ārkārtīgi dīvaina nedēļa... pirmdien, pirmo reizi semestra laikā, nolēmu palikt Rēzeknē un aiziet pie dažiem ārstiem... tas viss beidzās ar izrakstītām zālēm, kā rezultātā naktī no pirmdienas uz otrdienu gulēju stundu, nākamajā naktī - Pravieša dzimšanas dienas svinībās neadekvāti uzvedos alkohola mijiedarbības ar zālēm rezultātā... šajā dienā neko neēdu... gandrīz neko neēdu arī nākamajā dienā un aiznākamajā dienā ēdu ļoti maz, tikai dzīvības procesu uzturēšanas nolūkos... visu laiku ir ļoti paplašinātas acu zīlītes... vispār viss ir slikti... ;)))
nu jā, kā jau minēju, tad Pravieša dzimšanas dienā izmainītā apziņas stāvoklī (jo atmiņā tas nav piefiksējies) sadarīju muļķības... nākamajā dienā bija vēl dīvaināk... atteicu tikšanos pulksten sešos, jo taisījos doties uz mājām, bet mājās nokļuvu tikai pēc diviem naktī... bet vismaz pabaudīju perfektu latviešu džezu... tb latviešu izpildītāju džezu, jo latviski neviens nespēlēja... ;) nākamajā dienā bija sarunāta tikšanās ar kādu cilvēku centrā, bet braucot uz centru es aizsūtīju sms un mainīju tikšanās vietu... un sajaucu objekta nosaukumu... un man nomira telefons... tā nu neatlika nekas cits, kā vien atgriezties mājās ar aptraipītu sirdsapziņu...
un vēl kāds cilvēks man jautāja vai es nedomājot, ka tuvākajā laikā varētu izveidot kādas attiecības... es aizgāju no temata, lai varētu par to padomāt un neatbildēju uz šo jautājumu... bet šis ir jautājums, par kuru es daudz maz intensīvi domāju jau kādus divus mēnešus.... nu neesmu es radīts, lai dzīvotu viens pats.... kad nav ko apmīļot... man jau nevajag, lai mani kāds mīl, man vajag, lai man būtu tiesības kādu mīlēt... jūlijā taisījos atrast sev meiteni, bet tā arī neatradu... bija slinkums... augustā jau zuda vajadzība pēc meitenes un tāpēc par to pat nedomāju... septembrī šī vajadzība pēkšņi uzplaiksnīja... un līdz šim tikai pastiprinājās... tik tālu, ka trešdien es konstatēju, ka mans libido ir tik tālu aizgājis, ka es sāku izteikt komplimentus kursabiedrenēm (ļoti interesanti izmainījās viņu uzvedība, šodien biju pilnīgā šokā no viņu attieksmes...)... bet diemžēl, nevienas attiecības es neuzsākšu... manas prasības nav augstas, tās gluži vienkārši ir paradoksālas, pretrunīgas... sieviete, kas tām atbilstu, ne vien praktiski, bet pat teorētiski nevar pastāvēt... un kur nu vēl tāda sieviete, kas būtu ar mieru pieņemt mani.... un manas dīvainības...
šodien atbraucot mājās atradu mailu, kur kāda sena paziņa rakstīja, ka nejauši uzbridusi manam journālam... viņa bija šokā, cik popsīgs es publiski esmu... viņa bija nolēmusi, ka man noteikti ir ļoti slikti vai kas tamlīdzīgs un tāpēc es tā rakstu...
http://klab.lv/users/lord_andrey/83