Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Nu, bet tu taču piekritīsi, ka tas nu reiz ir dziļi teorētisks pārspriedums par to, kā būtu forši, bet kas dzīvē nekad nevar notikt. Ja tu polītikā centies kaut ko izskaidrot, par tevi neviens nebalsos. Lai cilvēkus par kaut ko pārliecinātu, tava vēsts jāreducē līdz absolūtajam minimumam, kāds vien ir iespējams, un tad tas minimums neatlaidīgi un itin visur jāatkārto. Lūk, piemēram, Šleseram ir tāds minimums "Es nenormāli spārdu, ja man dotu vaļu, es visu Latviju paceltu tā, kā pacēlu lidostu", un to viņš atkārto vienā laidā. Viņam prasa, ko viņš domā par veselības aprūpes sistēmu, viņš stāsta, ka nav jau tik kruta kā lidostā, jo tur viņš nav pie šprices. Un mēs te varam snobiski smīkņāt par viņa izglītību vai runas veidu, cik mums tīk — viņš visviens ir ticis daudz tālāk nekā mēs ar augstāko izglītību un brīnumdaiļām izteikām. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš neiespringst uz sīkumiem un skaidrošanu, bet dragā uz priekšu kā buldozers. Un kas par to, ka brīžam sanāk iedragāt sienā — ja viņu nepakārs saniknots ļaužu pūlis, viņš polītikā grozīsies līdz sirmam vecumam.

Vai, piemēram, kāda velna pēc cilvēki pagājušajās vēlēšanās tā balsoja par "Tautas partiju"? Ko, nebija jau visādus brīnumus savārījuši? Bija, protams, bet pirms vēlēšanām viņi sāka dragāt savu minimumu "Mēs esam profesionāļi, kas dara". Un ko domā? Ievēlēja. Ja būtu sākuši "Jā, mums ir bijušas savas kļūdas, bet mēs no tām esam mācījušies un centīsimies vairāk nepieļaut, mēs joprojām esam pieredzējuši profesionāļi" — ne velna nebūtu sanācis. Cilvēkiem nevajag izskaidrojumus, cilvēkiem vajag vienkāršas frāzes, kas atkārtotas līdz nelabumam.

Tātad — ja kāds kādreiz sadomātu tiesāt Helēnīti, pirms tam piešķiŗot viņai medāli, tad viņš uzreiz no polītikas varētu atvadīties. Varbūt arī tu nopriecātos, bet tādi aprobežoti vidusmēra cilvēki kā es kurnētu: "Kā tad sanāk, vispirms apbalvo, pēc tam met cietumā? Kāpēc tad mest cietumā, ja pēkšņi tāda labiņā? Un kāpēc apbalvot, ja jau pelnījusi cietumā sēdēt?" Saprotams, žēl jau būtu nenovērtēt cilvēka labos darbus, bet, ja tev vairāk interesē sava polītiskā karjēra, nevis Helēnītes gandarījums par labi padarītu darbu, izvēle nav grūta — lābeli virsū un cietumā iekšā.