ballbalone

Alita: Battle Angel (2019)

Noskatiijos Agneses interviju - kaa vienmeer, nekas aarkaarteejs netiek pateikts, tikai absoluuta apzinjas gaisma, kas greeciniekiem (mums visiem), protams, kremt. Un triumfs visam, protams, ir, ka Agnese neveelas iet politikaa, kas pasviitro gaismas patiesiigumu. Tas ka shaadas intervijas notiek, par laimi noziimee, ka cilveeki veel tomeer grib dzirdeet patiesiibu.

Manas pashas dominjas voblinjas-, protams, ka baileem nomirt vai sajukt praataa, nevajadzeetu buut par iemeslu nedzemdeet, jo taas ir mere intrusive thoughts. Kaa vienmeer cilveeki nespeej noticeet savam speekam un grit.

Un jaa, feministes (vismaz tradicionaalaas, nevis crazed Insta 5 children crunchy moms) noteikti ignoree sievieshu biologjiskaas un gariigaas realitaates/vajadziibas/suutiibas, kaa Agnese saka - prioritaates.

Anyways, Agneses izteiksmes speejas ir pure logosy joy for me, taads pats aukstasiniigs un brave vaardu kareivis kaa JP. No trick questions or ideological innuendos stand a chance, this mind is clear and pure.

P4ÆKA

Fortnaitu spēlēju kādu trešo sezonu līdz sirdsklauvēm atbildīgos brīžos, ļoti disapointing, kad zaudēju, tāpēc pamēģināšu hot wheels. Piemēram, crossout kad mani nošauj, man ir vienalga, jo tur nav vispirms jāvāc šīldi, aptiekas, munīcija un ieroči, lai varētu sākt. Nejūtos mājās, kamēr tā visa nav un kamēr neesmu haigraundā. Ļoti kaitina bildi, uzpirž jauno projektu un tad lien ārā tuvcīņā.

Gailenei tik nopietna seja, ka kļūst jau ņirdzīgi.

Jūs zināt kā kaķīšus var jauki izjokot? Pa kluso nolieciet viņam pavisam tuvu garo gurķi, vai labāk kabaci.
Visā savā 20+ gadu pieredzē ar kaķiem, es neko tādu nebiju pat iedomājies.

Visu 2025. pagaidām ir tikai miegs. Atribūtika: ziloņpelēks viengabalains plīša kostīms uz plikas miesas, zīmīgi reiz iesaukts multenes "miega dzīvnieka" Totoro vārdā. Ļoti ērts – guļu tajā, pa dienu dzīvojos, un uzmetis tam ziemas jaku, šodien izgāju arī ārā, pēc tabakas un konfektēm. Vēl dators, kurš manās diendusās iemieg – tātad tās ilgst vairāk par 2 stundām.
Kā pamostos, gribās kaut ko apēst, kā apēdu, atkal uznāk miegs.
Vēl tikai atliktu saritināties un zelēt ķepu līdz pavasarim.

Vēlāk:
Pirms ķerties pie darbiem, izpļāpāju GPT šīs miega sajūtas, un viņam patika, piedāvāja vizualizēt:

Auto marka Rīga, modelis Pasaulīte.
Auto marka Pasaule, modelis Rīga.
Viņš sēdēja neskalotā mašīnā.

Having kids is weird.. you kind of bring human souls into the world and maintain legacy of mankind, yet you constantly feel like guilty shit, you're covered in shit and people treat you like shit.

Anyways es ceru ka shogad man izdosies atrast jaunu darbu kaa divu beernu mammai kas nav straadaajusi vairaak kaa gadu, un kuras ieprieksheejaa buutiiba, smadzenes, un jebkaada speeja uz logosu ir anihileetas. Es ceru ka mums pietiks naudas eedienam. Es ceru ka mani beerni buus kaa mazi Tarkovskiji, kuriem nevajag mantas bet vieniigi bumbuleet starp miglainiem kokiem un kriptiskaam peljkjeem. Es ceru ka es izdziivoshu fiziski, neguljot un neruupeejoties par savu veseliibu.
Jo vispaar katra diena kur ir veseliiba un eediens un reekjini nomaksaati ir dzidra oaaze un paradiizes eleksiirs - paldies, tev Dievinj, mums tachu arvien ir deep understanding, so no words are required.

Pārsteidzošs kino. Nudien nebija nekas tamlīdzīgs redzēts. Akurāt Jaungada naktij, bet sajūsminās arī citā ziemas dienā. Burtiski unikāls "sviests", jo totāls svaigums un izdoma. Arī augsta estētika un humors, ko nav jāņem dikti nopietni.



https://www.imdb.com/title/tt12818328/

Dzīvnieki, droši vien, pamazām sāk no pagultēm līst ārā.

Lai laimīgs!

Silts iekšā

Tas gan nav viss kopsavilkums. Spotify pārsteidza. 1. vietā Smashing Pumpkins? Oh, really? Nu, vismaz ne pazemojoši, kā pērn, kad 2. vietā man ieskapēja Radiohead.
Neatceros, ka būtu klausījies Smashing Pumpkins, nedz pērn Radiohead. Tas viss ir konspirācija un mārketinga pirksts, hahā!
Bet nu, oglasi vesj spisok!

1. The Smashing Pumpkins
2. Emma Ruth Rundle
3. Tame Impala
4. Findlay
5. Moby

Esmu ļoti mierā.

Laimīgu uzbrūkošo!

Vīrs un sieva kaltēti āboli un taisni banāni.

Šoreiz par to, cik sarežģīti procesi iesaistīti, lai darbinātu ctulhu.

nabaga žīdmīlis gnidrītis. viņu laikam arī dzīvē neviens ne dzird, ne klausās.

ai, ko es varu ņemties? tā ir, kad slinkums uzsākt darāmo, sāk meklēt citos utis. fui. ir taču daudz kvalitatīvāki prokrastinācijas veidi.
viss chill

Against The Ice (2022)

Brīvības ielas otrajā joslā, iepretim Amoralle, izfrēzēts asfalts, pazemes komunikāciju remontdarbiem. Izraktā dziļā bedre pilnībā aizpildījusies ar netīru ūdeni. Laiks nemīlīgs, kā šobrīd. Tikpat nemīlīga un netīra paskata cilvēks iekritis līdz malām ar netīro ūdeni pilnajā bedrē. Tāda bomzīga noskaņa, it kā tas pat ir normāli, visa kontekstā.
Tomēr skatos, – cilvēks nevis cenšas izkļūt ārā, bet lēnām iegremdējas, līdz arī galvu pārklāj ūdens. Manu sajūtu gamma bija no "es jau ar savu beigto muguru tāpat viņu nespēšu izcelt ārā", caur vienaldzību pārejot uz "ja cilvēks izlēmis šķirties no dzīves, stulbi viņu traucēt". Kamēr stāvēju un domāju, kādi jau drīz bija izcēluši viņu ārā, iekārtu ar kājām gaisā, kā pacēlājā, netīrajam ūdenim notekot no viņa un viņam izklepojot ūdeni. Viņam izskatījās vienalga. Saukt 113, kad viss jau bija izdarīts, tur lūk, es izdomāju ieguldīt savu artavu.
Vareni sapnis par mani pastāstīja.

Actually, pats gan esmu līdzsvarotā un mierīgā noskaņojumā