23 Marts 2014 @ 14:45
 
Kad dzirdu frāzes "kāpēc sievietes lieto kosmētiku un tik ļoti domā par izskatu, ja grib vienlīdzību", man gribas kliegt un mest ar kaut ko smagu runātājam. Bet ja tas ir pašas tēvs, tad tikai klusām jāmalko rīta kafija un jāmāj ar galvu.
Kāpēc vīrieši vispār iedomājas, ka viņu viedoklim par vienlīdzību ir kāda jēga, ka viņi jelkādā veidā vispār var saprast (un šitas izklausīsies čīzīgi), kāda ir sajūta būt sievietei. Kur ir problēma pieņemt, ka, jā, es nezinu, kā tu jūties, bet varu aizvērties un paklausīties.
 
 
( Post a new comment )
Laba doma[info]laba_doma on 23. Marts 2014 - 16:01
Psiholoģisks rēbuss. Mana versija: vienlīdzība te ir pievilkta aiz ausīm, un patiesais tēva vēstījums ir: "Tu par sevi rūpējies vairāk nekā es par sevi, un man tas drusku skauž, jo es gan gribu par sevi rūpēties vairāk, taču nemāku vai nespēju, un to apzināties man ir riebīgi, tāpēc, lai šo sajūtu mazinātu, tev ir jābeidz šo riebīgo patiesību bāzt man acīs, un to tu vari izdarīt, rūpējoties par sevi mazāk - tikpat, cik es," savukārt tava aizkaitinājuma iemesls ir: "Es par sevi rūpējos, jo es gribu būt skaista un patikt, un, tā kā man pietrūkst mīlestības, patikt man ir ārkārtīgi svarīgi, tāpēc mudinājums mazināt rūpes par sevi ir krasā pretrunā ar šo manu ļoti būtisku vajadzību, kuras neapmierināšana - un pat tikai doma par tās neapmierināšanu - man liek gauži ciest."
(Atbildēt) (Link)