Pēdējā laikā arvien vairāk sāk likties, ka tās runas par to, ka katrs ir savas laimes kalējs, ir ļoti ērtas tieši tiem, kas ir pie labas veselības un nekad mūžā nav bijuši atkarīgi no citu palīdzības. Manā skatījumā tas tomēr ir šaušalīgi egocentrisks uzskats, ka redz, es tāds zelta tīrradnis, unikāls, visu varu un daru pats. Pat ja arī visi locekļi ir veseli un pa kāpnēm uzkāpt varam, mēs nekuļamies pa dzīvi vieni paši un pie tās laimes kalšanas vienmēr stāv klāt arī citi cilvēki.