tie taču ir lorda henrija vārdi. ne jau vailds sev ko tādu lika uz kapakmeņa uzkalt kā savu pārliecību, bet tieši ielika mutē vienam no literatūras vēsturē labāk atveidotajiem sofistiem jeb varonim, kura teksti grūti atvairāmā intelektuālu mežģīņu formā skaisto izgaismo kā kroplību, cienījamo kā izsmieklu etc. saindē visu tīro un skaisto. tieši tā jau ir visa grāmatas ass, nevis prikols par novecojošo ģīmetni.