izrādās valsts apmaksā zobu silantus bērniem - kas ir forši! nav forši tas, ka no diviem sadarbojās viens, nr.3 knapi zobus apskatīja, šo to notīrīja, kādi tur silanti, ja žokli vaļā netaisīja un vispār uzvedās briesmīgi, cik vien briesmīgi var uzvesties klusi pasīvi agresīvi. salūzu, apsolīju pēcpusdienā pēc fizioterapijas saldējumu, ja sadarbosies. sadarbojās pa pusei, bet nu zobus notīrīja, zīmi skolai iedeva. tagad jācer, ka rudenī varēs tos silantus lai tad visiem ir izdarīts nevis divām trešdaļām
salūzu, aizgāju uz kiosku un par pēdējo skaidruci nopirku sev čipsus un roltonu, tas bija tas, ko vispār no visa brīnišķīgā mazā kioska našķiem biju ar mieru ēst. šis man atgādina kādēļ visādas šādas lietas daru vienu lietu dienā un kādēļ pa vidu bd netaisot brīvdienu
aaaaaaa

diezgan intensīvas dienas. pagājušajā nedēļā laikam katru dienu izņemot vienu gulēju diendusiņas. tāda sajūta, ka brīvdienas pēc sesijas vienkārši tupa nogulēju. jā, es zinu, ka smadzenēm un rumpim vajag atlaist pēc saspringtiem periodiem lai rumpis, prāts, psihe un dvēsele var atiet. drusku paspēlējos profesijā, drusku piekārtoju māju (diemžēl visādus štruntus, tādēļ efektu neredz), saņēmos un ar sīkaļām aizbraucām ciemos pie draudzenes uz otru pilsētas galu papeldēt ezerā (es neeeegribu braukt ar trolejbusu, kāpēc mūs nevar aizvest). pagludināju bēbīšu lietiņas, atklāju peldsezonu, laikam pārkarsu, jo šorīt bija tā jocīgi un tagad t', tādēļ neaizvedu sīkus uz Dzegužkalnu pie Reiznieces (šņuk šņuk). rīt Uzvaras parkā uz Danču klubu un ko arī diez vai jo dienā pēc Jāņiem zobu higiēnu (jeibogu reizēm liekas, ka esmu piedzemdējusi kkādus krokodilus, viņiem tik daudz zobu!) pārcēla uz rītdienu. un rītdien jau paredzēta fizioterapija. bet nu tā kā šodien labi gāja, fizio kolosāls, profesionāls jauns smuks džeks un tabors vingroja trijatā, turklāt tieši vienlaikus ar draudzenīti no bd grupiņas, kas arī tika piecelta ātrāk šitāpēc, Galvenais Dumpinieks (nr.2) arī piedalījās un pat pasmaidīja (cik nu pa durvju šķirbu redzēju) varbūt neizputēšu :D bet nu Jāņiem bd svārciņus no gandrīz tautiska lina nesašūšu arī šogad, pietiks viņām ar jāņuzāļu pušķiem un no paša rīta pītiem vainagiem (ja gārsas vēl nebūs noziedējušas un grāvji izpļauti un māte izlaidusi garu)

tā kā man rīb smadzenes un briesmīgi sevis žēl, domāšu par pozitīvo - man ir mikroskops!! cik tieši kruti tas ir?! vī - milzīgs paldies cibai! vīrs stingri novilka robežas manām izklaidēm, (darbu uz mājām nedrīkst nest), bet kad es beidzot nokārtošu vietu uz galda (kur ir čupa, puse pārdodami bērnu štrunti, puse - audumi, labojamas lietas un ko) tad varēšu izpausties

ceturtdien biju uz draudzenes dzimšanas dienu. visas lietas, muiža, naktsmītnes un dejas.
skatījāmies bildes no iepazīšanās laika, tas bija pirms cik - 16? - gadiem.
un mēs visas ar gadiem izskatāmies labāk.

nodejojos līka kādas piecas stundas no vietas, nākamajā rītā dzērām īstu šampanieti un ar vīru aizskrējām uz dīķi pa pliko peldēties.

ar gadiem tiešām ir tikai tikai labāk.

Tik foršs raidījums!

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/ilga-reizniece-tautasdziesma-paplasina-izteli.-tapec-joprojam-ma.a193317/

mīļie bērniņi.. uztaisa man tēju, atnes cepumus, aiziet praidā par mani.

nu kāpēc tam Praida gājienam jāsākas tik AGRI............... :<(

īstas zamšādas vestu ar jostu un raiferi (~4 eiro) un laikam jau īstu Moschino somiņu (8 €)

aiztaisīt varēja, bet nebija ērti (nebūšu es daktere Kvinna) un nevajag man somiņu

labi ka bērēs izskatīties noraudājušamies ir sociāli pieņemami

"kā vispār dievs uztaisīja caurspīdīgas lietas?"

Svaigākās ziņas par grāmatām.

Grizlijs paņēma visu, uz ko bija pieteicies, un arī Zaratustru ar "kurš pirmais maļ" tiesībām.

Tas nozīmē, ka ir tās, kas atliktas Muhai, un tur mums vienkārši jāsaprot, kur atstāšu centrā.

Ernai Rokvels Kents, Asīzei Kikone.

Gruntmanes "Narkozes", Odiseja un otrais "Stikla pērlīšu spēles" eksemplārs joprojām ir pieejami.

pa pusei sāku darīt istabas augus. puse no tiem, kas nolikti apsakņoties - izbeigušies. tie seši, ko pagājušajās nedēļā savācu no pie_miskastēm izskatās tiešām bez kaitēkļiem, bet nu vienu fancy divkrāsaino vīrs pārgrieza uz pusēm un es noliku augšā gaišā vietā karantīnā. lai sēž un pārdomā dzīvi un mācās uzvesties (ne velti viņus izmeta) un dzen lapas. pamazām atbrīvoju māju no visa liekā dažādos ilgtspējīgos veidos. kas uz otro elpu, kas draudzenes bēbītim, kas citas draudzenes skuķēnam, kas brauks uz sieviešu patversmi (rotaslietas un kosmētika) un ik pa laikam ir labi un viegli un paliek drusku mazāk štruntu un tad es kārtojot atrodu lapiņu ar darāmajiem darbiem un palieku priecīga un tad izrādās ka tur šis tas svarīgs nenosvītrots. nu tur 'sīkas pierakstīt pie zobārsta'. 'pierakstīties pie dermatologa' un tūlīt jau augusts kad pašai tehniskā jāiziet. nu tur ginekologs un vēlams arī zobārsts un zobu higiēnists
aaaaaa
visu laiku tāda sajūta ka esmu kaut ko aizmirsusi

Atceraties melnās kokvilnas apakšbiksītes, ko padomju laikā arī vingrošanas stundās vajadzēja vilkt?

Pagājušajā nedēļā man tādas mācās virsū no visām pusēm. Sākumā Jangblads parādīja dibenu publikai, zem skotu svārciņiem tādas bija. Tad "Young Boy Dancing Group" bāza viens otram pirkstus dibenos gar šādām biksītēm, un beigās vēl visas vietējās ērces Kukaiņu operā bija šādās biksēs pāri zeķbiksēm.

man liekas, ka sestdienas ballīte bija tāda dzīves esence, kad Tu gribi piedzīvot visas dzīves reizē,
šmorēt no rīta, uzklāt galdu laukā, sagaidīt lietu, ievākties siltumnīcā, sagaidīt gāzienu, ievākties salonā, saņemt puķes, kopā ir 12 bērni, kas ir skaļi, bet pieaugušie arī ir skaļi, jo daudz, un tad pārvākties uz āru, jo saule, tad skraidīt turpu un šurpu, sarunas, atklāsmes, jaunumi, līdz ar tumsiņu uzkabināt diskotēku, pusvienos sagaidīt policiju un nodancoties vēl līdz pus3.

tādas 12 stundas, kurās notiek viss.

Vai multenei / tēlam "Road Runner" ir kāds zināms latviskojums? Kā to trako putnu latviski nosaukt?

zini ko viņi taisīs? blusas gaļas gulašs ar skudru mērcīti!

E veikalu bezmaksas piegādes dienas ir introverta sapnis.
Šodien Barborai, ja kas.

Mēģinu atcerēties autoru un nosaukumu.

Tam it kā bija jābūt latviešu vēsturiskam/piedzīvojumu romānam par ~viduslaikiem. Darbība notika Rīgā un ārpus tās, bija aprakstīti Rīgas iedzīvotāji, galvenie varoņi bija latviešu jaunieši (tsk. viens no viņiem ieroču nesējs krustnesim?), kaut kādi krustneši, viens no vārdiem bija, šķiet, Ģiedris vai Ģederts.

Man nez kāpēc šķita, ka tas ir Deglava "Rīga", bet, paskatoties, par ko ir "Rīga", sapratu, ka kaut ko galīgi putroju.

Arī šķiet, ka tas nav neviens no Laimoņa Pura Pilskalnu opusiem, jo vajadzētu būt, ka apraksta drusku vēlākus laikus, bet neesmu drošs, ka vispār esmu Puru lasījis.

Vajadzēja būt pabiezai padomju (196x/197x) vai pirmspadomju laiku grāmatai. Vēl prātā nāk Senkēviča "Krustneši". Var jau būt, ka Rīgu sajaucu ar citu pilsētu, galvenais ko atceros, bija jauniešu vārdi ar Ģ, krustneša tēls, un ka daļa darbības ir viduslaiku pilsētā.

Vai kādam ir priekšstats, kas tas varētu būt? Nav pie rokas neviens no minētajiem, lai saprastu.

ko es šodien uzzināju: no vienkāršas izskriešanās var dabūt gūžā sinovītu turklāt tā notiekot diezgan bieži. cik atšķirīgi gan ir cilvēki - es šādā situācijā tītos palagā rāpot uz kapiem un vaimanātu, sīks viss tāds 'a kad varēs spēlēt bumbu?' moš jāiznomā ratiņi lai nepaliekam visi traki
aaaaa

Loģikas ķēdīte
1. Murgā apzināties, ka tas ir murgs
2. Nodomāt "tagad uzvedies pēc iespējas normālāk, citādi visi pārējie sapratīs, ka šis ir sapnis, un toč varēs darīt visu, kas ienāk prātā"