Ever After

Iespējams, pēc gadiem 30, 50, es beidzot lepošos par to, ka esmu latvietis. Kad būs nomiruši visi tie traumētie nulles, mīnusi, vergi un upuri. Bet tad jau, iespējams, ka vairs vispār nebūs ne valstu, ne robežu. Modernā Kabala saka, ka pagaidām, rupji ņemot, ir divi varianti, kā līdz tam nonākt: 1. Atomkarš 2. Kabala. Es nevēlos izslēgt arī ksenomorfu invāziju un kiborgu revolūciju, bet tā jau skaidrs, ka tas būtu pārāk skaisti. Bet būtu. Lai nonāktu nākamajā līmenī, lielākajai daļai pasaules populācijas derētu padzīvot naidīgā, pēcapokaliptiskā jutekliskuma tuksnesī. Jo, vai tu zini par dzīvības ūdeni? Radikālais islāms it kā formāli daudz ko dara pareizi, bet kaut kā tomēr sanāk the worst of both worlds

Manuprāt, dogmatisma dēļ. Tādēļ esi kā Pols Atreides. Ej tuksnesī* un kļūsti par jaunu dogmu.

Paradise on my right. Hell on my left, and the Angel of Death behind

* nav gan tā, ka Polam bija diži daudz izvēles

Kā Latvijas pašpasludinātais līkcepure varētu nākt klajā ar paziņojumu, ka tas #Brexit, pats par sevi saprotams, ir "reptiloīdu" kopīraiteru iestudējums, turklāt teicams -- ja es būtu reptiloīdu kopīraiters, neuzrakstītu labāk --, bet nopietni, vai nav lieliski likt vienai salai par piemēru citiem izstāties pašai no sevis, lai visi eventuāli saprastu, ka nwo is the way, tas tāpat notiks, vēlāk vai agrāk, viens mikročips visam beibe

Brālim sāka dzimt bērni un palikt aizvien mazāk vietas istabā, tādēļ viņš atdeva man glabāšanā vai lietošanā uz nenoteiktu laiku savu teleskopu OMEGON, bet

I never watch the stars, there's so much down here

Kaut kā neredzu jēgu draudzīgu attiecību uzturēšanā ar cilvēkiem, kas schadenfreudīgi smejas par tevi neklātienē un atklāti uztur draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kas tev galīgi nav draudzīgi. Ja tu neesi ar mani, tu neesi pret mani, bet būsim un paliksim garāmgājēji, ok?

Nobeidzot domu par bailīgo, inerto, senilo ex-PSRS paaudzi ("kuras izmiršanai dabīgā ceļā es ļoti lūkojos pretī, ne tikai politikā"), kā var nebūt traumēts cilvēks, kurš nespēj kā pašsaprotamu pieņemt to, ka BRĪVĪBA (kas nekādi netraucē citu brīvībām, protams) ir katra cilvēka neatņemama, neregulējama pamattiesība!?

Un vispār es gribētu politizēt Sartra "radikālās brīvības" jēdzienu

Huh, Zālei aiz muguras arī tas sarkanbaltsarkanais gobelēns, bet tā taču ir pasaules mūzikas grupa, vai nē? Nupat sākās dziesma par Samarkandu! Toties Iļģuciema Kultūras centram zāle ir liela un ērta (tikai suni nācās atstāt auto), akustika arī nevainojama, kā radīta Zālei, ar KKC nesalīdzināsi. Vienīgi tas gobelēns :-/

Mazliet par hipotētisko akciju (subj.), tātad: sociāli aktīvie (proti, tādi, kas mēdz iznākt no mājām) smēķētāji un veipotāji organizēti un spontāni atgādina par savām tiesībām, kolektīvi un individuāli kūpinot savas dūmiekārtas tam paredzētajās, kā arī visās citās atļautajās vietās - pilsētas ielās, parkos, dārzos, pagalmos un vārtrūmēs, zem un uz tiltiem, trotuāriem, gājēju pārejām, viaduktiem, krustojumos, centrāltirgū, 10 m attālumā no sabiedriskā transporta līdzekļu pieturām, puslokā ap valsts iestāžu durvīm utt. Pārfrāzējot Krievijas dūmmetāla ansambli "Efemēriskais Okeāns" (vai pašmāju eurodoom blici "Katalepsija", nudien neatceros), lai top dūms!

Kāpēc es atbalstu matriarhātu: jo labāk tomēr bezgalīga ziepene, nekā mūžīga nogalināšana, izvarošana un karš

Savukārt vakar fb saņēmu atbildi no paša Rīgas mēra, kuram biju pārsūtījis šo attēlu ar pavadošo tekstu "ludzu, aizkrasot" (sic). Atbildēja ar garumzīmēm: "Labdien, paldies par signālu!" Laikam klausās Donu :))

Tajā pretbēgļu retorikā mani visvairāk smīdina runāšana daudzskaitlī: "Kāpēc mums? Kāpēc pie mums? Kas mums tagad te būs?" utt. Tā, it kā "visi" pieskaitītu sevi šajai postpadomiskā upura pozai. Nav nekādu "jūs". Esi tikai tu un tavi rasistiskie draudziņi.