« previous entry | next entry »
May. 19th, 2016 | 11:18 am
music: Rabia Sorda

Nobeidzot domu par bailīgo, inerto, senilo ex-PSRS paaudzi ("kuras izmiršanai dabīgā ceļā es ļoti lūkojos pretī, ne tikai politikā"), kā var nebūt traumēts cilvēks, kurš nespēj kā pašsaprotamu pieņemt to, ka BRĪVĪBA (kas nekādi netraucē citu brīvībām, protams) ir katra cilvēka neatņemama, neregulējama pamattiesība!?

Un vispār es gribētu politizēt Sartra "radikālās brīvības" jēdzienu

Tags: , ,

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {3}

from: [info]krishjaanis
date: May. 19th, 2016 - 05:04 pm
Link

ar tp sartrisko brīvību tā uzmanīgāk. ne velti viņš citos tekstos dirš virsū mīlestībai, nevar izturēt citu skatienu un "elle, tie ir citi" - jo, ja ņem vērā viņa saknes, t.i., fenomenoloģiju, viņš vienkārši grib, lai personīgā intencionalitāte (kas arī ir radikālā brīvība) kā nebeidzams lāzertēmeklis vienkārši mērķē un penetrē neierobežoti visur visu. tāpēc jau viņam tāda panika un niķošanās, ja piepeši atklāj, ka no pasaules pretī raugās tikpat apņēmīga, bet radikāli cita intencionalitāte, "ko ES nevaru kontrolēt".

Reply | Thread

Ever After

from: [info]bauda
date: May. 19th, 2016 - 05:14 pm
Link

Man patīk pats jēdziens, Sartrs pie kājas (fakultātē izlasīju 2 lappuses L'Être et le néant krievu tulkojuma un riebumā aizsviedu). Čau, Lāci!

Reply | Parent | Thread

from: [info]krishjaanis
date: May. 19th, 2016 - 05:20 pm
Link

jā, jēdziens labs, un politizācijai arī der, jo viņš steito acīmredzamo, cilvēki tiešām ir radikāli brīvi, pēc noklusējuma, tur neko nevar darīt, un vairums no brīvības izvairās.

sveiki.

Reply | Parent