bartolomejs

reizēm mani sajūsmina metodes, ar kurām cilvēki cenšas mani samulsināt... atnāca [info]unintended paziņoja, ka vēlas runāt, tad izdomāja, ka mani sauks par stulbu, gribēja tikt pie interneta, es nepalaidu, apsolīja dziedāt, es nobijos, tomēr nepalaidu.... cerībā, ka viņa tomēr nedziedās... par laimi viņa tiešām nesāka dziedāt... tad viņa pa māju sāka meklēt manus vecākus, sameklēja un sūdzējās viņiem, ka es nelaižu pie interneta, nācās arī vecākiem paskaidrot, ka es to nedarīšu... tā arī vecāki uz mani sadusmojās... vēlāk [info]unintended apsolīja raudāt un es pateicos dieviem, ka viņa nedziedās.... un beigās viņa savāca visu alkoholu, kas bija atrodams manā istabā un aizlasījās... tomēr pavēra durvis un ar vārdiem "nē, kagoru vari paturēt, man nevajag" nosvieda vienu pudeli uz dīvāna...

http://klab.lv/users/lord/2659.html

pārmaiņas...
nezinu vai to var nosaukt par krīzi, bet pašlaik es esmu krustcelēs... un pagaidām es nezinu uz kuru pusi es iešu... viens variants ir tāds, ka pēc ne pārāk ilga laika es pārstāšu kontaktēties ar cilvēkiem un kļūšu noslēgts sevī, intraverss un naidīgs pret cilvēkiem vai otrs variants - kļūšu atvērts jauniem kontaktiem, ļoti ekstraverts un tik pat naidīgs pret cilvēkiem kā pirmajā gadījumā, bet tomēr šeit mani cilvēki vismaz mīlēs kaut cik, kaut daži... bet viens ir skaidrs, vairāk nebūs tā kā bija līdz šim... esmu sevi izsmēlis... laikam jau tā arī labāk... dzīvē ir vajadzīgas pārmaiņas, lai nesajuktu prātā... pēc kulminācijas šīs vasaras vidū sākās straujš noriets... un pašlaik esmu nonācis līdz tādam stāvoklim, ka vairāk nespēju adekvāti uztvert cilvēkus...

nezinu, pa kuru ceļu es aiziešu, bet ja viss ies pēc tām tendencēm, kas ir iezīmējušās tagad, tad domāju, ka visdrīzāk pa pirmo... nezinu vai šīs pārmaiņas izpaudīsies arī virtuālajā dzīvē, bet IRL tas būs pilnīgi noteikti...

http://klab.lv/users/lord/2354.html

ļoti dīvaini ir tas, kā var divas stundas nodarbināt un lieliski nomierināt nervus ļoti vienkārša un pat savā ziņā muļķīga darbība... es divas stundas tīrīju sarkano greifrūtu... ja man kādreiz kāds teiktu, ka divas stundas tīrīja greifrūtu, es noteikti uzreiz izteiktu diagnozi, teiksim, bremzēta neirodarbība vai kas tamlīdzīgs... un vēl dīvaināk, ka pēc tam pusstundu es laizīju nazi... vienkārši sēdēju un laizīju nazi, kura tērauda asmenis kaut kādā mīklainā veidā bija piesūcies ar greifrūta sulu... varbūt tiešām man piektdien bija jāpaliek Tvaika ielā un nevajadzēja braukt uz mājām...

http://klab.lv/users/lord/1806.html

pēdējā laikā radušies (vai arī radušies jau sen, bet pēdējā laikā kļuvuši aktuāli) secinājumi:
• sievietēm vajadzētu ar likumu aizliegt lietot lūpukrāsu, acu ēnas, nagu laku un visu veidu lētās (un ja lielā daudzumā, arī dārgās) smaržas un dezoderantus, ja viņas to nedara profesionāli... nezinu vai ir lietas, kas spēj nokaitināt vairāk par to...

• neatkarīgi no tā, kā es esmu ģērbies, lielai daļai cilvēku es asociējos ar garīdznieku; mazākai daļai - ar organizētās noziedzības pārstāvi... kādu sešu gadu vecumā es devu zvērestu, ka kļūšu par katoļu baznīcas priesteri... tad es biju pilnīgi pārliecināts, ka nekļūšu un zvērēju tikai tāpēc, ka man tas tolaik bija izdevīgi... un kopš tā laika viss manā dzīvē sāka ritēt tādā veidā, ka arvien vairāk un vairāk es tam tuvinos... nākamajā gadā es domāju stāties LU teologos... kas zina, kas notiks tālāk...

• manas acis... vienīgais, kas man sevī patīk... bet patīk ļoti... un daudziem cilvēkiem patīk manas acis... daudzi no tām baidās... daudzi mulst... anatomi un ģenētiķi apgalvo, ka šādas acis nav iespējamas (ir iespējamas, bet tikai līdz, ja nemaldos, trīs nedēļu vecumam)... jauki, tātad man ir neiespējamas acis...

• ja es no sava Rīgas datora neidzēsīšu Fallout 2, es kursa darbu ne tikai neuzrakstīšu, es to pat nesākšu rakstīt... un mani izmetīs no skolas par mājasdarbu nepildīšanu... un varbūt pat es pārstāšu staigāt uz skolu un 18 stundas diennaktī spēlēšu Fallout'u... tā nu es jau n-to reizi to eju... starp citu, padoms tiem, kas arī to spēlē: nelieciet personāžam uz 10 veiksmi, nav jēgas... tagad ar tādu eju... tas maz ko dod, kā izrādās...

• ir daudz cilvēku, kas man nepiekrīt vienkārši principa pēc... pat ja es teiktu, ka zāle ir zaļa, man atbildētu, ka tā ir brūna un sakaltusi... ir grūti runāt ar šādiem cilvēkiem, jo viņus ne par ko nav iespējams pārliecināt... viņu arguments "Lord, Tu esi stulbs, tāpēc Tev nav taisnība" mani sāk kaitināt....

• arvien vairāk cilvēku apgalvo, ka man ir tendence runāt teorētiski, neņemot vērā lietu praktisko pusi... es gan tam īpaši nevēlētos piekrist, bet nu "vox populi, vox Dei"...

• 80 GB cieto disku var piebāzt pilnu trīs dienās, vienkārši pārmetot uz to no CD daļu no pašas nepieciešamākās mūzikas... tās, kam visu laiku būtu jābūt pie rokas... būs jāiegādājas vēl kādi 200 GB, lai varētu pārmest arī pārējo nepieciešamo mūziku un dažas filmas novilkt no neta, lai būtu ko paskatīties...

• ir ļoti grūti saņemties dubultpārtulkot (tb pārtulkot uz latviešu valodu un atpakaļ uz oriģinālu, lai pārliecinātos, ka iztulkots precīzi) testu no krievu valodas uz latviešu un atpakaļ, ja ir internets... vai Fallout 2...

• ir nepatīkami zaudēt, vai izlikties, ka zaudē tuvus cilvēkus...

• gandrīz katrā sapnī pēdējo nedēļu laikā es iegūstu ievainojumus, kas normālu mirstīgo samazinātu tik tālu, ka viņu varētu ielikt konservu bundžā... vai arī viņš vienkārši nomirtu... un tajā pašā laikā apzinos, ka esmu mirstīgs un cenšos izvairīties no šiem ievainojumiem... un vēl kas netipiski man, sapņos es tēloju, ka man no šiem ievainojumiem ir nodarīts daudz lielāks kaitējums, lai izsauktu citos žēlumu...

• man beidzot ir beidzies libido aktivitātes periods un atsācies paaugstinātas seksuālās spriedzes periods...

• nav iespējams saturēt galvā visus secinājumus, kas rodas vai aktualizējas nedēļas laikā...

http://klab.lv/users/lord/1755.html

Lord
es arī kādreiz daudz nogalināju sapņos... bet tad es biju nemirstīgais - vampīrs... 80% sapņu es biju vampīrs... tagad jau ilgu laiku es esmu mirstīgais... un mani medī nemirstīgie... arī vampīri... un es visu laiku bēgu... mani sapņi ir nepārtrauktas bēgšanas... lēkāju pa māju jumtiem, lecu no desmitā stāva rāpjos pa trepēm... visu laiku dominē augstums... un bēgot visu laiku cenšos likt vajātājiem dažādus šķēršļus... tas viņus aizkavē, bet uz pavisam neilgu laiku... un jā... es arī pierakstu savus sapņus stāstu formātā...

tagad es tiešām vairāk neuzskatu, ka esmu pilnīgi vesels... arī izvilkums no t.s. "dienasgrāmatas"..
salst rokas, pie datora jaaseezh cimdos, citaadi pirksti paliek zili no sala... hmm, jaauzraksta dienasgraaamata psihologjiskaas konsulteeshanas lekcijaam... labs varians graphomaanijas izpausmei... laikam taa arii dariishu, tikai jaasagaida, kad atvediis otro cieto disku, savaadaak sheit nav latvieshu valodas... ehh, kaut ko es shkjaudiit saaku... un punjkjoties... biezhi vien piekjeru sevi pie domas, ka rakstu uz shitaas tastatuuras tikai taapeec, ka man patiik uz taas rakstiit, kaa piemeeram, tagad.... rakstiit nav ko, bet es rakstu... graphomaanija? nee, domaaju, ka driizaak vienkaarshi veelme nodarbinaat pirkstus... un klaviatuura ir eerta, taapeec patiikami to dariit... vareetu jau palasiit materiaalus kursa darbam vai paspeeleet warcraftu vai kaadas kaartis vai clickomaniu, bet kaut kaa labaak gribas kaut ko dariit uz tastatuuras... reizeem patiik iedomaaties, ka kaadreiz, kad muus vairaak nebuus, tad vieniigie rakstiitie dokumenti, ko naakotnes arheologi atradiis - buus mani shaadi failinji un tad vinji centiisies tulkot un iztulkos, ka es sheit rakstu par kaut kaadiem dieviem, apmeeram kaa tas bija ar citaam senajaam tautaam, kad varbuut cilveeks akmenii vienkaarshi iekala bezjeedziigu tekstu, liidziigu shim... un tad muusu civilizaacijas dievi buus "Tastatuura" - rakstiibas dievs, "civilizaacija" - galvenais dievs, "graphomaanija" - galvenais dievs - Tastatuuras teevs, rakstiibas aizsaaceejs un neseejs cilveekiem... nu jaa, un veel buus taadi dievi kaa "Warcrafts" - tas buus ljaunais dievs - Tastatuuras braalis un galvenais ienaidnieks, "Clickomania" buus zemaakais dievs, Warcrafta kalps un paliigs un muuzhuugs Tastatuuras ienaidnieks.... cilveekiem nesiis leetas izklaides un deviizi "in dementia veritas"... nu jaa, un veel buus dievs "Deviize" - Clickomanias deels un stulbuma slavinaataajs... apmeerak kaa Asiizes Francisks... nu jaa, veel buus dievs "Failinjsh" - rakstiibas un gudriibas glabaataajs - Graphomaanijas deels - Tastatuuras braalis... "Arheologi" buus ljoti diivains dievs - visu dievu pirmteevs, radiitaajs... veel buus taads dievs kaa "Asiizes Francisks", kura noziimi meklees labaakie arheologi un veesturnieki, bet nespees atrast, jo taadas vienkaarshi nebuus, jo es to nebuushu pierakstiijis... un tad nopietni veesturnieki rakstiis graamatas par to, ka, redziet, vinja noziime vareetu buut taada un taada, jo senais veesturnieks un virspriesteris - Lords to nenoraadiija... veel buus "Veesturnieki" - Arhelogi sviinjubraalis un sabiedrotais... Lords buus arii kaut kaads dievs, vismaz es taa ljoti ceru... tagad buutu iistais laiks izveeleeties sev kaadu profesiju... es vareetu buut, teiksim, Graphomaanijas virspriesteris un pats, kaa jau tas biezhi meedz buut - Graphomaanijas iemiesotaajs un pats Graphomaanija... taa nu sanaak, ka es tagad esmu rakstiibas neseejs dievs... jauki, man tas patiik... pret mani ciiniisies taadi dievi kaa "Aizmirstiiba" - mans ljaunais braalis - pirmdievu Arheologi un Veesturnieki deels un visu manu dievu galvenais ienaidnieks... nogalinaajis visus dievus, vinjsh mirs arii pats, jo nevar aizmirstiiba pastaaveet bez citiem dieviem... bet taapat vinjsh nevar pastaaveet tik ilgi, kameer dziivo un valda Graphomaanija... nu jaa, un veel shajaa tekstaa ir mineets vesels bars siiku dieviibu, kuru noziimi es neskaidroshu... nav veerts, tik un taa taas apriis Aizmirstiiba... hmm... izskataas, ka man tagad ir jauna mitologjija... un cilveeki veel saka, ka Graphomaanija ir slikts un bezjeedziigs dievs.... gan jau ka arii "Cilveeki" nonaaks Aizmirstiibas rokaas...

http://klab.lv/users/lord_andrey/87072.html

izvilkums no tā, ko varētu nosacīti saukt par manu privāto dienasgrāmatu (29.10.2003)
Beidzot man bija tas gods klātienē satikt Pasaules Valdnieku… braucu mājās no pretīgām lekcijām un kontroldarba, kuru, loģiski, nenoliku un iekāpa 3. autobusā Pasaules Valdnieks… sākumā viņš sējās pie kāda jauna, labi ģērbta vīrieša mētelī un platmalē, bet tad pamanīja mani un paskaidroja savam upurim, ka es [un norādīja uz mani] mācos teologos, bet visi garīdznieki ir žīdi, jo tas, ko viņi pielūdz, ir žīdu dievs… tad viņš panāca Tuvāk vietai, kur es sēdēju un sāka runāt ar mani… teica, ka es zinu, ka Dievs atnāks zemes virsū, bet tāpat es arī zinot to, ka viņš vēl nav atnācis un ka viņu, kā dievu, es neatzīstot… tad viņš man izstāstīja, ka pāvests nozadzis un salauzis viņa troni un kad viņš “nosprāgs”, Pasaules Valdnieks, beidzot, sēdīsies savā vietā. Konduktorei viņš pateica, ka viņa mazmeita nedrīkst prasīt naudu no “Ādama, kas koda ābolā, bet Ādama, kuram bija septiņi dēli, nevis, kuram bija divi”, jo pēdējais bija žīds… to visu sakot konduktorei, viņš ļoti uzmanīgi vēroja manu sejas izteiksmi, laikam atbalstu saviem vārdiem meklēja… konduktore paskaidroja, ka tad viņam nākamajā pieturā ir jākāpj ārā, viņš arī piekrita… tad viņš man vēl daudz ko stāstīja par žīdiem un sevi un tad pateica “es nezinu, kas tu esi, bet tu esi jauks puisis…. Tu daudz spēj panest… zini, acis ir dvēseles spogulis, bet ļauniem cilvēkiem acis ir aukstas [viņš nodrebinājās un ar ņirdzīgu smīnu paskatījās man acīs]”… un es tā arī nesapratu, es esmu ļauns cilvēks vai nē, bet viņš vēl turpināja kaut ko par to, kāds es esmu, tikai tā kā autobusā bija troksnis, es daudz ko nedzirdēju… viņš sāka runāt klusi un saraustīti, ne tā, kā sākumā, kad runāja ar vīrieti platmalē, kad viss autobuss dzirdēja, ko viņš stāsta… tas, ko viņš teica, bija domāts tikai man… autobuss piestāja pieturā un viņš mani svētīja, nomurmināja kaut ko atvadoties un izkāpa no autobusa… es ar zināmu piepūli es apvaldījos nepārkrustījis viņu… šāda vēlme man ir ļoti reti… un tik nepārvarama tā ir bijusi labi ja reizi vai divas…

Es tiešām no sirds ceru, ka liktenis vēl kādreiz mani savedīs kopā ar šo cilvēku… lai kā es viņa acīs meklēju neprāta dzirksti, es to neatradu… viņam bija ļoti mierīgas veca un noguruša cilvēka acis…

http://klab.lv/users/lord_andrey/86840.html

interesanti, ko varētu nozīmēt tas, ka pēdējā laikā es ļoti bieži sapņos cīnos pret nemirstīgajiem... tie mani vēlas nogalināt, bet es visu laiku bēgu no viņiem un ar visiem iespējamiem līdzekļiem cenšos tos aizkavēt un ievainot.... un parasti šie līdzekļi ir tādi, ka normāls mirstīgais būtu pārtapis ļoti kompaktā pārnēsājama izmēra gaļas gabalā, ja viņam to nāktos pārciest... visbiežāk es kaujos ar brāli, bet gadās arī, ka nemirstīgo ir ļoti daudz un tad manā rīcībā ir argumenti, naži, zobeni, klavieres, dēļi, mašīnas, dzelži, pelnutrauki un citi aukstie ieroči un nekad nav šaujamieroču... un vēl kas interesanti, ka tie ievainojumi, kurus saņemu es, ir daudz spēcīgāki par tiem, kurus es cenšos radīt ienaidniekiem, bet es no tiem nemirstu... tb sapnī es apzinos, ka esmu mirstīgs un cīnos par savu dzīvību, bet mani nogalināt vienkārši nav iespējams... vakar jau likās, ka tūlīt mani nogalinās vesels bars nemirstīgo klaunu un man abās rokās bija tikai pa salauztam argumentam, kad piepeši pagalmā ielauzās vesels bars milzīgu no galvas līdz papēžiem biezās melnās bruņās iekaltu bruņinieku, kuri, kā es zināju no pravietojuma, kuru iepriekš biju lasījis, bija senkrievu karotāji, kuri nāks palīgā Lordam pēdējā cīņā, bet biju to jau piemirsis.... vispār šis konkrētais sapnis bija unikāls, filmu varētu uzņemt...

http://klab.lv/users/lord_andrey/86638.html

ja kādam rūp mans liktenis, lūdzu, sametieties ar tik pat dīvainiem cilvēkiem un nopērciet man lielu medību dunci, vai vēl labāk - zobenu, lai es varu aukstasinīgi noslepkavot visus savus radus, draugus un paziņas un nonākt Tvaika ielas psihoneiroloģiskajā dispanserā...

http://klab.lv/users/lord_andrey/85360.html

no [info]kyrie bēru ceremonijas apraksta.... (aptuvens citāts)
"...un vēl es vēlos, lai dominikāņu koris manās bērēs monotoni dziedātu "Lorem Ipsum"..."

ja kāds nezina, kas ir "Lorem Ipsum", var pajautāt [info]honeybee, domāju, ka viņa labprāt pastāstīs par šo lūgšanu...

P.S. nu jā, vēl laikam vajadzēja pieminēt, ka mani bērni šo lūgšanu lasīs katru vakaru pirms gulētiešanas...

http://klab.lv/users/lord_andrey/84269.html

auksti, garlaicīgi, vientuļi miegs nāk... skumja mūzika vedina uz domām par drēgnu kapu... pie manis neviens nenāk... neviens mani vairs nemīl... nu ok, varbūt kāds arī mīl... bet tādu cilvēku ir maz... ļoti maz... un viņi ir tālu...

rakstīšu testamentu... diski būs Andukam, porcelāns - Unintended, sērkociņi - Kyrie... ja man vēl kas ir palicis, piesakieties, kamēr vēl neesmu aiznesis notāram...

http://klab.lv/users/lord_andrey/83878.html

nedēļa un ar to saistītās pārdomas...
ārkārtīgi dīvaina nedēļa... pirmdien, pirmo reizi semestra laikā, nolēmu palikt Rēzeknē un aiziet pie dažiem ārstiem... tas viss beidzās ar izrakstītām zālēm, kā rezultātā naktī no pirmdienas uz otrdienu gulēju stundu, nākamajā naktī - Pravieša dzimšanas dienas svinībās neadekvāti uzvedos alkohola mijiedarbības ar zālēm rezultātā... šajā dienā neko neēdu... gandrīz neko neēdu arī nākamajā dienā un aiznākamajā dienā ēdu ļoti maz, tikai dzīvības procesu uzturēšanas nolūkos... visu laiku ir ļoti paplašinātas acu zīlītes... vispār viss ir slikti... ;)))

nu jā, kā jau minēju, tad Pravieša dzimšanas dienā izmainītā apziņas stāvoklī (jo atmiņā tas nav piefiksējies) sadarīju muļķības... nākamajā dienā bija vēl dīvaināk... atteicu tikšanos pulksten sešos, jo taisījos doties uz mājām, bet mājās nokļuvu tikai pēc diviem naktī... bet vismaz pabaudīju perfektu latviešu džezu... tb latviešu izpildītāju džezu, jo latviski neviens nespēlēja... ;) nākamajā dienā bija sarunāta tikšanās ar kādu cilvēku centrā, bet braucot uz centru es aizsūtīju sms un mainīju tikšanās vietu... un sajaucu objekta nosaukumu... un man nomira telefons... tā nu neatlika nekas cits, kā vien atgriezties mājās ar aptraipītu sirdsapziņu...

un vēl kāds cilvēks man jautāja vai es nedomājot, ka tuvākajā laikā varētu izveidot kādas attiecības... es aizgāju no temata, lai varētu par to padomāt un neatbildēju uz šo jautājumu... bet šis ir jautājums, par kuru es daudz maz intensīvi domāju jau kādus divus mēnešus.... nu neesmu es radīts, lai dzīvotu viens pats.... kad nav ko apmīļot... man jau nevajag, lai mani kāds mīl, man vajag, lai man būtu tiesības kādu mīlēt... jūlijā taisījos atrast sev meiteni, bet tā arī neatradu... bija slinkums... augustā jau zuda vajadzība pēc meitenes un tāpēc par to pat nedomāju... septembrī šī vajadzība pēkšņi uzplaiksnīja... un līdz šim tikai pastiprinājās... tik tālu, ka trešdien es konstatēju, ka mans libido ir tik tālu aizgājis, ka es sāku izteikt komplimentus kursabiedrenēm (ļoti interesanti izmainījās viņu uzvedība, šodien biju pilnīgā šokā no viņu attieksmes...)... bet diemžēl, nevienas attiecības es neuzsākšu... manas prasības nav augstas, tās gluži vienkārši ir paradoksālas, pretrunīgas... sieviete, kas tām atbilstu, ne vien praktiski, bet pat teorētiski nevar pastāvēt... un kur nu vēl tāda sieviete, kas būtu ar mieru pieņemt mani.... un manas dīvainības...

šodien atbraucot mājās atradu mailu, kur kāda sena paziņa rakstīja, ka nejauši uzbridusi manam journālam... viņa bija šokā, cik popsīgs es publiski esmu... viņa bija nolēmusi, ka man noteikti ir ļoti slikti vai kas tamlīdzīgs un tāpēc es tā rakstu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/83313.html

rīts....
bezmiegs ir aiziet gulēt pusčetros, aizmigt pēc pieciem, pamosties sešos un vairāk nespēt aizmigt... bez desmit sešos vilkties uz dušu ar laimes sajūtu sirdī un no negulēšanas uzpampušajā sejā un stāvēt tur, pārdomājot savu sūro likteni pasaules grūtajos ceļos... no dušas izlienu dusmīgs par to, ka esmu pilnīgi izmircis un ar aizsvīdušām acīm taustos pēc dvieļa... un dvieļa nekad nav tur, kur tam būtu jābūt... tā nu nākas vienu aci pavērt, pārvarot diskomfortu no ūdens tvaika un gaismas kombinācijas ietekmes uz maigo acs ābola virsmu... kad tiek konstatēta dvieļa dislokācijas vieta, sākas jaukais slaucīšanās process.... slaukoties dvielis nez kādā veidā paspēj aptīties cilpā ap kaklu un pēkšņi tu saproti, ka tiec kādas neredzamas rokas žņaugts... ar pazilējušu seju, sēcot un raujot iekšā dzīvinošo skābekli kombinācijā ar tvaiku, guļot uz vannas istabas grīdas, tu saproti tādus dzīves noslēpumus, kā dzīvības jēga un šajos īsajos brīžos tiek atrasts arī filosofu akmens... akmens tiek atrasts, bet tizlie pirkstiņi jau to nevar noturēt un tas izslīd un trāpa pa uz grīdas guļošā aplūkotāja pieri...

kad ar lokālu smadzeņu satricinājumu un progresējošo amnēziju izlien pa vannas istabas durvīm, pa ceļam cenšoties uzdabūt bikses, viena bikšu stara obligāti ieķeras ciet taisošajās durvīs un notiek apļveida kustība ap asi, kura atrodas apmēram tur, kur durvīs ir iespiesta bikšu stara... attiecīgi, dodoties uz savu istabu, eju nevis taisni, bet gan pa apli un pēkšņi attopos, ka kaut kas nav tā... siena ir nākusi virsū tuvāk un tuvāk un beigu beigās sodījusi mani par visu labo, ko es tai esmu nodarījis... tā nu guļot koridorā pie sienas ar pusuzvilktām biksēm sāc saprast, ka dzīvības eliksīrs tev nafig nav vajadzīgs un sāc censties atcerēties kur esi bāzis savus cianīda krājumus...

kad ar diviem zilumiem, katru savā pieres pusē, nonāc līdz savai istabai un piespied zelta pogu, lai ieslēgtu datoru, sajūti dzīvoklī deguma smaku un sāc sevi nolādēt par to, ka divus mēnešus atpakaļ nopirki jaunu procesoru un mātesplati, jo patīkamāk taču smaržotu vecā... tu par visu nospļaujies un automātiski ieslēdz monitoru... un... ak brīnums, monitors ieslēdzas un rāda, kā lādējas Windows XP, мать его так... atver journal.bad.lv/update.btml?mode=full un centies pierakstīt kā mīli dzīvi... un zem beigām konstatē, ka līdz autobusam uz Rīgu palikušas 15 minūtes un 3 - 4 kilometri...

http://klab.lv/users/lord_andrey/82995.html

visvairāk mani kaitina, kad cilvēki runā par tēmām, kuras absolūti nepārzina... kad par politiku runā cilvēks, kura zināšanas aprobežojas ar Panorāmā redzēto vai par reliģiju runā cilvēks, kurš ir bijis baznīcā... un par misticismu, okultismu un dabas noslēpumiem runā cilvēks, kurš ir lasījis dažādas mistiskās sensāciju avīzes un tur smēlies milzīgas zināšanas par doto tēmu... :PP

tikko tieši šī iemesla dēļ (panesās saruna par reliģiju un misticismu) mazliet pārāk demonstratīvi pametu vienu pasākumu, paziņojot visiem, ka ja viņi ir tik gudri, man ar viņiem darīt nav ko... (un vēl es ciest nevaru, kad mani pārtrauc ar precizējumu vai papildinājumu, kad es kaut ko stāstu, cilvēks, kurš absolūti neko nejēdz šajā jautājumā... šodien neizturēju un uzkliedzu (es nemēdzu kliegt), lai aizveras (rupjš es arī nemēdzu būt, sevišķi pret savu patēvu un sevišķi cilvēkos))...

kad jau vēru durvis, lai ietu projām, mani panāca mana ārste un palūdza, lai palieku un ļauju izmērīt sev asinsspiedienu.. es atļāvu... so... man iedeva antidepresantu paciņu un pierunāja rīt kopā aiziet pie neirologa... jūtos kā triumfators... :P

http://klab.lv/users/lord_andrey/81859.html

būšu popsīgs... te nu būs par dažiem cilvēkiem...
nolēmu paskatīties uz Doriana (kas būtībā ir lielas daļas manu draugu + vēl dažu cilvēku apkopojums) biedru listi, un sāku domāt, ko gan man katrs no tiem nozīmē... bet kamēr skatījos uz listi, atcerējos vēl dažus cilvēkus, kuri šeit iederētos, so:

[info]andux: cilvēks, kas man iemācīja paskatīties uz dzīvi arī ar citām acīm... saprast, ka ne visi ceļi ved uz elli un ka pasaulē kaut kur ir saglabājies skaistums tīrā veidā... žēl, ja viņa pati to neredz...

[info]andzha: cilvēks, kuru es apbrīnoju par dzīves pieeju un dažām stratēģijām... esmu no viņa šo to vērtīgu iemācījies... tikai žēl, ka mana muļķīga kļūda visu sabojāja...

[info]angors: cilvēks, kuru es bērnībā apbrīnoju... daudz leģendu biju dzirdējis... vēl atceros, kā kad mācījos 2. vai 3. klasē, viņš bija vecāks, viņš man iedeva paspēlēt elektroniku (bija tādas spēlītes, tipa mūsdienu tetrisa)...

[info]atkal: par šo cilvēku, es, diemžēl, neko nezinu... bet viņa ieteiktā grāmatiņa "Eksistenciālā psiholoģija" tiešām ir ļoti laba....

[info]eques: tad, kad es biju visu pamests un nevienam nevajadzīgs, man bija viens vienīgs draugs, ar kuru draudzības saites mums saglabājās daudzus gadus līdz pat šai dienai... es viņa priekšā esmu grēkojis... kādreiz paņem šņabi, piedzirdi mani un izstāsti man to, ko es vienmēr esmu atteicies dzirdēt... ;)

[info]honeybee: savā laikā mani samulsināja ar to, ka iepostoja man vienam redzamu postu... un viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kas spēj izsaukt manī vainas apziņu... un jā, vēl tieši viņai laikam es esmu parādā par to, ka tagad lasot grāmatiņas, man acīs saskrien asaras... un nopublicē taču beidzot "Dižilansus"... ;)

[info]hurt: nesanāca iepazīt, jo kamēr viņa daudz maz aktīvi bija kopā ar Dorianu, viņa bija vienmēr kopā ar [info]jerrym un tāpēc man neizdevās viņu iepazīt... bet izlaisti mati Tev izskatās labāk... ;)

[info]januss: Mākoņkalnu laikam kādu laiciņu neraksim... un es jopropjām gaidu Zilā kalna Martas kladīti... ;)

[info]krix: nu jā... es joprojām esmu stulbs viņas klātbūtnē...

[info]kyrie: cilvēks, kuru es nespēju atkost... es joprojām nesaprotu, kas viņai no manis ir vajadzīgs un kamēr es to nenoskaidrošu, mierā nelikšos... un jā, mani fascinē Tavs aristokrātiskais starojums... ;)

[info]lone_wolf: o, šo īpatni es ilgi nespēju novērtēt līdz galam... pirmajā tikšanās dienā mani samulsināja, vēlāk manas jūtas pret viņu atdzisa un tad pēc privātas sarunas, kad es viņu izvilku no sieviešu kompānijas un atvilku pie sevis uz mājām no [info]eques "kartupeļu talkas", manas domas ļoti krasi mainījās... tagad ir kļuvis par manu kulta personu...

[info]malefici: es dusmojos uz cilvēkiem, kas uzskata, ka Malleus Maleficarum ir stulba grāmata... ;))

[info]malformation: diemžēl saistībā ar Dorianu nekādas aktivitātes nav izpaudušās, tāpēc man nav komentāru...

[info]melora: cilvēks, kas prot mani samulsināt... ar to, ar ko neviens cits nespēj... ar starojošu mieru un harmoniju... un jā, arī ar zināšanām... bet ar tām mazākā mērā... ;)

[info]sleep_talking: man par lielu nožēlu nekad nav sastapta... viena no personām, ar ko es labprāt iepazītos...

[info]teeja: kaut kāds dziļš viedums... kaut kas neizprotams... arī starp tiem cilvēkiem, ar ko es ļoti labprāt iepazītos dzīvē... ja vien tas būtu iespējams...

[info]unintended: ehh... senie labie laiki... kopā daudz pārdzīvots... bet Dorians nāca ar to, ka izcēla starp mums ne vienu vien konfliktu... tā mēs visu laiku mīlam viens otru un konfliktējam viens ar otru... bet nu tāds ir liktenis...

nu un tie kas nav Dorianā, bet ir pieminēšanas vērti (ja kādu nepieminu, tas nenozīmē, ka nav pieminēšanas vērts, tas nozīmē vienīgi to, ka man nāk miegs, jo pagājušajā naktī gulēju 3 stundas un 6:00 cēlos, lai dotos uz Jūrmalas Gatvi...)

[info]fragile: laikam jau joprojām vakardienas iespaidā... ir šajā cilvēkā kaut kāda vieduma dzirksts, kuru gribētos iepazīt un aplūkot tuvāk... ļoti spēcīga personība, vismaz no pirmā acu uzmetiena...

[info]jerrym: kaut gan vairāk nav Dorianā, tomēr es esmu daudz parādā vecajai žurkai... daudz man ir iemācījusi un neskatoties uz viņa lūgumu izlikties, ka neesam pazīstami, tomēr joprojām ļoti augstu vērtēju un ceru, ka vēl kādreiz dzīvē mūsu ceļi krustosies... vismaz Tvaika ielā, ja nekur citur.... ;D

Lunicana Animae: mana mūžīgā sāpe... cilvēks, kas padarīja mani par cilvēku... kas izvilka mani no pirmatnējās masas un padarīja mani par tādu, kādu mani pazīst cilvēki tagad...

Falldo: jā... nu no šīs sievietes es iemācījos, ka dzīve ir mūžīga cīņa un idzīvo stiprākais... diemžēl mūsu attiecībās stiprāka izrādījās viņa... nu tad tā tam būs būt... bet vismaz tagad es esmu iemācījies komunicēties ar cilvēkiem par labu sev... to man neviens cits nebūtu spējis dot...

Inga: vienīgais cilvēks, kuru es esmu vēlējies par savu ļoti tuvu draugu, bet neesmu dabūjis... par draugu - iespējams, bet ne īpaši tuvu... mans psihoterapeits un cilvēks, kas pašai nezinot pilnībā izmainīja manu dzīvi... ja nebūtu viņas, es tagad šo šeit nerakstītu...

Inese: silta liesma dzīves drēgnajā aukstumā... cilvēks, kas vienmēr uz manām žēlabām par to, ka neviens mani nemīl un nevienam es neesmu vajadzīgs, ar sašutumu balsī pasaka "bet es taču tevi mīlu"...

es zinu, ka es vēl kaut ko gribēju pieminēt, bet kaut kā nenāk prātā... vajag vienkārši izgulēties, savādāk ar perifēro redzi jau sāku skatīt parādības, kurām manā istabā nevajadzētu būt...

http://klab.lv/users/lord_andrey/80851.html

antīkie rituāli mūsdienās...
cilvēki mūsdienās ir atteikušies no saviem dieviem, viņiem tie vairāk nav vajadzīgi... viņiem ir karjera, komforts, nauda un dievi viņiem vairāk nav vajadzīgi... bet neskatoties uz to, cilvēki ir saglabājuši visprimitīvākos un senākos rituālus, kaut gan jau sen ir aizmirsuši to nozīmes...

kaut vai par piemēru var ņemt graudaugu sēšana kastītēs, kas mūsdienās ir tik daudz praktizēta pēdējos ziemas mēnešos tuvojoties pavasarim (man pašam bērnībā bija kastītē sasēti kaut kādi graudi, bet tajā laikā man mājās dzīvoja meža zaķis un tos visus sagrauza kopā ar kaktusiem)... sirmā senatnē ļoti daudzām tautām pastāvēja rituāls, ko ir pieņemt saukt par "Atisa groziņu"... tas bija auglības rituāls, kas tika pildīts tāpēc, lai labība ātrāk un labāk augtu... mūsdienās ir aizmirsusies nozīme un izdomātas jaunas, bet tas jau nemaina neapzināto mērķi...

vēl viens klasisks piemērs - slapjo krekliņu konkursi... agrāk es to uzskatīju par pilnīgu absurdu, bet ja ieskatīties uzmanīgāk, tur var redzēt maksimāli mūsdieniskotu un mūsdienām attiecīgi erotizētu laikapstākļu regulēšanas rituālu... šis rituāls bija pazīstams tautām visā pasaulē un tika pildīts vasaras vidū (pie mums tas arī ap to laiku visbiežāk notiek) un dažādās vietās atšķīrās tikai forma, bet ideja bija tā pati... cilvēki tika aplieti ar ūdeni, lai būtu lietus, lai neizkalstu sējumi (tas tā, maksimāli primitīvi izsakoties)...

ja uzmanīgi pavērot, mūsu dzīvē var pamanīt neskaitāmus mūsdienām adaptētus senos rituālus, kuru nozīmi cilvēks jau sen ir aizmirsis... bet bez kā cilvēks nevar dzīvot... jo bezapziņā šie rituāli ir un tie ir jāpilda... un tāpat bezapziņā ir arī dievi, atsakoties no kuriem, cilvēks dzīvo mūžīgās neirozēs...

http://klab.lv/users/lord_andrey/80538.html

domāju, ka šodien būs slikti.... vismaz šodien bija jābūt slikti... šajā datumā arī pagājušajā gadā bija slikti... bet atbraucu uz mājām, iegāju dušā, uzģērbu savu mīļāko plīša džemperi, sadedzu sveces, ieslēdzu sākumā Missa Ambrosia, un tagad pareizticīgo dziedājumus... un sajutu harmoniju ar sevi un vismaz kādu daļiņu apkārtējās pasaules... man palika labi... tiešām labi... akustika un skaņa ir kā baznīcā un sveces vēl papildina efektu... tikai Bībeles vietā ir Bredberija Marsiešu hronikas... es jūtos labi...

http://klab.lv/users/lord_andrey/80321.html

kas man patīk manās attiecībās ar sievietēm, tas ir tas, ka viņas nekad neko no manis neslēpj, nedod nekādus mājienus, tipa "wiIiII, kopā ar Tewi es juhtos Tik GUdRa"... nē, man sievietes visu pasaka tiešā teikstā:

- Lord?
- Jā, mīļā?
- Es jau laiciņu atpakaļ gribēju Jums ko teikt...
- Jā, dārgā, es klausos...
- Bet es nebiju pārliecināta, kā Jūs uz to reaģēsiet... varbūt Jūs mani vairs nemīlēsiet...
- Nerunā muļķības, saulīt, pasaki, ko Tu vēlējies man pateikt....
- Es tiešām nezinu varbūt tomēr man to nevajadzēja Jums teikt...
- Saki droši, mīļumiņ, es klausos....
- Lord, Tu esi stulbs!!!

pārlabots pēc [info]skuka ieteikuma... ;)

http://klab.lv/users/lord_andrey/79902.html

zonas un barjeras...
iegrimstot miega ciešajās skavās, pār mani nāca atklāsme... pār mani katru reizi, grimstot miega skavās nāk atklāsme, bet parasti es tās pamostoties neatceros... bet svētdienas vakara atklāsmes es parasti atceros, jo pēc tam es noguļu maksimums 3 - 3,5 stundas un tāpēc atklāsmes vēl ir svaigas manā prātā....

un šoreiz mana atklāsme bija par to, kā tiek veidotas barjeras... es biju daudz domājis, kāpēc es vieniem cilvēkiem, kas ne vienmēr ir īpaši tuvi, uzceļu ļoti vāju barjeru un ļoti tuvu sev, un citiem, kas bieži vien ir ļoti tuvi - uzceļu spēcīgu barjeru, kas atrodas no manis drošā attālumā... un viss izrādījās līdz absurdam vienkārši... tā ir dabiska reakcija... cilvēki, kuri pret mani ir vēsi un atturīgi, mani neuztrauc kā potenciālie manas privātās zonas pārkāpēji, jo viņi tajā nav ieinteresēti, so, man nav iemesla no viņiem aizsargāties un viņiem ir iespēja piekļūt man daudz tuvāk, kā tuviem draugiem, kuri uzreiz iet uzbrukumā manai privātajai zonai, šādā veidā radot manī dabisku aizsargreakciju, kad es pastiepju roku, novelku ar krītu sev apkārt apli, pagriezies uz austrumiem noskaitu buramvārdus un pasaku "šo līniju jums nebūs pārkāpt"... tad nu šeit ir daudzu manu problēmu atslēga un atrisinājums... jautājums ir "kā šo problēmu apiet"...

P.S. un pēdējā laikā kaut kā esmu zaudējis uzticību cilvēkiem... pārāk daudz sāku šķirot informāciju, kuru var publiskot un kuru nē... paretināju savu friend listi, izmetot ārā visus, kurus manam temperamentam lasīt ir nepieņemami vai arī vienkārši garlaicīgi, vai arī pārāk daudz vai arī vienkārši cilvēki neko neraksta... domāju, ka pēc laika paretināšu vēl mazliet... pagaidām lai ir tā...

http://klab.lv/users/lord_andrey/79277.html

kursabiedreņu atziņas:

"Tu neesi nesmuks, Tu vienkārši esi ē... savdabīgs"... ;D

- Tā meiene arī būs pirtī?
- Tev nespīd...
- Es tiešām esmu tik nesmuks un stulbs?
- Tu to teici...

http://klab.lv/users/lord_andrey/76691.html

susure
nekaa nebij, tu esi visai apburosh.
pareizajaa gaismaa un rakursaa.

un pat bez pareizaa rakursa, gaismas iipatniibaam un citiem diivainiem zveeriem tu esi OK.

btw, kopsh kura laika tu esi saacis klausiities sievieshu apgalvojumos?

Lord Andrey

atceries, kad Tu paziņoji, kad satikāmies, ka gaidīji redzēt metālistu ar gariem matiem un garā ādas mētelī, bet atnāca kaut kāds pusmūža biznesmenis?... ;DDD

"pirkšana un pārdošana" un "unisex"

mūsdienu sieviešu maskulinizācijas, vīriešu feminizācijas, seksuālās revolūcijas un tās izraisītās "ķermeņa-preces" rašanās rezultātā sievietes izdara pašnāvības par to, ka viņām ir pārāk mazas krūtis, tās, kurām ir lielas krūtis, liek silikona implantus (tās kurām ir mazas nevar to sev atļauties, tāpēc izdara pašnāvības); sievietes vēlas sev šaurus gurnus, jo tādi patīkot vīriešiem, neatkarīgi no tā, ka daba apgalvo pretējo... sieviete kara krāsojuma ziņā uz ielas atgādina indiāni uz kara takas... vīrieši diennaktis pavada trenažieru zālēs un valkājas apkārt ar intelektuālo potenciālu tālu zem vidējā, bet ar muskuļu kalniem, kurus apskaustu pat lielākie vikingu tautas pārstāvji.... arī vīrieši nav tikuši garām ķermeņa "pirkšanas-pārdošanas" aktam un stāv vannas istabā ar lineālu un mēra sava dzimumlocekļa garumu erecējošā un hvz kādā vēl stāvoklī.... vīrieši mūsdienās lieto vairāk kosmētikas, kā sievietes.... bieži vien sastopot uz ielas kādu garāmgājēju, ir ilgi jādomā, pie kāda dzimums šis pieder, jo ja nav izteiktas sekundārās dzimumpazīmes sievietei, tad to nevar atšķirt no vīrieša... vīrieti nevar atšķirt no sievietes, ja viņš ir noskuvies.... visi ir piedzīti zem vienas mērauklas... vairāk nav dalījuma pēc dzimumiem apģērbu ražošanā... modē nācis unisex... bet taču jau Bībelē rakstīts un visā senajā pasaulē tas bija rakstīts likums, ka nāves sods draud vīrietim, kas ģērbj sievietes drēbes un sievietei, kas ģērbj vīrieša drēbes... atliek tikai cerēt, ka šis ir tukšs arhetips un pats pa sevim neko nenozīmē... senie cilvēki jau laikam bija stulbi un izdomāja likumus, ne pēc kā nevadoties... tikai mūsdienās ir viena problēma... tas viss nonācis tik tālu, ka bērni izaug tā arī neapzinoties savu dzimumu... laikā nespēj notikt dzimumidentifikācija, ja tēvs staigā svārkos, bet māte biksēs... un tad parādās biseksuāla uzvedība... un tā arī mūsdienās ir kļuvusi par normu... jo, kā teica Jungs, tad, ja tu esi biseksuāls, tad Tev ir divreiz lielākas iespējas labi pavadīt šo vakaru...

http://klab.lv/users/lord_andrey/75080.html