10/25/13 11:00 pmAizvērt acis zem segas un palikt tajā trešās tumsas mierā.Piecas dienas centos aizkarus atraut. Šodien izstaigāju mākslas muzeju. Ceru, ka tā būda sabruks, citādāk to nokrāsos plastalīn pelēku. Un to orģinālo skaistumu ar sulīgajām krāsām, roku glāstītajiem rakstiem ekspozīciju telpās iekonservēs ar nedegošām plāksnēm un pārķēzīs ar gaiši pelēku akrila plēvi. Tas, kas maksā, pasūta mūziku, bet, ja naudas nav, pasūta sūdu. Pat nauda būtu, bet tupums spiež. Galvenais, ka kafeijnīca būs, jo Rīgas Centrā tač' tik maz tādu ir. Kaut zeme atvērtos! Gardi skaitītu kultūras sviesta asariņas. |
Sudraba skaņa.
Hypodermic needle theory.
10/19/13 06:16 pmDienas saulei priekšā aizvilku aizkaru. Sintēze. Istabā viss apauga ar mirdzoši sarkanu sarmu. Ekrānā uzplaiksnija ekvivalents - filma Only God Forgives. Iekšējā nenosvērtība ļāva tikai brīžiem pieslēgties lēni slīdošajam ritmam. Jūtams pretspēks, bet tik daudz skaistu un līdzsvarotu bildīšu. |
10/18/13 08:46 pmTā kopā dzīvošana, tāda suņa dresēšana vien ir. |
10/13/13 07:49 pmJ: "Visa mana dzive ir tikai meli. Cik ilgi es vēl tā varēšu turpināt?"D: "Kamēr apniks dzīvot." J: "Jo vairāk es meloju, jo mazāk man apnīk." |
10/13/13 10:51 amMigla ienes mieru un mājīgumu.Vakar rietošā, nosarkusī saules ogle izsmērējās pa visu debess malu. Tālumā esošās, letarģijā slīkstošoās koku mežģīnes nolaizīja spīdigi melnas. Gurdas miglas čūskas lēni pulcējās vienkopus, lai savītos, tad saplūstu vienmērīgā levitējošā vieglumā. To nevar ierāmēt, ielikt mēteļa iekškabatā, iešūt aiz oderes vai nospiest herbārijā. Var tikai pazaudēt. |
10/12/13 01:37 amŠīs nedēļas nogurums pat trīcošās rokas apklusinājis. Netīši ar etilspirtu aci sev izslaucīju, un plaušiņās dziļi, jo dziļi ievilku tumsā aizsmēķeto cigaretes filtru.Nedēļas smaidu un smieklus veltīju sev, kad šodien auto/bez-pilotā spiedu signalizācijas pogas skoliņā, bet pirms pēdējā cipara aptvēru, ka nezinu, vai kombinācija bija pareza, un vispār, ko es daru.. Cik skaisti būtu, ja # varētu pielietot arī citās dzīves situācijās. Kaut ko nodzēst, un sākt no jauna. Šorīt tramvajā iekāpa J. Veltīju 4 sek viņa apskatei, ko būtu dāvājusi jebkuram iekāpējam, un aizgriezos, kaut arī seja likās pazīstama. Apjēdzu, ka tas ir tas čīkstošais un kaprīzais zeņķis no pamatskolas. Palicis miesās bagātāks, bet iedomība pa visām vīlīm un rugājiem vēl aizvien lien laukā. Kaut kad viņš bija modelis. J ir izskatīgs, cik nu gaišmataini vīrieši tādi spēj būt. Bet nošokēja mani tas, ka uzplaiksnīja iepriekšējās nakts sapnis, par kura esamību neko nezināju. Redzēju sapnī viņa māti, kura bija stāvoklī, un J bija ārkātīgi aizvainots un neapmierināts, ka gaidāms brālis. Nesaprotu, nomoda murgi konkrētajā brīdī vai murgu savārstījums manā bezmiegā. Ja tā, tad, kas pie velna! Es par to cilvēku eksistenci nebiju domājusi n gadus. Viņš aizsoļoja, un tad atpazina. Vakar pa logu redzēju A. Jau kuro rezi, redzu caur stiklu viņu, bet katreiz citā pilsētas rajonā. Kādu mēnesi nav par sevi atgādinājis, laikam divos gados būs piegriezies saņemt atteikuma tekstus, ka man nav laika, ir plāni utt. Bet viņam man nav laika, un labi, ka tā. Saka, ja nepazīst, būsi bagāts. Tad nu gaidu to mirkli, kad tās bagātības mani pie zemes nospiedīs. Jo uzreiz aiz 'čau', atskan 'es tevi nepazinu'. Pat tie, kuri redz mani ikdienas. |
10/8/13 08:08 pm - atkāpe - ne liriskākāŠodien redzēju mazu gabaliņu no 100g kult. Tukšs ētara laiks, tādas samazgas var rādī nakts vidū starp dormeo matračiem un kosmoDiskiem iespiestas. Pirmais acīs iespiedās jaunais LTV1 logo. Nekomentēšu, tas izskatās tiši pēc tā, kā izskatās. Tagad izprotu brālīša sašutumu, kas to brīnumu ierauga ik dienas, ieejot savā darba vietā. Tad jaunais, vai varbūt netik jaunais (es, naz, man nav tv), studijas iekārtojums. Želve ar kaut kādu tirliņu stāv aizgaldā (lai nebūtu tik statiski un izklaidētu skatītāju ar saviem akrobātiskajiem (līdz galam neizvilktajiem, saraustītajiem) žestiem. Priekšā vienā rindā vairāki apsūdzēti (eksperti - cienījami cilveki, kompetenti savā jomā), kas izmisīgi cenšas savu viedokli izpušķot, jo jautājumi izsmeļami pāris burtu kopās. Bez tam, viņiem nav aizgalda, kur paslēpt resnos rumpjus un neglītās kurpes, vai nolikt rokas. Sēž kā pie bāra, bet letes ta nav! Lai redzētu blakus runātāja seju jālokās kā sliekai drāts galā. Šodien diskusija bija par to vai vajag, vai nevajag diskutēt. 15min no dzīves ieslidinātas atejā. Es ļoti cienu sab. medijus, zinu, kā tie cilvēki strādā, bet pārmaiņas LTV netikai iekšienē ir nesmukas, nejēdzīgas, bet tas koši uzplaiksnij arī zilajā ekrānā. Mazais pīļu dīķis sācis smako vēl vairāk. |
10/7/13 09:37 pm - iz senas bērnībasVīngliemežiem ir melnas mēles. Olas viņi dēj piltuveida bedrītēs, kad tās (olas, ne bedres) ieliek margarīna kastītē, kur iebērtas smiltis, tās sacukurojas, paliek blāvas un necaurspīdīgas. Kamēr tas vēl nav noticis, tās ir tāda paša izskata lodītes kā tās, ko var izķeksēt no pāršķeltas zivs acs. Ar žaunām var sagriezt pirkstus. Ja rīkojas ātri, no nosistas zivs vēdara var izcelt sirdi, un tā vēl pukstēs. Cirslīši jāķer kapos, tur to ir visvairāk. Ja krustmātes suns izvārtas maitā, vakariņas strauji sakāpj rīklē. Beigti putni ir interesantāki kā dzīvi. Vāveres pārnēsā daudz parazītu. Indīgi sarkanos zirneklīšus nevar nospiest ar kāju vai akmeni, bet tikai ar pirkstu. Ja zemā kokā uzceļ pārāk glaunu štābiņu, liela iespējamība, ka tur ieMetināsies bomži, vai to piesmies dzērāji. Līdz upei nedrīkst iet. Ja izliekas, ka neprot airēt, tad tas nav jādara. Ja zeņķis uz trotuāra uzraksta tavu vārdu un piezīmē pimpīti, tu viņam patīc. Spēlējot divpadsmit kociņus, dēlis no sirds jāaizsper kādā no debess pusēm. Vājākais grupas loceklis nav pelnījis žēlastību. Kaķēnus labāk neaiztikt, piemetīsies ēde. Rētas, zilumi, sasitumi, pušumi jāslēpj līdz ir pienācīgi sadzijuši. Esot ar puikām neviens neraud, ja nu vienīgi viņi. Medūzas burkā izkūst, saglumē, paliek par bezkrāsas puņķi. Karstā vasaras dienā jāapēd divi saldējumi. Trīsriteņa kaste domāta tikai smiltīm. Sērkociņiem jābūt drošā vietā. Garāžā ir vectētiņš, un viņam ir nauda sēmuškām, jo tās palīdz smadzeņu darbībai... .. . |
10/3/13 10:01 pmEsmu aizdzīvojusies līdz paaugstinātai temperatūrai, kas ar man ļoti reti gadās (2-3 gados reizi). Šīs izmaiņas pārciešu ļoti smagi. Bērnībā vsp - halucinācijas (klauni, bļ..) un viens konkrēts murgs. Sapņaini saulaina tuksneša ainava bez debesīm. Kadrā ieslīd milzīga roka ar plaukstā iespiestu papīra nazi. Asmeņa gals lēni pieduras smiltīm un sāk šķelt bildīti uz pusēm, aiz sevis atstājot piķa melnu svītru, kas strauji sabiezē un pārveidojas. Vibrējošais melnums ar koši baltiem sprakšķiem tajā sagrupējas vienādmalu trijstūri, tad kvadrātā, taisnstūrī līdz tas biedējoši izplešas un aizklāj visu. Dzīvs, kustīgs, par sevi neko nestāstoš melnums. Neko tik drausmīgu vairs neesmu redzējusi.Šodien gan, piecietu sajūtu, ka mirstu, piecēlos 5.30 un mājās pārrados 18.30. Droši, ka rīt miršu vēl smagākā formā. |
9/27/13 01:11 pmRīkle kā ar smilšpapīru (nr.90) uzirdināta, no tās dziļumiem kāpj dzelžainā asins garša. Kakls ciets un stīvs. Klepojot starp krūtīm ieperinās konvulsīva rūkoņa, torsa muskuļos iepinas nogurdinošas sāpes, kas iesprūst starpribē, nepaspējot izgaist pirms nākamās lēkmes. Bezmiegs naktī atkal pierunāja pilnu galvu un palagu savija striķī. Izelpojot patīkami auksto, bet saldējošo istabas gaisu, jūtama vibrējoša, bezskaņas sēkoņa. |
9/21/13 11:53 pmSagribējās sēdēt uz grīdas un klausīties netīru, tokšņainu ģitārmūziku. Pheee.. sentiments. |
9/1/13 04:02 pmBeidzot esmu atradusi savu laiku pie jūras. Agri no rītiem augusta beigās. Zeme jau ir atdzisusi. Ūdens šodie nepieklājīgi silts. Vajadzēja peldēt tik ilgi, kamēr iestājas nogurums, nesagaidot to brīdi, kad baltajos pirkstu galos sazilē nagi pa kuriem līdz atslēgas kauliem uzvīteņo saldas aukstuma tirpas. Krastā nav neviens, tikai vējšs, kas ar asu vilnas lakatu nobrāž sānus. Jūra mētā putas, kas līksmo kā nebēdnīgi smiekli. Viļņi smiltīs lauž patizlus līklocīšus.Mājupceļā tērpisies tikai puscaurspīdīgā, baltā kleitiņā un šalli ap kaklu uzklausīju visu, ko nodomā sēņotāju acuskati, milzu gumijnieki, sviestmaizes celofāna maisiņos, nodriskātās vējjakas. |
9/1/13 01:48 amGadās sevi pieķert spēlējam "kā tu pret mani, tā es pret tevi".Jākāpj pāri. |
8/24/13 12:35 amNepatīk vēja zvaniNesaprotu, kāpēc krizantēmas = mārtiņrozes Pa māju staigā sveši kaķi Skaitu pulksteņa tikšķus Es muldu Riebjas bāzt pirkstus zemē Ir bezmiegs Zilums uz rokas zem manas galvas Mirstamais tērps ir ierādīts Spiež liels klusums Jāvāra tomāti Visi par kaut ko skumst Drīz būs 27. datums kad skaņas vairs nav, cik ilgi to vēl dzird akmens plecs un izrobotā mugura Sagriez raudeni Ir navmiegs |
8/23/13 09:36 amMan ļoti patīk Heli Laaksonen dzeja.Un kā skan vārdi - Heli Lāksonen - man patīk. |
8/20/13 08:25 pmDebess pār galvu netīrus palagus nostiepusi. Jūra nespodri pelēkzaļa bezrūpīgi krastā šūpo visādu drazu.Ūdens silts. Visi citi ieslēpušies ūdens necaurlaidīgā apģērbā un izteikti sportiskos apavos. Man basas kājas. Mežā kā nāve stāv rudens. Pirmie krīt bērzi, kaunā nodzeltējušj. Lietū izmirkuši atdzīvojas sūnas un ķerpji, beidzot pieņemot izteiktu krāsu un noteiktu formu. Norūsējušas skujas. Bezkonteksta alus pudele. Dubļi kā izmērcēta rupjmaize. Ir silts. |
8/19/13 05:27 pmMājās nevaru atrast sev vietu. Piejūras gaiss šķiet piesmacis un smagnējs. Smird pēc rudens un sēnēm.Tālas eksotiskas zemes man nevajag. Pietiek aizbraukt uz tēvu mājām, lai izbaudītu vietējos čuskulājus, ūdeņus un mežonīgu dabu. Skaistākie bija vakari, kad krēsla pāraug tumsā. Sēdēju kalna galā uz vecvectēva darinātā krēsla zem biezā, izliektā debess vāka, kas birstošiem zvaigžņu ziediem saplaucis. Priekšā izgūlies purvs ar trauksmainu nakts dzīvi, kur dalību ņem baltie gārņi, dzērves, pīles, ūdri, zivis... virs galvas švīkst un pīkst sikspārņi. Stundas dabas koncertu zālē, kur vieta ir arī piesmakušai vilciena atbalsij. Dienās zem kājām paslīdēja n km grantēi ceļi, mīksta melnzeme gravās, asa, izkaltusi zāle pļavās, ūdens nosūkāti maigi akmeņi strautā.. Zem pirkstiem māja atkal uzelpoja. Ar histēriski asu sviesta nazi no sienām noskrubināju vecās tapetes, tapetes, tapetes, avīzes, tapetes, avīzes, tapetes, kaļķa javu un cementu. Labākais draugs - mendeļkrāsas suns ar zaļibrūnām dzintara acām (ko idioti simnieki par rižiku nosaukuši). |
8/6/13 11:27 pmPa LR1reklamē kaut kādu sieviešu žurnālu, kurā ir raksts, kā dzemdībās sasniegt orgasmu.Sīkāk neiedziļināšos, un neizteikšos. |
8/4/13 10:20 pmPārrados no LabaDaba un vissssss ļoti sariebās.Festivāls izvērtās ļoti mierīgs - minimāls alkohola patēriņš, kriksītis zāles, maza kompānija, liela dejošana. Priecēja, ka cilvēki bija salīdzinoši maz. Pavaicās, ka auto brauciena attālumā bija K lauku mājas ar ezeru, laivu un dušu. Paglābāmies no nejēdzīgas nīkšanas un otrās dienas sajūtas. No mūzikas atzīmējama tikai izcila Arvīda uzstāšanās. Vienīgasis, kas spēja patraucēt, lai pilnvērtīgi to izbaudītu un pabūtu citviet, bija kretīni, kas nezināja, kur bāzt savas gribošās roķeles. Viss bija forši, bet jāsecina, ka šādi pasākumi tikai audzē manu mizantropiju. |
7/31/13 01:54 amNo krasta jūru mīlu tikai naktīs. Viļņi divtik lieli šķiet. Baiļu atvars iegriež sajūsmas karuseli peldēt tur tālu, dziļumā.Es bieži redzu sapņus/murgos (kas raksturo konkrētu emocionālu stāvokli), kuros plosās jūra. 9m augsti viļņi aprij turpat līdzās stāvošos cilvēkus, bet bailes nomāc vēlme iet pretim tai iznīcinošajai masai un spēkam. Tas ir tas neizskaidrojamais vilcējspēks, paspert soli pretim 40cm attālumā braucošajam vilcienam, paspert soli pāri skatu torņa barģūrai.. Viens mirklis un viss būs citādāk. |
Powered by Sviesta Ciba