barbij

hā ha ra ha.
Manās acīs Ziemassvētku nav, lai ari biju nosolījusies sev, ka šie mani Ziemassvētki būs kārtīgi Ziemassvētki, bet, sasodīts, laikam nebūs ?
Rīt aizbraukšu pie vecākiem un jā, bāzīšos virsū mātei, lai cepam piparkūkas un pīrāgus, kuriem ir apdedzināti gali, jo cālis tā lika. Tad cerams uzradīs Ziemassvētku noskaņa, bet varbūt arī ne.
Sasodīts, kāpēc viņai brīžiem tā jāizlec un jāgandē viss prieks ar savu drama-queen tēlu. Kaut kā savādi, ka šajā man tik jaukajā dienā, kurā līdz pat vakaram neviens smaidu no manas sejas nespēja novākt, tikai viņa to izdara jau trešo reizi. Un jā, neesmu dusmīga uz viņu par to, ko viņa teica, bet par to, ka atņēma man šovakar smaidu.
Jāiet meklēt vecajās mantās iemeslu pasmaidīt, jo gribas rāpties gūltā ar smaidu uz lūpām par spīti visam.