ballbalone

Santa ir:
*skaista;
*gudra;
*mīļa;
*jauka un gādīga;
*dulla un trakulīga;
*nerātna un intiliģenta vienlaicīgi.

Santa ir mīlestības vērta.

Santas špikeris rītiem, vakariem un starplaikiem.. jo Santa mēdz to aizmirst.!

tu iedevi roku. pa vienam pirkstam ņem nost, ar manām asarainām asinīm kopā.
iedod man pirkstu, tad vēl vienu, tā iedodot sapni un sajūtu par skaistu nākotni.
es lēnām smoku savās izdomas indēs, manī lēnām mirst "mēs", bez tavas elpas un sirdspukstiem blakus.

esi man tā, lai jūtu cik ļoti to vajag tev.!

man asaras kaut kur plaušu rajonā. atšķaida gaisu. jo tu man sāpi dziļi iekšā. es pārspīlēju un tad pārspīlēju pārspīlēšanu. es idealizēju nejēdzību. es radu savu pasauli ar iedomu draugiem un neīstiem dialogiem. un tikko atskārtu, ka viss ir kā vajag. jo šī taču man ir tik tuva un pazīstama sajūta. un tādēļ es viņu mīlu.

bļeģ nahuj mani dzīve drāž un priekšnieks piesmej? zajebal man tas viss jau. man ir apnicis.

labus vārdus mugurā neuzvilksi, bet savu dirsu pušu plēst tikai sava prieka pēc arī ir apnicis.

To Do list : piedzerties ar viskiju.!

Laika atskaite : 11min, līdz šīs vietas pamešanai.

šodien man šeit riebj.

Sijas un kolonnas.
Vai jāpastiprina savilces, jo mani laidumi paplašinājušies?
Zūd noturība. Drūp pamati. Nu neesmu es elastīga pret deformācijām.
Šķiet, ka konstrukcija bijusi nepareiza.
Un ja palielina slodzes, vajadzīgas pārbūves.
Teorijas un terorijas (prāta) ir manas stiprās puses.

Ielieciet manī kolonnu.!

kāds zin kādēļ vīrieši parasa sieviešu telefonu nummurus (saviesīgos vakaros/naktīs/rītos) ja pēc tam nezvana?!

ar šo neizpratni beidzu un sāku gadu. varbūt kāds mani apgaismos.

baigi daudz kā. īsumā bija ļoti forši un traki viss, tagad viss riebjas atkal. cilvēki ir neaptēstas būtnes. un es brīnos ne nobrīnoties. rīt čav attā, biš atslēgties. varbūt piedzimšu no jauna.!

šodien forša diena. priecājos, vēl nezinu par ko. iespējams, ka ļoti labi izgulējos. iespējams, ka tādēļ, ka būs trīs brīvdienas. kāda atšķirība par ko, bet prieks, ka prieks. un viņš arī šodien smuks. man patīk viņa jaunais ģērbšanās stils. viss.

slimas brīvdienas.
nu labi, alus pērlē pēc 5dienas trakumiem, bija labs. Lenijs arī bija ok, biju bišķīt vīlusies, ka viņš ir tik maziņš un gejisks, bet toties bundzinieks bija kuilīgs.!
bet 6dien, jau kāpu ar vienu kāju gultā (un ļoti žēl, ka neiekāpu), zvana draugi un saka, ka ir cēsīs un jālaiž ballēties. aizgāju, noskatījos kā manu labāko draugu sit un viņš sit. panika pa nopietno, ceru nekad vairs neko tādu vispār neredzēt. pēcāk ar to pašu čali nobučojāmies, iedzenot visus stresā, jo viņa meitene dejoja blakus, bet viņa atļāva. mums ir tādas īpatnējas attiecības ar šo pāri. tā kā smieklīgi, bet panika citu draugu acīs bija manāma. ehhh. un līdz ar visiem pārdzīvojumiem palaidu garām puisi, kuru gribēju, jo nepamanīju nemaz ar , kad viņš aizdevās mājās.
traki, traki. nekas, nākošreiz pa mierīgo. :D
kā jūsu nedēļas nogale?

bet tagad, tagad atpakaļ pie darbiem.

kā vispār šito visu ir iespējams izturēt nenoejot pa pieskari un nenojūdzoties? johaidī. varbūt tādēļ visi saka, ka šī ir veču profesija, jo veči ir jaudīgāki un morāli stabilāki.

wow, kā atkal dzīve par mani izņirgājās. 5dienas vakars un trīs forši, vecāki, gudri, izskatīgi čaļi. joks tajā ka trīs un uzreiz. un es maza un apstulbusi. sasodīts. nevar pa vienam?! bet man jau likās ka tā nākošā laime ir liela, kurš teica, ka viengabalaina?! :D
ehh, vismaz fantastiska ģimenes 7diena, ar gadatirgu un restorānu. un arī gadatirgū izskatīgi jaunēkļi pa pilno. es nojukšu šitā.

kā es šonakt nomurgojos, murgs kaut kāds.

ak jel, ak jel. stāsts sekojošs. vienu reizi, kur nu vienu, ar drušku spriedām kā sakoļīt čaļus un kādus ta nu mēs gribam, un kur tādi uzturas. nospriedām, ka basketbolistu draudzenes mees negribētu būt, pārāk standartos jāierakstas. un šeku-reku, likteņa ironija. aizejam uz barčiku un abas sakoļījam basketbolistus vienā vakarā. pfff. viss jau būtu stilīgi bez gala, ja nebūtu tā, ka izrādās viņiem ir draugi basketbolisti, kuri piedevām izrādās man arī nav sveši. brr. visa patika pārgāja. vai es tāda vieglas uzvedības vai kā. ironija, ironijas galā. bet, kad tad darba diena beidzot būs galā?!
nu šādi lūk es te trulinos un ložņājot pa interneta dzīlēm uzzinu visu, ko labāk būtu nezinājusi vienreiz.

ziniet kāda ir jocīgākā sajūta kāda mani piemeklējusi pēdējā laikā?! nakts izslēgšana. kopš 2dienas, kad salietojos Jimu pirms gulētiešanas ir sajūta, ka iekāpjot gultā kāds mani izslēdz. no rīta ieslēdz 5min pirms modinātāja. tādā pašā pozā, bez neviena sapņa, bez nevienas domas. tukšums. tas ir patiešām baisi.

gribu 7dienu. ar pastaigu, pusdienām pie vecvecākiem, pirti un piparmētru tēju. njerrr. bet 5dienai, 5dienai piedienas ballīte, kaut arī negribas. vajag piespiesties. cik tad var vecā sulā sautēties, vajadzīgas jaunas vēsmas. :)

es izlādējos un uzvelkos no citu cilvēku sliktajām eocijām, negācijām un stulbuma. jāmācās norobežoties. bet kā lai to visu uztver vieglāk?! es zinu, ka esmu citā limenī, bet apkārtējie velk mani atpakaļ. ehhh, cik sarežģīti.

ļoti ļoti īpatnēja sajūta. vai tas ir tas brīnums, kas nemanot notiek. gan jau, jo nemanīju, bet pamanīju, kad puspievēru acis. tik skaidra bilde par to ko gribās. nevis skriet meklējot pasauli, bet izvedot vietu, kurā mūžīgi gribas palikt, savu. cilvēku dziļi un dziļu blakus. svinības desmitreiz dienā. smaidu un glamūru. es gribu savu māju. varbūt jāsāk ar dzīvokli. vienai, kā lielai? un tad jāceļ, ne tikai mājas, bet arī dzīvē tās izsapņotās sapņu pilis.

kafejnīca. džezs. baltvīns. 3dienas vakars. o jā.
viss.
esmu izsmelta tā, ka nav ko teikt.

labu rītu.
man tā nāk miegs un gribas padauzīt galvu pret galdu.

šodienas garīgais stāvoklis atkal velk uz piedzeršanos vakarā. un ir 2diena.!

un tagad man sāp galva.