Vakar sanāca tāda saruna ne saruna ar māšeli, vairāk bija tā- es runāju, un viņa saka, ka jāmācās dzejolis :D nu un tā, sanāca runas par šo un to, un tāda dīvaina sajuta, pat laba, sametās. (zombie)
Jebkurā gadījumā, sanāca saņemt negaidītu vēstuli no viena cilvēka, kas uzjumdīja augšā kādu laiku atpakaļ notikušus notikumus :? Tagad uz to visu atskatos un domāju, ka tobrīd tas aizņēma lielu daļu mana laika un bija vienk no manas to momentu dzīves. Tagad man tas viss asociējas tikai ar tādu kā atgādinājumu par to, ka dažādi notikumi mēdz mūs diezgan mainīt. Lai arī cik nepatīkami tas viss bija bijis, tas savā ziņā veidoja daļiņu mana tagadējā es. Varbūt tas pazudināja pozitivitāti, naivumu un uzticību, bet, man liekas, tas palīdzēja, un pat ļoti daudz tajā, kas vēl būs un mazliet arī tajā, kas jau bija. Nerunājot nemazams par to, kā tas izmainīja mani pašu, bet arī to, kādus neticami dīvainus radījumus, tas pasvieda manā ceļā... (:
tu visp atceries momentu kad sākām draudzeties? :D
[19:03:04] Cālis says: amm, nē. :D es zinu, ka tas bija pirms es beidzu draudzēties ar Lauru. :D
[19:03:14] Cālis says: kaut kad 2007 gada beigās
[19:03:14] Cālis says: :D
[19:04:03] 'bārbij' says: vai tada ? man likās ka tas niaj 2008gada vasarā :D
[19:04:30] 'bārbij' says: es zinu, ka mes es pat nesaprotu kāpēc mēs pekšņi sākām ritīgi izrunāties :D
[19:04:41] Cālis says: es kaut kad lasīju mūsu sarakstes vēsturi, tur bija jaun no kaut kāda 2007 gada :D
[19:04:45] Cālis says: jā gan
[19:04:47] Cālis says: :D
[19:04:55] Cālis says: es nezinu, tā tas notie kar dīvainiem cilvēkiem
D;
[19:06:26] 'bārbij' says: dīvaini :D mjā, vot šito savienību e snekad nebūtu agrāk iedomājusies :D
kādi tik brīnumi nenotiek.. ja man kāds pirms mazliet vairāk kā pusgada būtu man teicis, ka es varētu atrasties šajā vieta, šajā ēkā, šādu iemeslu vadīta un kontaktēties ar tādiem cilvēkiem, es teiktu, ei takš tu ... :D
tagad viss, kas bija kadu laiku atpakaļ, pa visu šo pusgadu, gadu, visu kas ntoicis, viss liekas kā tāda dīvainu notikumu virkne, vai drīzak es nez, pat kā tālas senas atmiņas. nu nezinu gan. nu kaut kā tā...
dīvainums mani vēljoprojām nav pametis, un ceru, ka arī nepametīs :)
vienu tagad es zinu droši, dzīvo mirklī, izmanto to pilnībā, izmanto sevi pilnībā.
mirklis, kas ir šobrīd, ir vienīgais laiks, kad Tu vari dzīvot pilnībā !
calm