Pilnmēness nogurdinātie - Satriecošas atziņas no Parīzes

From: jim Date: 3. Jūlijs 2012 - 16:26 (Link)

baigi skarbi konkrēto sievietes keisu vērtē, principā normāla, veselīga tieksme pēc normālas, veselīgas komunikācijas, kurā vari saprast otra robežas, nevis saņemt completely generic atbildi "jā, mīļā, tev vienmēr taisnība". rezultāts ir likumsakarīgs. es nezinu, kāpēc tas vīriešiem šķiet tāds, hi-hi ha-ha, ja ir vēlme saņemt zīmi, ka tas kas tiek attiecību ietvaros sacīts/darīts, tiešām kkur otram reģistrējas ar kādu iespaidu (konkrētais piemērs, protams, ekstrēms un tāpēc izklausās teorētiski konstruēts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 3. Jūlijs 2012 - 16:52 (Link)

Tur protams var būt visādi, bet starp tām lietām, kas piesaistīja uzmanību bija arī tas, ka cilvēks vnk saka, ka viņam abstrakti gribās strīdēties -- ievērojam, tātad, ka runa bija nevis par komunikācijas lietu risināšanu ar konkrētu cilvēku (ar kuru, spriežot pēc apraksta tādu tiešām varētu būt Kaudzēm), bet par nepieciešamību utoties, pardon, izjust draivu.

Nu, un kom. problēmu tālāka risināšana aprakstītajā veidā vispār izklausās vai nu pēc bērnudārza vai pēc pilnīgas nerēķināšanās ar otra jūtām. Kas nepierāda, bet tomēr drusku liecina par to, ka problēmsituācijas sieviešgalam varētu būt savukārt drusku cita problēma: nevis komunikācijas, bet kkāda drusku bažas raisoša tipa egoisma.

(Reply to this) (Parent)