērbjas, lai aizietu uz ateju, palīdz ātrāk pamosties. Tomēr nenoliegšu, ka tad, kad es šai pat skaistajā rajonā pārvācos uz dzīvesvietu, kur man vienīgajam visā stāvā bija duša un ateja dzīvoklī, es to tomēr uztvēru kā milzīgu soli uz priekšu.
Tāpat sildīties ar malku, protams, arī ir romantiski, tomēr laikam labāk, ja pie krāsns nav jātur saraksts "Pirmās pazīmes, kas liecina par saindēšanos ar tvana gāzi" ("nāve" šo pazīmju sarakstā atrodas pārāk augstu) un ugunsdzēšamais aparāts.
Arī to, ka, šķiet, prostituēto un heroīna lietotāju rajonā kļuvis mazāk, es neizjūtu kā īpašu iztrūkumu. Ielas nekļūst skaistākas tad, ja tās rotā tukšas šļirces.
Nēnē, ja Avotiela un viņas apkārtne kļūs par tādu glīti apčubinātu, pielabotu un nokrāsotu kā tagad Mūrnieku iela, viņa no tā tikai iegūs. Arī dzīve ar ērtībām var būt šarmanta, romantiska un valdzinoša.
|