Previous | Mem | Next
 
banderlogs
banderlogs
02 Aprīlis 2014 @ 22:16
 
Man ļoti, ļoti bieži gribās, lai varētu paildzināt to sajūtu, kad esi iedzēris, arī esot skaidrā. Kad ir pilnīgi un absolūti vienalga, ko apkārtējie domā, kad saku, ko vien gribu. It kā jau tā nav tik laba lieta un rezultātā pats sevi apkauno, bet man kā ļoti self-conscious cilvēkam, kurš tik briesmīgi daudz laika pavada, lauzot galvu, ko citi par viņu domā un kā tas attiecīgi veido manu izpratni par sevi, tas būtu ārkārtīgi noderīgi.
No otras puses, dzerot ir šausmīgi daudz jāčurā un tas gan nav diez ko forši.
 
 
Mūzika: bm - mutes
 
3 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on 3. Aprīlis 2014 - 01:05
tagad mani ļoti interesē, kā tad Tu sevi mēdz apkaunot :P

jo, nu, ja nopietni, "saku, ko gribu" (ja vien tas nav tāds "izsaku visādas neaicinātas riebeklības, ja tev tāpēc bēdīgi, pats vainīgs") cilvēkos galvenokārt ir pozitīva iezīme un random iedzēruma (vai alias induced, haha) sarunas parasti ir tik lieliskas tieši tāpēc, ka tiek spļauts ārā viss šizīgais, kas ienāk prātā. apziņas plūsma ftw! ^ ^
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
banderlogs[info]banderlogs on 3. Aprīlis 2014 - 19:35
nu, tā drīzāk ir sajūta, ka apkauno, jo vairs nekontrolē, kas no tavas mutes nāk ārā. un es jau dzērumā nesaku nekādas riebeklības, bet tieši otrādi - kļūstu ļoti atklāta un draudzīga, pasaku visas labās lietas, ko tiešām arī domāju, bet parasti skaidrā nesaku.

bet apziņas plūsma ir burvīga lieta, tur nu man jāpiekrīt. ^^ ja vien otrā rītā negribētos dauzīt galvu pret sienu, ka tik atklāti esmu runājusi.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]imago_dei on 3. Aprīlis 2014 - 20:55
domāju, ka tā otrā rīta sajūta mēdz būt dramatiskāka, nekā nepieciešams. citreiz, ja iespējams, nevajag krist panikā un vienk nogaidīt un pavērot, kas notiek, ir liela varbūtība, ka sarunātajam efekts būs drīzāk pozitīvs (vai vismaz ne tik briesmīgs, kā nākamajā rītā šķiet)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)