2/2/14 11:12 pm - sen nebiju braukusi cauri LP lentaiSū un 5. |
Sudraba skaņa.
Hypodermic needle theory.
2/2/14 09:02 pm"Parasti līķis neko nejautā vai augstprātis, kas negrib par muļķi izlikties." |
1/31/14 09:06 pmKaķīši aplaupīja putnu būri un vectētiņš aizlaidās no slimnīcas. |
1/28/14 01:12 pmŠorīt mani ļoti uzjautrināja jaunēklis radio, kas noskatījies to jauno vergu filmu, apgalvoja, ka tā ir pamācoša. Izcēlās arī jaunkudze, kurai patīk vardarbība.Varbūt vajag atmest vārdus un atgriezties pie roku vicināšana, jo tā tač' arī var saparsties un uztvert domu. Vai arī emocijas un domas nonivelēt līdz smaidiņu plašajam klāstam. |
1/22/14 09:16 am - sudrabs un medus.Tumši blondie mati apauga ar sarmu. |
1/21/14 12:39 am - citurSalā rītu sāku ar A.Puntes un J.Glazovas simbiozi. Gāju tuvāk ceļa vidum, jo garmalās vecas peļķes saaudušās režģī un piekaltušas, gaida tizlāku kritēju. Sētā iespiestais purns aizrunāja īstenību, caur trokšņiem un aizdomām es iekāpu tajā realitātē, kas ir sirreāla. Strauji pavilkos līdzi, par laimi aptvēru, ka mašīna aizmugurē ir īsta. Gribēju nodot asinis, bet tas nebija plānā. Jāsamierinās vien ar papīra zoboiem plēstu brūcīti. Tās vienmēr neganti smilkst. Pie okupācijas muzeja dzeltenais ikaruss krieviski bļāva. Atmiņā tas briesmonis kā dzīvs. Ziemā leduspuķes plauka tur košāk, kā citur. Nez, varbūt ģenētiski modificētas bija. Mīnusi un plusi tur parasti mērijās pēc citas skalas. Durvju spraugās, vai tajā garmoškā pa vidu, beži tika iespiests un iesprostots nemitīgi skrejošs ceļa gabals. Tur vienmēr bija kāds vīrietis ādas jakā ar indīgu odekalonu nolējies, tā, ka rīklē dzēla un rīta tēja skrāpējās laukā. Parasti bija arī večuki, kas smirdēja pēc gumijas. Tos vientuļos, kas savecējuši tik ļoti, ka palikuši no sīkstuma stīvi un iedzelteni, noteikti no nāves gūltām izcēla un tajā pašā ikarusā sakrāva kaudzē, lai lielu naudu taisītu. Aiz dzeloņstieplēm savārot katlā, piesmakuši saulainā masā uz zemes atstātās miesas, lai dzimtu smirdīgas gumijas pīles. Gan jau arī citi zvēri, man bija tikai pīles. Iegāju autletā, nopirku kaudzi ar grāmatām, jo riebjas man šmotkas pirkt, pat pieskarties pretīgi. Es varētu lasīt grāmatas, reizēm citiem taisīt ēst, un šad tad izmazgāt grīdas, jo ūdens, un arī to var izdarīt perfekti. Salā ir tā dievīgā sajūta, kad vairs nav auksti, šūnas ārdās, pirksti nedaudz pietūkst, un ir īslaicīgi silti. |
1/16/14 11:10 pmZiemas pastaigām trūkst sniega, bet beidzot atgriezusies ierastā lietu kārtība. Šovakar burtiski žoklis atkārās ieraugot to milzīgo, oranžo mēnesi, kas lēnām stūmās debesīs. Sasmējos par dabas paštīksmināšanos, paliekot zem mēness gludu, mākoņu galdu, lai tikai būtu, kur izliet to gaismas pienu. Par maz mežā sniega, lai nakts uz zemes dzīvsudrbu bārstītu. |
1/12/14 12:06 amŠodien sarunu ar A nācās pārtraukt tad, kad beidzot mūsu viedokļi atšķīrās. Viņa tic cilvēcei, uzskata, ka cilvēki spēj mainīties un ir vienlīdzīgi. Es cenšos par cilvēci nodomāt, jo tas ir pārāk nomācoši, domāju, ka savu būtību cilvēki nespēj manīt (tikai pilnveidot vai degradēt), un vienlīdzība nepastāv.Man ir liels prieks, kas esmu to dažu vidū, ko viņa uzmeklē ciemojoties tēvzemē. Smējos par viņas izteikto minējunu, ka man viņa patīk tikai tāpēc, ka šķiet smieklīga. Uz to atbildēju, ka man viņa patīk, jo saprot manus jokus. Un viņa vnk ir no brīnumzemes. |
1/5/14 01:35 amVisai bieži dzirdu dažādas replikas par to, ka māti uzrunāju vārdā. Man bērnībā iemācīja, ka pirmām kārtām viņa ir cilvēks ar vārdu, personība ar profesiju un talantu, arī citiem svarīgs tuvinieks, un tikai tad - māte dzemdētāja.Debīlāk man šķiet, ja vecāki pat nenojauš, ka viņu jaunās atvasītes nezina viņu un viņu radītāju vārdus. |
12/17/13 01:28 amCilvēki ar īsām paletēm. |
12/11/13 09:14 pmPāris notikumi, un jau atkal politika, kaut vērotāju pozīcijās, reti kuru interesē. |
12/6/13 12:02 amKad diena sāka iepriecināt, un es sāku ticēt, ka viss nav nemaz tik slikti, D sāka ikdienas sirds kratīšanu. Domāju, ka pārsprādzis kārtējais burbulītis viņas ziepju operā, bet nē.. viņai izdevās, plūdos aizskalot visus smaržīgos putu mākoņus, ietecinot tos kanalizācijā. Pavērtās durvīs uzbūra ainiņu par cilvēka zemiskumu, kādu iedomāties nespēju. Vēl vienu apēda nicinājums.Bet rīt apglabās un siltās atmiņās paglabās vienu no (ja ne vis-) sirsnīgākajiem cilvēkiem, ko esmu pazinusi. Uz bērēm neiešu. Citu lielas ciešanas tuvplānā man ir pārāk smaga barība. |
12/1/13 08:55 pmTiešām apbrīnoju, ka var nebūt slinkums, ierakstīt naidpilnu komentāru par laika ziņām. |
11/27/13 03:21 pmNo kailu vadu zilām dzirkstelēm aizsvilās un izgruzdēja mana istaba. Mazas liesmu šautriņas noēda jumtu un griestus. Sienas neremdināmi asaroja, kaut kvadrātveida debesis bija gaišas un saulainas. Baltu diennakti nogulēju slapjuma noslīcinātajā paklājā. Pretī seja ar mierinošu skatienu.Vēlāk nokritu no kuģa. Nebija dziļš, tikai netīri zaļš. Liekas, ka līdz ūdenim nemaz netiku, ievilka mani dzeltenā glābšanas laivā. |
11/26/13 09:03 pmViņi aizvāca salvetes! Man statp pupiem iekrita pilīte. |
11/23/13 02:18 amJāiemācas atņirgt zobi. |
11/23/13 02:05 amNevaru aiziet gulēt. Nevaru atlaist šo dienu. Ārā tāds samtains gaišums un miers. |
11/3/13 08:29 pmNo sākumā jāizaug, tad var vairoties un dalīties, bet tās jau tikai manas domas.Putniņi čivina, ka vasarā māsīcai kāzas. Pareizi biju iztūlkojusi viņas pašapmierināto ģīmi ar: "Pamazām, pamazām.." uz lūpām. |
11/3/13 11:43 amViena saviesīga vakara jaunais profils - atraitne, kas pārvācās uz pāķiem, jo nobeidzināja vīru ar dzīvsudrba tvaikiem. |
10/26/13 01:48 am - dienas smiekli līdz asarām.M novērtēja manu slikto pagājušās ned noskaņojumu izrādot milzu sašutumu.M: "Tu biji drausmīga! Neviena cita nebija, bet tu nerunāji." Es: "Vari būt priecīgs, ka neatļāvos muti atvērt." |
Powered by Sviesta Ciba