Kas ir autoritāte? Šķiet, ka ir vismaz divas pilnīgi pretējas versijas.
1)Autoritāte - cilvēks kas var kaut ko izdarīt labāk, nekā citi. Cilvēks, kas daudz dara citu labā. Cilvēks, kuru novērtē citi cilvēki. Piemēram, tas tur mūziķis ir mana autoritāte, tādas foršas dziesmas raksta. Vai arī, tas tur menedžeris ir dikti cienīts, vienmēr visu var noorganizēt, visu spēj sarunāt.
2)Autoritāte - cilvēks, kam kaut kādu iemeslu dēļ pieder vara, resursi. Cilvēks, kura labā cilvēki daudz dara. Piemēram reketieri, kas piedraud ar izrēķināšanos, ja nedabūs atbilstošu samaksu. Vai dažādu valsts iekārtu pārstāvji, kas var pateikt - ja nedarīsi kā likšu, nonāksi kapā / nonāksi cietumā / nedabūsi pensiju / tapsi izsūtīts vai tamlīdzīgi.

Šķiet, ka populārāko reliģiju dievi ir otrā veida autoritātes. (Piemēram - nepildīsi baušļus, nenonāksi paradīzē.)

nez. es vārdu "autoritāte" lietoju praktiski tikai nozīmē "cilvēks, kura zināšanas/spējas kādā jomā ir tik ļoti izcilas un tik ļoti pārākas par manām, ka es pieņemšu viņa izteikumus par šo sfēru praktiski bez ierunām un tālākas pārbaudes" vai "cilvēks, kura dzīves izpratne ir tik dziļa un nobriedusi, ka es centīšos pārņemt kādu daļu viņa attieksmes un redzējuma". pirmā tipa autoritāšu man droši vien ir pietiekami daudz, otrā tipa - stipri mazāk, patlaban ir labi ja pieci cilvēki, no kuriem daļa ir mitoloģiskas būtnes (piemēram, Jēzus), kuru attieksmi un uzskatus es pieņemtu kā savējos.

Vai Jēzus ir cilvēks, vai tomēr mitoloģiska būtne?

Toms Miks (ne-Barvins)

man ir vieglāk uztvert viņu kā mitoloģisku būtni. ko nu galu galā es zinu par vēsturisko personu (-ām), kas bijušas pamatā tam priekšstatu kopumam, ko es saucu par "Jēzu", plus vēl visa tā nevainīgās ieņemšanas un augšāmcelšanās figņa ir tīri mitoloģiska figņa, ko uztvert burtiski vajadzētu aizliegt. ar likumu.

Kas tada gadijuma ir svarigakais tava Jezu? Drosi vien etiskas vertibas, kas zinama veida rada pareizo virzienu dzives viadukta.

zini, pat nē. drīzāk attieksme, zināms hipijisms & pohujisms ("esiet kā putni gaisā etc."), emocionalitāte, neaizsargātība un tajā pašā laikā iekšējais spēks, humora izjūta, apziņa par to, ka garīga ceļa iešana ir mūžīga dilemma - un viņa attieksme gan pret mācekļiem, gan pielūdzējiem, gan spīdzinātājiem; viņa izvēle, kad ļaudis mēģināja padarīt šo par "Mesiju=atbrīvotāju no romiešiem", viņa izvēle starp krutajiem večiem un muitniekiem/prostitūtām. t.i., drīzāk attieksme, ne ētiskās vērtības.