sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra

ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests

arī ar e-parakstiem

Skan džezs, pludo šampanietis un uzvēdī zīds.

tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī!

"Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi".

Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

rīt braucu komandējumā un pirmdien atvaļinājumā

sāk sāpēt zobs

Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi

Nez, ir kāda iespēja nopirkt ledusskapja saldētavai jaunu atvilkni. Vakar sašķīda druskās. Tikai tālab pirkt jaunu ledusskapi būtu muļķīgi, bet bez saldētavas nevar...

pamodos astoņos un jau bliežu vienu rakstu darbu un citi vēl gaida rindiņā un tas nebūtu nekas, tik avoti un literatūra lielākoties regulas un MK noteikumi
meh

tā sajūta, kad puisēns atnāk no bērnudārza un mirdzošām actiņām stāsta, ka vienam citam puisītim no blakus grupiņas ir ĪSTA RAĶETE un no tā kaut kā atvasina domu, ka tas puisītis ir gudrākais un varonīgākais un pareizākais puisītis visā pasaulē un viņiem tagad vajag darīt visu, ko tas puisītis iedomājas, jo viņam ir ĪSTA RAĶETE

it kā jau vajadzētu par to parunāt
bet realitātē "awwww adorabl" un "cerēsim, ka puisītis neliek citiem bērniņiem bāzt krāniņu rozetē"

(gribēju pateikt "dabiskā atlase", bet nu "dabiskā atlase" drīzāk būs par tēmu "ja grūtniecība sagādā draudus tavai dzīvībai un veselībai, tad neko, mirsti nost", jo puisītim ar ĪSTO RAĶETI patīk puisīši, kas tic dabiskajai atlasei)

beidzot es to izdarīju! pačurāju ViVi :D

Nu bļe, pardon mai frenč, šorīt brokastīs prasās nevis kaut kādu Ben and Jerry's, bet līdzīga daudzuma benzodiazepīnus.

There's no point in saying good morning because it certainly is not one.

Nopirku rīt brokastīm Ben and Jerry's saldējumu. Priekiem vai bēdām.

Ar vienu tuvu drušku šodien aizgāja saruna par ārišķīgajiem kompleksiem. Man retu reizi dzīvē pajautāja -- par ko Tev ir kompleksi savā izskatā?

Uzdrošinos atzīt, ka lai nu kur, bet sava izskata/ārienes/ķermeņa pieņemšanā esmu veicis progresu. Nu, tobiš, pieņēmis. Par daudzām lietām agrā jaunībā bija lielas bažas, tagad tās ir vnk vague curiosity, jūtos salīdzis ar tām mieru. Bet tās ietver:

-smaidu (zobu izteikto dzeltenumu);
-uzacis (atslēgvārds: Brežņevs);
-bārdu, cik ļoti randomi tā aug;
-ķermeņa apmatojumu, cik ļoti randomi tas aug;
-ka neesmu baigais smukulis in general;
-vēl šo to vairāk intīmu, sorry, neteikšu.

Bet te druška mani pārsteidza, atklājot ka viņai kaut kas jau sen duras acīs. Es iztincināju, kas tas ir, un izrādās, ka tas nesakrīt ar neko no tā, par ko varbūt reizēm nogulsnēs no aizlaikiem piedomāju es pats. Un tas ir: PĀRKODIENS (overbite). No alcohol pun intended. Man bija tikai aptuvena nojausma, ko tas nozīmē, nācās googlēt. Izrādās, mans augšžoklis ļoti (pārāk par normu) izteikti pārkarājas pār apakšējo, kas rezultējas noteiktā sejas formā un ietekmē manu runu. Man nebija NE JAUSMAS. Man actually līdz šai dienai likās, ka visiem augšzobi nosedz apakšējos tikpat ļoti kā man. Bet, iespējams, svarīgakais atklājums: izteiktam pārkodienam ir korelācija ar zobu griešanu, kas man tiešām ir problēma.

Bet nu pagūglējot atklājas interesantas lietas, piemēram:

[seko Vikipēdijas rindkopa AI tulkojumā]

Amerikāņu antropologs K. Lorings Breiss ir izvirzījis teoriju, ka eiropiešu cilvēka pārkodiens ir tikai aptuveni 250 gadus vecs un tas ir galda naža un dakšas plašās lietošanas rezultāts. Pirms galda piederumu lietošanas eiropieši bieži saspieda zobus uz gaļas gabala un nogrieza gabalu ar nazi. Kad eiropieši sāka lietot dakšiņas un nažus, griešana tika veikta uz šķīvja, un pārkodiens kļuva daudz izplatītāks. Breiss pētīja arī ķīniešus, kuri bija pieņēmuši irbulīšus pirms 900 gadiem, un konstatēja, ka pārkošanas gadījumu skaits pieauga aptuveni tajā pašā laikā, kad tika ieviesta jaunā ēšanas metode. Citi arī uzskata, ka labiodentālās līdzskaņu skaņas cilvēka runā bija balstītas uz pārkodiena attīstību.

nedēļas absurds? ar elektronisku studentu izziņu, kas saņemta un aizsūtīta elektroniski jābrauc uz RS klientu apkalpošanas centru lai tur izprintētu elektronisko dokumentu, ieliktu mapē un es varētu parakstīties uz divām no izsniegtajām četrām papīra lapām

Sarunājām netaisīt atklāšanu, ura!