Derētu tā kā precizēt vakardienas postu. (Hmm, vai o izrunā kā uo?)

Matemātikā viss ir vienkārši. Pieņemsim, ka skaitlis pieder pozitīvo skaitļu kopai, ja tas ir lielāks par 0. Tas nozīmē, ka jebkurš skaitlis, kuram palaimējas būt lielākam par 0, automaģiski pieder pozitīvo skaitļu kopai. Jeb, citiem vārdiem sakot, vienības piederību kopai nosaka vienības īpašības.
Taču ar cilvēkiem tik vienkārši nav. Cilvēku piederību kopai, grupai vai organizācijai galvenokārt nosaka nevis tas, kādas īpašības cilvēkam piemīt, bet tas, vai cilvēks grupā ir iestājies (vai arī uzņemts). Piemēram, studentiem vajag imatrikulēties (un eksmatrikulēties). Deputātus ir jāievēl. Cilvēki pat automaģiski nepieder tādām acīmredzamām, uz cilvēka īpašībām bāzētām grupām, kā vīrieši un sievietes - lielākajā vairumā kultūru vispirms ir jāiziet iniciācijas ceremonija.
Protams, nenoliedzami ir tas, ka vienas cilvēku grupas pārstāvjiem ir līdzīgas īpašības. Taču tās nebūt nav stingri definētas un ir drīzāk izsakāmas statistiski. Piemēram, 60% deputātu ir meļi un blēži, 30% deputātu vēlas palīdzēt tautai, 90% deputātu ir vīrieši, vai tamlīdzīgi. Bet faktiski ir tā, ka vienīgā spēja, kas deputātam ir nepieciešama, ir spēja tapt ievēlētam (vai šī spēja reāli nosaka deputāta kvalitāti?) Tas, ka cilvēks ir melis un blēdis vēl nenozīmē, ka viņš ir arī deputāts. Tas, ka cilvēks ir deputāts, vēl nebūt nenozīmē, ka viņš ir arī melis un blēdis. Taču, lielākā daļa deputātu ir meļi un blēži. Un, neliela daļa meļu un blēžu ir deputāti.
Cilvēku grupēšanās galvenais mērķis nav nošķirot cilvēkus ar līdzīgām īpašībām, bet gan palielināt varu. Valstij ir lielāka vara, nekā ciemam. Anonīmo alkoholiķu biedrībai ir lielāka vara nekā alkoholiķim. Reperi grupējas, lai varētu vieglāk atskaldīt metālistus, un otrādi. Incanti, vai ir kāda grupa, kuras eksistēšana nav saistīta ar varas ieguvi?

Vispār, jāuzpīpē (L&M one, saudzēju iekaisušo kaklu).

nu, ja tu atceries, tad es pēc "Glābiet zaļo planētu" visnotaļ akceptēju ideju nobeigt cilvēkus nafig.

/bet zini, man liekas, ka par pašnāvības iemesliem tiesības runāt ir tiem, kas paši ir bijuši tam tuvu, citādi sanāk kaut kā negodīgi, tip "viņi tur tādi un šitādi, baidās, ziniet, dzīvot". muļķības, gļēvums biežāk izpaužas bailēs to izdarīt vai izdarīt, kā pienākas.

Un, mmm, ar kādām tiesībām tu vari izlemt citu vietā vai dzīvot, vai mirt?

//Oki, nemuldēšu par lietām, par kurām neko nezinu.

nu, kas attiecas uz tiesībām - tad man ir apmēram tikpat maz tiesību izlemt, ka visiem jāmirst, kā tiesību izlemt, ka visiem ir jādzīvo ;)

bez tam - neaizmirsti, ka mēs izgājām no premisas, ka cilvēkam nepiemīt dvēsele (t.i., "kaut kas", kas paliek pēc nāves). ja dvēseles nav, tad es ne tikai atbalstu pašnāvību kā tādu, bet pat uzskatu to par labāko risinājumu zaļajai planētai, jo cilvēks būtībā nodara daudz vairāk ļaunuma nekā labuma. ne tikai sev un saviem sugasbrāļiem, bet arī pārējai dzīvajai dabai. un nedzīvajai arī.
ja cilvēkam piemīt dvēsele, tad pašnāvība nav risinājums, jo "īsta pašnāvība" nemaz nepastāv, tā ir tikai pāreja citā līmenī - un, visticamāk, ir pielīdzināma mēģinājumam pārlekt pāri grāmatas nodaļām, nobastot stundu vai ko tamlīdzīgu, t.i., ērts, bet aplams rīcības variants.

Nu ja:)

Ņu, ņu, ja cilvēkam nepiemīt dvēsele, tad viņa nogalināšana ir ļaunākais, kas var notikt. Pēcnāves dzīves ta nav, visi prieki beidzas.

Nez. Kā gan tu vari izmērīt un salīdzināt ļaunumu un labumu, ko cilvēks nodara sev un citiem? Piemēram, hmm, tas ir ļaunums, ka cilvēki katru gadu brutāli novāc, samaļ, pārtaisa maizē un apēd šausmīgi daudz graudaugu? Jeb arī, vai tas ir labums, ka cilvēki katru gadu mēslo, laista un kopj, atbrīvo no insektiem un slimībām milzīgi daudz graudaugu, nodrošinot tiem perfektus apstākļus un sugas vairošanos nebijušos apjomos?

Nu, jā, dvēseles variantā viss ir daudz maz pofig.

labums ir nevis kvantitātē un pat ne kvalitātē, bet harmonijā. un harmonija dabā ir tas, ko cilvēks nemitīgi brutālā kārtā izjauc, un visi sūda grīnpīsi ir kā plāksteris mironim. cilvēks funkcionē kā parazīts, ņemot, bet gandrīz neko nedodot pretī + patoloģiskos daudzumos pavairojot daļu no resursiem, t.i., tos, kas viņam pašam ir vajadzīgi. dabai cilvēks nav vajadzīgs. cilvēks ar savu tendenci "pakļaut un uzvarēt".

un atkārtoju - tad, kad cilvēks ir miris (un viņam nav dvēseles), tad viss gluži vienkārši ir beidzies. nav pat atmiņu. nav pat domas par to, ka "varbūt nākamnedēļ es būtu noķēris labāko orgasmu dzīvē". sorry, nē. labākais orgasms jau ir bijis, tas ir pagājis, aizmirsts, tas uz tevi vairs neattiecas, jo "tevis" vairs nav, attiecīgi nav vairs kam nožēlot un nav arī objekta, par kuru nožēlot. ja cilvēkam nav dvēseles, tad viņš no "kustīgas protoplazmas" kļūst par "nekustīgu protoplazmu", ko tur muldēt par "laimi", "interesi", "patikšanu" vai citām figņām, kas ir tikai ļoti advancēti refleksi, kas būtībā neatšķiras no pamirkšķināšanas, kad acs gļotāda ir izsusējusi, vai šķaudīšanas.

Kurš nosaka, kas ir harmonisks, kas ne?
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Ja dabai cilvēks nav vajadzīgs, tad kāpēc cilvēks vēl pastāv? (tev ir tendence pakļaut un uzvarēt?)

Pag. Es tā īsti nevaru saprast, vai tas ir arguments par vai pret pašnāvību bezdvēseliskiem radījumiem?
Anyway, man nav ne mazākās vēlmes zaudēt savus advancētos refleksus - man tie patīk:)

jā, vēža šūna arī ir cilvēka ķermeņa daļa. tikai vēža šūna (atšķirībā no normālas šūnas - un analoģiski cilvēkam) strādā tikai sev, nevis citām šūnām, tā nepiedalās normālā vielmaiņas procesā (tāpat kā cilvēks lielā mērā ir izvirzījis sevi ārpus dabas ķēdēm), un, tāpat kā cilvēks, vēža šūna ir ļoti grūti iznīcināma. t.i., tu vari iznīcināt atsevišķu šūnu, bet skuju tu izārstēsi vēzi pēdējā stadijā - un cilvēce jau ir vēzis pēdējā stadijā (lai arī nē, visnotaļ pieņemu, ka mēs varam būt vēl naidīgāki pret dabu).

ja cilvēkam nav dvēseles, tad būtiskas atšķirības starp dzīvību un nāvi nav. tikai miris cilvēks ir "dabiskāks", jo tas labāk iekļaujas dabas ķēdēs un vispārējā apritē, t.i., netraucē.

Vēža šunās jau miljardiem gadu ir dabas sastāvdaļa. Normāls mutācijas blakusprodukts - bez tā nenotiktu evolūcija. Baktērijas, lielākoties, arī strādā tikai savā labā, ja neskaita tās dažas, kas darbojas simbiozē ar citiem organismiem. Nesaprotu, kāpēc dabai vajadzētu ko tādu iznīdēt. Cilvēks jau ir tas gudrais, kas iedomājas, ka var iztikt bez slimībām - dabā tā nenotiek - izdzīvo stiprākais, viltīgākais, sadarbotiessējīgākais.
Starp citu, zaļie protestē pret dabas piesārņošanu, iznīdēšanu un sugu skaita samazināšanaos ne jau tādēļ, ka rūpējas par dabu, bet tāpēc, ka rūpējas par cilvēci. Vienkārši - ir robeža, pie kuras dabas resursu pārtērēšana rada draudus cilvēku izdzīvošanai.

Miris cilvēks traucē dzīvot iesnu izraisītājiem, zarnu parazītiem, utīm, vārdsakot šausmīgi daudzām dzīvības formām, kas barojas no cilvēka (vai darbojas simbiozē ar to, kā piemēram, zarnu baktērijas, kas palīdz labāk sagremot dažus produktus). Protams, ir arī ieguvēji - visi tie organismi, kas piedalās līķa trūdēšanas procesā un, galu galā, zāle, kas tur pēcāk uzaug.

jā, ok. cilvēks ir normāls mutācijas blakusprodukts. šī planēta ir aizmutējusies nepareizi - uz vēža pusi, nevis uz veselīga organisma pusi. protams, humānāk laikam ir gaidīt, kamēr tā (komplektā ar mums visiem) aiziet bojā pavisam, nevis veikt nežēlīgu operāciju vai eitanāziju.

Nez. Vēzis ir tīri labs veids, kā tikt vaļā no organismiem, kas eksistējuši pārāk ilgi un traucē nākošās paaudzes eksistencei.