barbij

es kārtējo reizi pa inerci atveru tā saukto draugiem.lv, kurš lieākajai daļai ir paziņām.lv [bet varbūt vinkārši mana uztvere nav pareiza, tikai pārējo ir. varbūt tiešām. viņi vienkārši ir pozitīvāk noskaņoti un visus cilvēkus, kuriem zin vārdu jau uztver par saviem draugiem. arī tam ir liela sava lābā puse].
Un jā, kā jau teicu atveru draugiem.lv un tur man mežonīgā ātrumā un ar mežonīgu sejas izteiksmi brauc virsū Centis.. brr..

Ja kāds gadījumā brauc uz Rīgu, lūgums atvest kādu kripatiņu sniega mums uz Liepāju (wasntme), mēs ar draugiem būsim ļoti pateicīgi, nu vismaz iepikosim točna, ja atvedīsiet tik daudz sniega :))

[22:20] ...bārbij: sasoodiits

[22:21 ...bārbij: sasodiits, man tas nepatiik, es sajutos veel stulbaak , kad vinjsh teica vakar, kaa meeginaajis mani visu laik notureet kaajas [nu pie dziiviibas], kaa meeginaajis tevi mierinaat un jaaa to ka zane peec tam vinjam veel ljechiijusi virsuu :D es sajutos vainiiga :D

[22:28] ...bārbij: aapsveru iespeeju uzcept toste4 maizi tik sinkums :D

[22:28] Cālis: :D jā, viņš ir drosmīgs. :D

[22:29 | Edited 22:29:21] ...bārbij: kas ? :D tosteris ? :D

[22:31] Cālis: jā. :D ko tad tu domāji?

starpcitu, tosteris mani vēl gaida :D

atrodos dilemmas priekšā, jāizvēlās starp tualetes apmeklējumu, nosnaušanos un pusdienu pagatavošanu. Es rūpējos, lai pagaidām neviens no variantiem netiktu apdalīts, tāpēc ļauju virsroku slinkumam un jau stundu turpinu sēdēt pie datora :?

mjā, varu darīt zināmu faktu, ka vismaz konkrētajā vakardienas ceturtdienā tik vēlu mirkiņi nepārvietojās man redzamā zōnā. tas gan mani īpaši neiepriecināja, bet vismaz bija iemesls jaukai vēla vakara pastaigai. katrā ziņā vairs nepaļaušos uz izslēgšanas metodi par to, ka ja rīts ir slikts, tad būs labs vakars. nav jau arī ne vainas, ja tā būtu, tad būtu diezgan garlaicīgi. ha.
un jā, jūtos pateicīga rokkafeinīcai par jauko nīkuļu piparkūku, kura nāca līdzi manai tējai (atļaušos sacīt, ka bija ļoti baudāma). Un jā, teiksim tā, man gara-stāvokli tas diezgan uzlaboja (:

ha, no manis laikam tuvākā laikā pozitīvā virzienā vērstus tekstus nesagaidīt, bet tas nekas. Kā gan lai zinu, vai 1 un 3 mikriņš 23os vē normāli ies ? :D aijš, nu laikam jāiet to noskaidrot. Kad sapratīšu, padošu ziņu, lai jūs arī zinat.

Ziniet kas mani mēdz mulsināt ? Jūtas. Nē, ne jūtas, tas rada priekšstatu, ka runāšu par mīlestību.

Sajūtas. Tā jau skan labāk. Pats par sevi faks kā tāds. Mēs nespējam apzināti tās regulēt, pieregulēt un pārregulēt pēc savas patikas. Tās ir tādās, kādas tās ir. Mēs arī neapzinamies, kāds īsti ir iemesls, kāpēc tās radās un tieši tādas, kādas tās ir. Es domāju par tām sajūtām, kuras vienkārši uzrodas neaicinātas, ne jau par skumjām, kuras rodas cacai, saplīstot viņas jaunajām Nike botiņām. Arī ne par prieku, kurš parādās metālista acīs, kad tas ierauga ādas jaku kopā ar melnām kirzām uz akciju. Bet varbūt tomēr arī tas skaitās. Es pat nezinu. Jebkurā gadījumā, bieži vien mēs sajūtam to, ko nemaz negaidām un beigās pat nesaprotam, kāpēc šīs izjūtas mūs apmekleja. Dažreiz sevi pat nosodām par to, jo saprotam, ka īsti nekāda iemesla nav bijis, lai mēs tā justos.

Sasodīts (jā, esmu nolēmusi aizstāt mūsdienās jau ierastos bļeģ un pizģec ar vienu latvisku sasodīts, jo bitīt matos es nevaru sacīt, kad dusmojos, tas sasmīdina ne tikai pārējos, bet arī mani pašu un tad no tās dusmošanās nekas vairs īsti nav palicis). tātad turpinām.
Sasodīts, viena lieta ir, kad es apzināti nekontrolēju savu rīcību un ļaujos darīt muļķības un otra, kad kaut kādas sajūtas vienkārši atnāk un neprasa atļauju vai drīkst atnākt, kur nu vēl ieņemt visu manu mazo skambūzi, kur glabājas manas svarīgākās lietas un nelietas :?