barbij

mjā, nevajadzētu atļauties teikt, ak jūtos slikti, zinu, jā jā, bet ja es noveltu vainu, ka jūtos slikti uz to, ka tikko uzslēdzās Sexy Back, tad jūs takš man ļautu teikt, ka jūtos slikti?
tikko pārslēdzu uz kko daudz labāku - nelīdz. dēēmn.
 kāpēc sapnis tā spēj sačakarēt to ko domā un apgriezt par 180grādiem?
man tas patika, jutos labi, tas smaids. bet ha, es takš esmu tas stulbais cilvēks, kas par spīti tam, ka izvēli visdrīzak veiks uz emociju pamata, vienalga takš no sākuma visu pārspriedelēs.
un šoreiz tas ir labi, tas nekas, ka tag liek justies slikti, jo vienalga tā rīcība ir laba, nē, būs labāk. lūk tā.

galva tāda stulbi dulla.
patīkami izbradāt garu ceļu līdz mājām pa lauku ceļiem, klātiem ar biezu sniega segu. patiesi patīkami.
vēl tikai kakao trūkst.

Vāja Egoiste. jā, ar lielo E.

[20:23:38] 'bārbij' says: citreiz vienk vajag ar sevi pastrīdēties, citādi ir garlaicīgi :D un jā, vaig pastrīdēties, lai noskaidrotu, kas priekš paša ir labaks, nu ta (think) un tev ir forss raksturs , sasodīs, citādi tu mums itk ļoti nepatiktu, katram ir savi niķi un stiķi, tāpec es nesaprotu kāpēc jūs neesat aizbēgušas no manis vēl :D un jā, tiešam, tavs patiesais smaids kad ira, tas priecē ;) es ceru ka būs, labi, nu labi, būs labi ! es nez kā ar to galdu, nav īsti sajuta ka būtu visu laiku dzimšanas diena, bet vienīgais ko var teikt, bez jums es nevaru iztikt un man patīk ēdiens :D
[20:25:30] 'bārbij' says: ja tā ir, tad jūs abas esiet gan mani saldumi gan sāļumi, jo ja ir par daudz saldi cilvēki, tas apriebjas tāpat kā ar saldu ēdienu,tāpēc dažbrīd ir vajadzīgs uzēst kko sāļu, tādu kas parāda mazliet sāļās patiesības un tā sāļa patiesība normas daudzumos un arī tas saldais prieks ir vajadzīgi un pat veselīgi ;)

varbūt tas nav īsti normāli, ka es pat cilvēkus salīdzinu ar ēdienu, bet nu ko nu tur daudz.

gandrīz gribēju rakstīt, labak būtu bēgusi prom, lai neuzdzītu sev vainasapziņu vēl lielāku, jo mums abam jau no ta labāk nepaliks, bet .. varbū tomēr šādi ir labāk, vajag izrunāties, ja tas viss sēž iekšā.

hemm, manuprāt, ir valentīndiena vai nav, tas tā ka neko nietekmē. man prieks, ka vismaz nīkuļiem(tas nav apvainojums, tikai apzīmējums) prieks (:
un jā, šī valentīndiena pagaidām ir tīri jauka, varī valentīnnakts bija jauka. iespējams tāpēc, ka nakti pavadīju skatoties vienu filmu pēc otras ar saviem dažiem mazliet nīkulīgākiem un netik nīkulīgajiem daugiem. un jā, e skatos visi iecienījuši valentīndienā Titāniku, ja neskaita tās pārējās šausmenes tā bija vienīgā tiešām normāli romantiskā filma, un mēs izlēmām negaidī kad di Kaprio noslīks, nea, pārslēdzām uz citu filmu, un nolēmam sev ieskaidot, ka abi ar savu rudmati dīvainā kārtā izdzīvoja! un jā, ir labi, laikam tāpēc, ka līdz šīm šo dienu pavadīju kratoties mikriņā, kurā atlūzu, tad mājas atkal atlūzu, bet pamodos tikai 18tos, kas mani īsti neapmeirināja, bet tas nekas. tad es sevi nodrošināju ar ēdienu un tagad, ko tagad ? nezinu.
negribu zināt.
visi maitas nozuduši no redzes loka, tā it kā tiešām svinētu sirsniņdienu. ha.
viss būš labi.

galvenais neļaut sajusties vainīgai, tam būs laika rīt, šodien negribas!

hmm, ja līdz šim visas tās sisniņas, rõzā lietiņas un visi pārējies uzbāzīgi objekti kaitināja, tad tagad man ir pa to visu nospļauties (:

un, jā .. cilvēks ir un paliek mazliet muļķis. tu vari ar prātu ifunktierēt da jebko, bet izvēli kaut ka vienmēr sanāk pieņemt uz emociju lādiņu. zat saks akšuallij, at līst dis taim.

neciešu justies mazliet vāja.

laikam jāiet gulēt, 24h bezmeigs, pāris satraukumi(uzbāzīgi un diezgan biedējoši noskaņoti kaimiņi, un jā,pieņemsim ka man tagad ir vīrs) un liela neveiklība uz ledus dara savu.

 

lab lab, atkal rīkošos tā, kā man jūtas es nez, mneliek darīt ?? lai gan, šodien takš pierādījās, ka mas sajūtas poarasti ir pareizas, aijš

No one is a virgin, the world screws us all.

isn't that great? nē, vispār dzīve ir skaista utt., bet nu tas jau neliedzu savu reizi par viņu pasūkstīties, piem., kā tagad ! dažreiz tas nāk par labu ! nu, piem., mirkļos, kad sajūtas rodas tādas it kā tu būtu vienīgais, kuram šitā neiet, nē pat ne tā, biki citadāk, bet nu vienalga. ar prātu apzinies, ka tā nav, bet sajūas valda pār cilveku, īstenībā prāts, un tas laikam ir vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki vēl nav visi sev galu padarījuši :D vai arī, šobrīd liekas, ka tieši tie, kuri sevi nobendējuši ir vienīgie, kuri tiešām ir gudri :D

nu vai ziniet, tā jau garīgais palīdis zem pagrabstāva gultas tā čikstuļ cača un viņa ideju dēļ, c' mon, zinu, ka mana izvēle, bet es zinu arī, ka jutīšos lāa priekšā vainīga..

un jā, kā jau teicu garīgais pagultē un tad vel nākas cibā izlasīt - kūl staf Diezgan kūl staf ir uzzināt, ka Tavā vārda dienā, ibio, tai plastmasas šļ*hai Bārbijai ir 50 gadu jubileja

nu sasodīts, kāpēc bārbijas vaino pie tā, ka viņas ir no plastmasas ?

 

 

sõõū, who cares about all this ? like I said, it' s all abput one moment, not like being happu all of the time.

pilnīga vēlma paklausīties vilkus dzīajā, bet nu bus jāiztiek ar kārtīgu devu Pret Sienu ..:)

Vakar sanāca tāda saruna ne saruna ar māšeli, vairāk bija tā- es runāju, un viņa saka, ka jāmācās dzejolis :D nu un tā, sanāca runas par šo un to, un tāda dīvaina sajuta, pat laba, sametās. (zombie)

Jebkurā gadījumā, sanāca saņemt negaidītu vēstuli no viena cilvēka, kas uzjumdīja augšā kādu laiku atpakaļ notikušus notikumus :? Tagad uz to visu atskatos un domāju, ka tobrīd tas aizņēma lielu daļu mana laika un bija vienk no manas to momentu dzīves. Tagad man tas viss asociējas tikai ar tādu kā atgādinājumu par to, ka dažādi notikumi mēdz mūs diezgan mainīt. Lai arī cik nepatīkami tas viss bija bijis, tas savā ziņā veidoja daļiņu mana tagadējā es. Varbūt tas pazudināja pozitivitāti, naivumu un uzticību, bet, man liekas, tas palīdzēja, un pat ļoti daudz tajā, kas vēl būs un mazliet arī tajā, kas jau bija. Nerunājot nemazams par to, kā tas izmainīja mani pašu, bet arī to, kādus neticami dīvainus radījumus, tas pasvieda manā ceļā... (:

tu visp atceries momentu kad sākām draudzeties? :D
[19:03:04] Cālis says: amm, nē. :D es zinu, ka tas bija pirms es beidzu draudzēties ar Lauru. :D
[19:03:14] Cālis says: kaut kad 2007 gada beigās
[19:03:14] Cālis says: :D
[19:04:03] 'bārbij' says: vai tada ? man likās ka tas niaj 2008gada vasarā :D
[19:04:30] 'bārbij' says: es zinu, ka mes es pat nesaprotu kāpēc mēs pekšņi sākām ritīgi izrunāties :D
[19:04:41] Cālis says: es kaut kad lasīju mūsu sarakstes vēsturi, tur bija jaun no kaut kāda 2007 gada :D
[19:04:45] Cālis says: jā gan
[19:04:47] Cālis says: :D
[19:04:55] Cālis says: es nezinu, tā tas notie kar dīvainiem cilvēkiem
D;
[19:06:26] 'bārbij' says:  dīvaini :D mjā, vot šito savienību e snekad nebūtu agrāk iedomājusies :D

kādi tik brīnumi nenotiek.. ja man kāds pirms mazliet vairāk kā pusgada būtu man teicis, ka es varētu atrasties šajā vieta, šajā ēkā, šādu iemeslu vadīta un kontaktēties ar tādiem cilvēkiem, es teiktu, ei takš tu ... :D

tagad viss, kas bija kadu laiku atpakaļ, pa visu šo pusgadu, gadu, visu kas ntoicis, viss liekas kā tāda dīvainu notikumu virkne, vai drīzak es nez, pat kā tālas senas atmiņas. nu nezinu gan. nu kaut kā tā... 

dīvainums mani vēljoprojām nav pametis, un ceru, ka arī nepametīs :)

 

vienu tagad es zinu droši, dzīvo mirklī, izmanto to pilnībā, izmanto sevi pilnībā.

 

mirklis, kas ir šobrīd, ir vienīgais laiks, kad Tu vari dzīvot pilnībā !

 

 

 

jā, es domāju, ka mana lielākā dīvainā mānija ir ģeniālu krūzīšu pirkšana, bet nē, tā ir tējas zagšana :D Iepriekš piesavinājos veselu paciņu no cāļa, bet tikko nočiepu krūzi tējas no naura vai māšeles. nu neko. kamēr es rīt nīkšu fizikā vai ķīmijā, viņi brauks uz Poliju.

grasos jau kādu trešo vai ceturto reizi noskatīties krēslu(nu ne gluži mēbeli[Twilight]) un jā, ka tikai būtu iemesls nemocīties vēstures/sociālo zinību esejai. ha. (zombie)

cilvēks ir muļķis. nu labi, ja ne cilvēks, tad es jau nu gan. gārh, tāda sasodīta bārbija vien esmu, bet tas nekas, man patīk (split) un jā, sasodīts, mani vajadzētu sākt atturēt no muļķīgu izaicinājumu izpildīšanas (fool) . gribu sasodītu meiteņu vakar ar cāļa, lācīša un bārbijas sabiedrību, gribu un viss ! jā, tā lūk.

un man nav īsti ko teikt par to lēkāšanos šodien Rīgā. nezinu, kas īsti tur notika, dzirdēju tik ka vienbrīd neesot bijis smuki, un par to saku, nē, tomēr neko nesaku.

5Nizza - Vesna, īsti labi (devil) (pumpkin)

es izlēmu, ka ar mani jau pavisam nav labi, jo jau vairākas nedēļas klausos sērīgas dziesmas, bet nu pilnmēness iespaidā klausos The Offspring - Pretty Fly

ha, tikko izlasot banzai rakstīto par to, ka depresiju mēģina piesiet cilvēkam tāpēc, ka tam visu laiku gribas gulēt un par visu ir vienalga un negribas neko darīt. Okey, varbūt tur arī tā nebija rakstit, bet mans iemigušais prāts uztvēra tādu tekstu. Nu re, un saskatīju tur līdzību sev. Protams neuzdrošināšos salīdzināt kāda problēmas ar savējām, bet nu tā nu es jūtos! un jā, parasti tie, kam ir depresija vēl nepaspēj citiem tādu uzrīkot, bet nu es reka spēju, tātad varbūt man tomēr tāda nav ?

Un jā, pēdējā laikā pavisam nav vēlme kaut ko darīt, un ja tev ir jāpārvācas no vietas, kur tu visu savu mūžu esi dzīvojis, tad šādas nekā nedarīšanas izjūtas nav īsti vietā, nu vismaz nav noderīgas. Bet vispār, ja pēdējā laikā kaut ko, tomēr izdaru, tad tas nekad nebeidzas labi. Un nu es domāju vai pie nejēdzīgajām lietām , kuras sanāk ir vainīga DepresijaNeDepresija vai arī DepresijaNeDepresija ir veidojusies šo nejēdzīgo lietu dēļ ?
Un jā, man tam visam plusā ir nevaldāma vēlme pēc ēdiena. Drīz man tomēr vajadzēs kādu un es nevarēšu iztikt ar tekstu - nekas tāds ar ko es pai nevarētu tikt galā(nu labi, šo tekstu īstenībā neesmu nevienam pateikusi) nu bet nu tad galu galā man vajadzēs kādu, kas mani aizripinātu uz skolu, jo citādi audzinātāja mani un manus vecākus nobeigs ar saviem zvaniem.
</span>

sasodīts, tad kad visu beidzot esmu sakārtojusi kaut cik tā, lai viss būtu okey, nu vismaz citiem, ja ne man. Tad nu atkal visu sačakarēju. Nolādēts pilnmēness un līdz ar to mans dīvainais ik pa laikam uznākošais garastāvoklis. Tagad es atkal priecājos par to, ka izlēmu rītdien bastot un aizlaisties prom.
es takš zināju, ka viņa gribēja, lai zvanu tikai, lai kaut ko no tās sarunas izspiestu :? nevajadzēja klausīt viņai un zvanīt viņam un ar viņu runāt. Jau tad, kad runa netīšām ieslīdēja ne tajā sliedē. Jau tad, kad domāju ka, tēma pazudusi, viņa lūdza lai zvanu, un nu es apšaubu faktu, ka viņa pēkšņi atlūza totālā miega kōmā :?
viņa ir forša tik tiešām, bet dažbrīd tiešām pārlieku greizsirdīga. pat lietās, kur nebūtu iemesla, tas taks viņu pašu vien nobeigs.

kur mans dīvainums, tur viņas greizsirdība, un jāatzīst gan viens, gan otrs ne tajās reizēs izplūst ārā :? jāsaka, ka gan mana nekontrōle citiem vairāk kaitē :?

un jā, es piemirsu apsveikt vecākus kāzu jubilācijā - sasodīts !

Ik katru dienu sev kaut ko pelnu,
Šo nopelnīto atņem man skaudība,
Bet papildina draudzība..

dažreiz literatūras stundās var arī kaut ko kaut cik jēdzīgu uzskribelēt :/

C- caur savu dzīvi skrienu
E- es brīžiem nemanu citu nevienu
Ļ- ļauj kājām savām stāt
Š- šo mirkli iemūžināt

I- iespējams izdevības vairs tādas tev nebūs
R- runāt, dziedāt, skriet un dzīvot.

T- tev daudz vēl būs laika vienkārši soļot
Ā- ārpus ikdienas rutīnas tamdēļ izlidot
L- lolojot un visu brīnišķo pamanot
S- savu dzīvi centies nodzīvot.

smaids atdzīvina citu smaidu, vai kaut kā tam līdzīgi.
dažreiz par tādu smaidu neīstā laikā norausi pa muti, bet šodien pieredzēju arī patīkamu piemēru. Gāju pa ielu šajā Liepājai tipiskajā laikā, dažādu iemeslu pēc ļoti smaidīga, paskatījos skatlogā sapratu cik šaušalīgi izskatos (iedomājos uzjautāt arī kādai cacai, kā viņai izdodas šādā laikā saglabāt tik perfektu matu frizūru un sejas nokrāsu) un jā, turpināju iet ar visu stulbo smaidu uz sejas. tā nu man pretīm devās kāds puisis, paskatījās uz mani un uztaisīja tādu pašu stubu smaidu, bet vēl piemirkšķināja ar aci. tā nu nospriedu, ka uz pasaules ir vēl kāds tāds dīvainis kā es !

hā ha ra ha.
Manās acīs Ziemassvētku nav, lai ari biju nosolījusies sev, ka šie mani Ziemassvētki būs kārtīgi Ziemassvētki, bet, sasodīts, laikam nebūs ?
Rīt aizbraukšu pie vecākiem un jā, bāzīšos virsū mātei, lai cepam piparkūkas un pīrāgus, kuriem ir apdedzināti gali, jo cālis tā lika. Tad cerams uzradīs Ziemassvētku noskaņa, bet varbūt arī ne.
Sasodīts, kāpēc viņai brīžiem tā jāizlec un jāgandē viss prieks ar savu drama-queen tēlu. Kaut kā savādi, ka šajā man tik jaukajā dienā, kurā līdz pat vakaram neviens smaidu no manas sejas nespēja novākt, tikai viņa to izdara jau trešo reizi. Un jā, neesmu dusmīga uz viņu par to, ko viņa teica, bet par to, ka atņēma man šovakar smaidu.
Jāiet meklēt vecajās mantās iemeslu pasmaidīt, jo gribas rāpties gūltā ar smaidu uz lūpām par spīti visam.

brīnumi tomēr notiek, vienkārši vajag būt vērīgiem un nebūt pārāk izvēlīgiem.
piemēram šorīt, ejot garām no manas mājas netāli esošajai maximai, sanāca par spīti steigai, tomēr pamanīt sniegu, kurš bija sakritis uz kādas fūres priekšējo galu. nezinu kā īsti to sauc, jo un neesmu nekāda mašīnu pazinēja, manas prasmes aprobežojas ar to, ka spēju atšķirt tos simbolus, nu tos, kuri pasaka vai tā ir Honda, Opels vai biezpienpauru mašīna.

galvenā doma, es saņēmu savu sniegu, un tas ir galvenais vienalga, ka tā bija ļoti maz un viņš bija mazliet iebrīūns, viņš tomēr bija !

un jā, Liepājā ir ļoti liepājīgs laiks !

uzslēdzās dziesma Haddaway - What is love, ha jāpārslēdz, gribas kaut ko ne tik jauku, vairāk skumīgu - The Script - We Cry ir mazliet atbilstošāks.

līdz šim brīdim es tik ļoti neiebildu pret faktu, ka esmu galīgi sačakarēta, tāpat kā mani lēmumi un rīcības. Bet tagad, kad kādam ir vajadzīgs mans padoms, kā gan es lai tādu dodu, ja zinu, ka līdz šim sevi esm ievedusi tikai strupceļos ? Tik muļķīgi atteikt, tāpēc ka zini, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Es it kā varētu teikt, kā omāju, kā rīkoties, bet esmu pieradusi, ka rīkojos ne tā.


savākaties, nepadoties un neatkāpties.