Determinisms vai pilnīga nejaušība? Un kāpēc gan nevarētu būt determinisms UN nejaušība? Jeb nejaušība kā determinisma sastāvdaļa.
Kas ir nejaušība? Nejaušība ir tad, kad mēs nevaram prognozēt notikumus. Kāpēc nevaram? Var gadīties, ka mēs vienkārši nezinām likumības/cēloņsakarības, kas šos notikumus izraisa. Un, pat ja mēs zinām likumus, pēc kuriem sistēma darbojas, mēs bieži vien nevaram neko prognozēt tāpēc, ka sistēma ir pārāk sarežģīta - tajā ir milzīgs daudzums elementu, kas viens otru savstarpēji ietekmē un mēs nespējam tik lielu informācijas daudzumu apstrādāt ne ar savām smadzenēm, ne ar kādiem superdatoriem. Piemēram, laika prognozes. Mums itkā ir diezgan laba sajēga par gaisa masu plūsmām atkarībā no temperatūras, zemes reljefa un tamlīdzīgi, taču sajēdzīgi paredzēt laikapstākļus ilgākam laikam tāpat pagaidām nevaram, jo mums pietrūkst resursu, lai datormodelī iekļautu visus parametrus, kas laikapstākļus ietekmē. Un ja nu nokrīt kāds meteorīts? Ja nu notiek vulkāna izvirdums, kā rezultātā kādā reģionā tiek ilgstoši aizsegta saules gaisma? Ja nu ... Protams, mēs vienmēr varam lietot varbūtības teoriju un statistiku, lai spētu vismaz ar kautkādu precizitāti saprast sarežģītus procesus... taču ar to ir par maz.
Pieņemsim, ka viss visums ir determinējams, t.i. katrs notikums izriet kā sekas no iepriekšējiem notikumiem. Tas būtībā nozīmētu, ka pastāv liktenis, ka mēs nevaram mainīt savu nākotni. Brīvā izvēlē, vai tā pastāv determinētā visumā? Jo, ja visi notikumi izriet no iepriekšējiem, tad arī mūsu darbība un mūsu izvēle ir iepriekšparedzama. Tas gan nenozīmē, ka mēs vispār neizdarām izvēli, mēs protams izejam cauri izvēles procesam - ievācam informāciju, apkopojam to un izdarām secinājumus, taču, ja visums ir determinēts, tad mēs nemaz nevaram izdarīt savādāku izvēli, nekā to, kuru mēs izdarām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka izvēlēšanās ir bezjēdzīga - tā ir bezjēdzīga tikai visuma mērogā, taču jēdzīga mums. Pat ja mūsu izvēle ir determinēta, mēs taču paši nezinām ko mēs izvēlēsimies, pirms esam izvēlējušies - mēs nevaram prognozēt visumu, jo tas ir pārāk sarežģīts. Teorētiski, zinot visuma pašreizējo stāvokli un likumības, kas tajā valda, mēs varētu paredzēt jebkuru nākotnes stāvokli. Taču praktiski mēs to nevaram. Un vai mēs to vispār gribam? Vai būtu interesanti dzīvot prognozējamā visumā, bez pārsteigumiem?
Ok, kas būtu vajadzīgs, lai varētu visumu prognozēt? Nu vajadzētu uzzināt visas likumsakarības, kas te valda un izveidot modeli, kas viens pret viens dublē mūsu visumu. Būtībā tas nozīmē radīt vēl vienu visumu. Un kļūt par dievu:) Nu jā, ja mēs kaut kur radām visumu un pēc tam to novērojam, tad varam uzskatīt sevi par kristiešu dieviem, ja mēs iztēlojamies visu visumu savās smadzenēs, tad varam sevi uzskatīt par dieviem dažu austrumu reliģiju izpratnē, kur dievs ir visur;)
Bet nu labi. Ja nu visums tomēr nav determinēts. Kā to pārbaudīt? Lai visums nebūtu determinēts, ir jābūt iespējai ģenerēt neparedzamus notikumus sistēmā, kuras darbības principus mēs pārzinām. Vai tas maz ir iespējams?
Un ja nu visuma likumi ir mainīgi, ko tad?

Papildināts.
Aizmirsu pateikt, ka man rīt atkal jābrauc uz Somiju. Mantiņas sapakotas, jāpaguļ bišķiņ. Ķipa čau, būšu atpakaļ piektdien.

pirmajaa briidii liekas, ka juus buusiet paciemojies pie futoraloga prf. Maurinja :)
baigi gribeeju kaut ko klaastiit, jums paveicaas pazaudeeju domu struktuuru :D
bet ideja patieshaam shobriid tiek vairaak aizstaaveeta no poziicijaam, kaadas pauz ieprieksheejais referents otrajaa komenta atkaapee - proti, ka determinisms ir staastiijuma veids, kas attiecas uz pagaatni, ir subjekta radiits un ietver redukciju liidz subjekta saprashanas robezai, poziicija diezgan stabila un argumenteeta par piemeeru njemot jaunrades procesus, jeb zinaatniskos atklaajumus - tomaas kuuns "struktura naucnix revolucij" - baigi sapraatiigais dzex :) it seviskji shajaa nakc stundaa :D

Protams:)
Taču, ņemot vērā to, ka mēs nemaz nevaram par kaut ko citu runāt, kā vien par modeļiem, pieņēmumiem, ticībām, tad parasti neuzskatu par vajadzīgu pieminēt, ka nerunāju par absolūtu patiesību. Un es gribētu vēl piebilst, ka determinisma jēga un būtība tomēr ir nākotnes prognozēšanā balstoties uz pagātnes pieredzi, tobiš, bez nākotnes determinisms ir nevajadzīgs, lieks un cilvēkiem bezjēdzīgs.
Kas tas Mauriņš tāds ir? Ir kāda incanta literatūra internetā pieejama?

hmm internetaa nez var pamekleet Maurinjsh - vieteejais mistikjis ;) fanaatisks futorologs, zeel ka tik vecs, vinjsh gan determinismu vismaz lineaaro noteikti neuzskata par produktiivu futorologijaa, vinjiem tur vairaak modeleeshanas metodes patiik (intecionaalaas strateegijas utmliidz) attieciibaa uz naakotni determinisma, kaa metodes vaajaakaa vieta esot subjekta/objekta ieksheejais determinats (jaabuut kaadam specifiskaakam apziimeejuma, nevaru atcereeties), proti ka nevar prognozeet apzinjas darbiibu subjekta gadiijumaa (es teiktu dispoziicoija un melnaa kaste, kaa Rails) bet nu vinjiem patiik taa vispaar jau maurinjsh taads radikaals :)pieskjir apzinju saulespukjeem taapat kaa Serls. es driizaak vareetu kaadu vinja raxtiitu graamatu nosaukt ja vajag:) taa kaa vinjiem neticu un ar naakotni ne paaraak aizraujos no galvas nezinu :)

Hmm. Varbūt pameklēšu kādu Mauriņa rakstu gabalu, ideju dažādībai, tā teikt.
Incanti, nobombardēji mani ar man mazpazīstamu informāciju un insaideru terminoloģiju;) Intencionālās stratēģijas? Vai tas būtu tulkojams kā apzinātās stratēģijas? Un Rails un Serls, neesmu par šiem kungiem dzirdējis:) (Droši vien būs jāpapēta, man kā reiz ir salīdzinoši daudz brīvā laika tagad).
Bet, ja runa ir par melnajām kastēm (ieejas dati zināmi, izejas dati arī zināmi vai vismaz noderīgi, bet, kas notiek pa vidu, nezinām), tad es drīzāk sliecos domāt, ka Praktiski nevar izprast un prognozēt melno kastu darbības principus, taču tas nebūt nenozīmē, ka nekad nevarēs prognozēt un ka teorētiski nav iespējams prognozēt - vienkārši pietrūkst informācijas un vajag papētīt dziļāk.
"Prognozeet apzinjas darbiibu subjekta gadiijumaa"... vai tas būtu saprotams tā, ka čuvaks nevar pognozēt pats savu darbību? Ja tā, tad atkal varu teikt, ka praktiski tas pagaidām nav iespējams, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas nav iespējams vispār. Tā teikt, vienkārši rociņas par īsām un līkām;) Un ja nu pēkšņi problēma ir tur, ka prāts nespēj modelēt pats sevi dēļ rekursijas problēmām (ieciklošanās) (tipo, ja es pielieku kaut ko sava prāta modelim, kas ir manā prātā, tad mans prāts ir mainījies un man atkal ir jāpapildina mana prāta modelis, lai izmaiņas atspoguļotu, utt, utt), tad tas nebūt nenozīmē, ka problēma nav atrisināma - savs prāts ir jāmodelē nevis savā prātā bet ārpus tā (dators, piemēram).

pagaidaam noteikti pietiks ja pateikshu, ka juus esat aarkaartiigi liels optimists :)))))
Serls un Rails internetaa noteikti ir pieejami anglju valodaa vai krievu varbuut - philosophy.ru

Nepietiks;) Bet paldies:)