Nu ja:)

Ņu, ņu, ja cilvēkam nepiemīt dvēsele, tad viņa nogalināšana ir ļaunākais, kas var notikt. Pēcnāves dzīves ta nav, visi prieki beidzas.

Nez. Kā gan tu vari izmērīt un salīdzināt ļaunumu un labumu, ko cilvēks nodara sev un citiem? Piemēram, hmm, tas ir ļaunums, ka cilvēki katru gadu brutāli novāc, samaļ, pārtaisa maizē un apēd šausmīgi daudz graudaugu? Jeb arī, vai tas ir labums, ka cilvēki katru gadu mēslo, laista un kopj, atbrīvo no insektiem un slimībām milzīgi daudz graudaugu, nodrošinot tiem perfektus apstākļus un sugas vairošanos nebijušos apjomos?

Nu, jā, dvēseles variantā viss ir daudz maz pofig.