ballbalone

ak jel, ak jel. stāsts sekojošs. vienu reizi, kur nu vienu, ar drušku spriedām kā sakoļīt čaļus un kādus ta nu mēs gribam, un kur tādi uzturas. nospriedām, ka basketbolistu draudzenes mees negribētu būt, pārāk standartos jāierakstas. un šeku-reku, likteņa ironija. aizejam uz barčiku un abas sakoļījam basketbolistus vienā vakarā. pfff. viss jau būtu stilīgi bez gala, ja nebūtu tā, ka izrādās viņiem ir draugi basketbolisti, kuri piedevām izrādās man arī nav sveši. brr. visa patika pārgāja. vai es tāda vieglas uzvedības vai kā. ironija, ironijas galā. bet, kad tad darba diena beidzot būs galā?!
nu šādi lūk es te trulinos un ložņājot pa interneta dzīlēm uzzinu visu, ko labāk būtu nezinājusi vienreiz.