5/28/15 11:30 pmAtmetu ar roku kaut kādiem bābiešiem un ar divām vīna pudelēm nokrāvusies gāju viena uz Andrejsalas molu, kas izrādījās no jauniem dēļiem šķībi greizi sanaglota laipa. Mugurā man bija balta kurtka. Nesakarīgā ģeogrāfijā uz Vanšu tilta bija auksts, tumšs un nemīlīgs. Lavierējot pa rupji ēvelētajiem dēļiem horizontāli lauza saulē pārgaismotas jahtu buras un robusti ledus blāķi. Pār plecu samanīju bārdainu veci uz velosipēda, kas strauji tuvojās. Nepaspēju pabrīdināt, ka nav droši, jo es jau līdz ceļiem ūdenī uz slīkstošā mola, kad viņš patraucās garām un nozuda melni smagajos ūdeņos. Balta plauksta no nekurienes. Viegli izcēlu vīru ar vienu roku, bet bez braucamrīka. Fonā karsējošs baltums. Apskatot izglābto, ievēroju, ka caur celi tam iztriekts dzeltens grafīta zīmulis. No ievainojuma gāzās tāds kā kunkuļains ķiršu ievārījums. Gribēju saukt ātros, bet šīs asarām acīs protestēja. Novilcis kreklu vilka no tā diegus, un ar nez kur sadabūtiem āķiem un adatām gatavojās salāpīt sevi. "Tikai ne slimnīcu, es pats, es pats, nevajag ārstus, es pats, es pats.." Buru baltums koda acis, nepaspēju atbildēt. Bija 5.45 un cit realitāte nozvanīja. |
Sudraba skaņa.
Hypodermic needle theory.
11/27/13 03:21 pmNo kailu vadu zilām dzirkstelēm aizsvilās un izgruzdēja mana istaba. Mazas liesmu šautriņas noēda jumtu un griestus. Sienas neremdināmi asaroja, kaut kvadrātveida debesis bija gaišas un saulainas. Baltu diennakti nogulēju slapjuma noslīcinātajā paklājā. Pretī seja ar mierinošu skatienu.Vēlāk nokritu no kuģa. Nebija dziļš, tikai netīri zaļš. Liekas, ka līdz ūdenim nemaz netiku, ievilka mani dzeltenā glābšanas laivā. |
1/27/13 08:23 pmŠobrīd viss šķiet tik labi, ka pat sapņus izjūtu citadāk. Piemēram, pēdējais iespaidīgākais bija par pamatskolas klasesbiedriem. Mana solabiedrene M (piemīlīga teicamniece ar kolosālu humora izjutu) bija salietojusies kaut kādas narkotikas, un saglabājot savu saulaino smaidu, grasījās atstiepties. Es caur klasesbiedru T nodevu viņai mistisku ripiņu, kas izglāba viņas dzīvību. Vēlāk T tiesāja, apsūdzot M nonarkošanā. Es sniedzu liecību, ka viss bijis gluži otrādāk. Lielākais ekšens bija, kad atstāstīju notikumus mentam sežot pie datora. Viņš rādīja kaut kādas bildes un video, es satraukta vervelēju savu stāstāmo, tad pazibēja nešķīsti balti zobi un čalis centās man piebraukt. Uz atraidījumu viņš reaģēja sasināti un sāka mani konkrēti dauzīt. Piepalīdzēt atsteidzās vēl vairāki melnās formās tērpti likuma sargi. Bet es izrādījos līdzvērtīgs pretinieks. Rezultātā visi sašķaidītām sejām, izklapētām iekšām gulējām uz nelielās telpas grīdas. Priekšplānā - es baltā kleitā ar asiņainu seju. Bet svarīgākais doma manā galvā - man ir taisnība un jūs guļat uz tās pašas brūnās dēļu grīdas uz kuras es, vaidot un kaucot skaļāk kā es.Vienīgais, kas kaitina, nezinu M nomira vai nē. |
Powered by Sviesta Ciba