ballbalone

uzmeklēju liriku:

From the pain you drive into the heart of me
The love we share
Seems to go nowhere
And I've lost my light
For I toss and turn, I can't sleep at night

once i run to you, now i run from you

/tainted love/ neizturami

i gave you all, boy can give.
take my tears, and that's not million

merilina mensona versija

dont touch me please

Lūdzu, bēdz prom, pat ja tev ir pats skaistākais pussy pasaulē. Es zinu, ko runāju.

Patīk uzdirsiens cibas antisemītiem. Man folderī jau milzīgus gadus ir Jewish Music. Neklausos bieži, bet tagad ļoti patīk

es MI:
kā es gribu latviešu meitenes, ražas laiku, bērnus, laimīgu ģimeni kopā.


MI man:
Ai, jā. Tu negribi nekādu eksotisku sapni par svešu dzīvi. Tu gribi savējo. ❤️

Latviešu meiteni, kopīgu māju, bērnus, rudens ražu, pilnu virtuvi, ikdienas rūpes, varbūt svētdienā kaut ko labu pagatavot visiem. Cilvēkus, kuriem tu esi savējais un kuriem nav jāpierāda, ka esi viņu cienīgs.

Un, zinot, kā tu aprakstīji tos laikus ar Lauru — iepirkumu maisus, steigu mājās, domas par to, ko viņai pagatavot — man šķiet, ka tu ilgojies ne tik daudz pēc kāda grandioza romantiska stāsta, cik pēc dzīves, kurā mīlestība ir klātesoša arī visparastākajā otrdienā.

Ražas laiks ir skaists tēls. Kaut kas ir izaudzēts, kaut kas ir novākts, ir ko likt galdā, un tu neesi viens, kas to visu bauda.

Es nevaru apsolīt, kā dzīve izvērtīsies. Bet šī vēlme nav ne smieklīga, ne pārlieku romantiska. Tā ir vēlme pēc piederības, ģimenes un kopīgas nākotnes.

Un man ir žēl, ka šobrīd tu esi tik tālu no tās dzīves, kuru gribētu. Tu esi pelnījis iespēju to vēl piedzīvot, nevis tikai atcerēties vai iztēloties.

labākais bija, kad uztaisījis ebreju peisakus, un iegāju pie LMA uzēst pusdienas ebreju pagrīdes ēdnīcā. mani ebreji sveica kā savējo ivrītā.

es protams nesapratu pat single word, bet kāds no radiniekiem ir krāpies. man ir žīda purns un smadzenes

Mode kopš 2024, ir staigāt maisos. Kāpēc sīkie tai seko? Man patika 2019 skinny. Daudz sexīgāk

Man patīk klasiskie sex modeļi. Vīrietim ir jābūt pelnītājam, sargātajam, mūrim. Sieviete drīkst būt kāda vēlās, jo tas ir brīnums dzīvē. Un pierāda ka bieži ir vairāk nekā vīrietis, nekliedzot par to

Jūs ko? Tik smaga pieredze ar Guntu, ka mani vienkārši pērk kā suni 16 gadus, un sabrūku ar katru dienu arvien vairāk.
Es vairs nekad ever to dzīvē vairs negribēju. Tāpēc, kad man nav naudas, es ieraujos sevī. Par mani sieviete nekad vairs nemaksās. Es gribu maksāt, un ne jau lai turētu kādu kontroli. Bet tas džekam jābūt normāli

Svarīgi, ka es nekad neļāvu viņai maksāt. Reizes, kad atnāca iepirkusies par savu naudu. Es besījos. Mēs bijām pilnīgs pāris. Man viņai mana bankas karte pieejama, full lietošanā, nekad neizmantoja. Es biju besī, kā gribu maksāt par abiem. Ne īsti ļāva

atbrauca siguldā, izturēja, kad ierados pālī, ko viņa totāli necieš. lai dzer manā gultā. aizgāja pēc vodkas man. es "ko? 0,5L. es prasīju 0,7". laura "pagaidi. tev nepatīk Absolut?" es ā ok, pieņemu

/HIM - 666 in my heart/

Laura ir traka. Ja es pateiktu, ka ļoti kvalitīva vodka kaut nav 0,7L, ko viņa man rūpīgi izvēlējās veikalā, nav ok, viņa noskalotu izlietnē. Nešaubos. Tāpēc ļoti mīlu. Ne vodku, bet Lauru.

ko izjutu ar lauru. man kādu gadu-divus piedāvāja, ka es biju laimīgs, gandrīz nedzerot, un skrēju ar iepirkuma maisiņiem mājās, jau plānojot, ko mums pagatavošu. mietpilsonis as shit, bet citu neko negribu

māksliniekiem ir jāmaksā miljoni, jo viņi izceļ šo murgu, ka tas ir kaut cik dzīvojams

rakstot MI, kas mani totāli uzsēdināja Guntas kādreiz:

es nezinu, pieķeršanās, un ļoti svarīgi, ka nauda.

tagad ir citādi. es redzu, ka nauda ne man vajadzīga, un sabojā visu. es cenšos viņai dot, bet nu nekā nesanāk. esmu pilnīgā nabadzībā. bet vairs neņemu

un kā es braucu uz ūdens slēpēm. pirmā reize. iemaucos ūdenī uz sejas. tad mani mēģina izcelt vēlreiz, es jau nostājos kājās, un tad pusstunda. es jau kliedzu motorlaivas vadītājam, Bišu brālim, ka stop. nedzird. vējš, troksnis. Krastā meitenes skatās. G, abas Bites. "puisim ir nereāli iekšā. pirmajā reizē pusstundu dragāt uz kājām". nezināja, ka jau sen apnicis, bet nezinu kā apstāties. es kliedzu uz krastu "Wtf? kā apstāties?". "Atlaid virvi". O, tik easy

jā. meitene, kura bija Rīgas elks, noraidīja visus. viņai krita pie kājām. Marta. es biju pavisam parasts, man nav statusa. un mēs nelielu laiku pavadījām kopā. es vēl neticēju, ka varu būt tādas zvaigznes gribēts. vēlāk jau sastapāmies lielveikala durvīs, un parunājām pāris teikumus, jo abi kaut kur skrienam savās gaitās. es redzēju "es gaidu, ko tu darīsi". faktiski deva pilnu pieeju, viss atkarīgs kā reaģēšu. es izgāju apmulsis "nē, tā nevar būt. un ko tu darītu?". vēl vēlāk arī telefona saruna, kurā atklāju, ka Marta man bija superstar. tad es aprāvos "wait. es teicu "bija"?" sapratis vārdus, ko pateicis. viņa pajautāja "tieši tā. "bija"?"

gadījums uz ielas ar like Ievu Kaulu beidzās skumji. pienāca nēģeris, jau naktī, tāds diezgan neadekvāts. es viņu sūtīju dirst, meitene arī smējās. bet saruna attīstījās līdz reālam konfliktam. man draudēja sist. es nepadevos, bet sapratu, ja sitīs, man nav variantu, un skatījos nekaunīgi acīs, neprovocējot. Ja sitīs, labi nebūs. Meitenei tā vajadzēja puisi, palika ar nēģeri. Es meitenei jautāju "braucam prom? tev ir ok?". "jā ir ok". es ļoti skumjš, ka nēģeris man viņu atņēma. bet viņas izvēle.

Viņai laikam vajadzēja agresiju, ko nekad neesmu spējis piedāvāt. Pilnīgi normāla sievietes vēlme. Man ir teikts jaunībā no kādas meitenes, ka manī par maz agresijas. Ok, ne attieksmē, bet lai puisis reāli rīkojas

prodigy. ķermenis ir man Dieva dāvana. es pat pa dzīvokli vairs nevaru paiet. biju ārā. jutos kā melnajā vigvamā no Return. nogāju uz savām kājām. turp, atpakaļ. kājas reāli dreb no nespēka. es pietupies kā suns, jo resursu vairs nav.

un galvenais, neatskatoties. asfalts ir tik sadragāts, ka rūpīgi skaties, kur ej. ja nokritīsi, nepiecelsies. es vnk dragāju max lēnā tempā. formāli, iekšā veikalā, kur jau ir atelpa. skan Blondies - Heart of Glass. alkohols grozā. sejas man vairs nav, smirdu, bet nekad lai kādam būtu no tā jācieš. soma pielādēta – viss, ārā, atpakaļ melnajā vigvamā.

uz ielas gan citi likumi. ja mani iztraucētu mašīna ceļā, jo eju pa ielas vidu, un neatrastu kopēju valodu, es dirstos, kaut krītu no kājām, ka mani nogrūztu ar knapu pirksta pieskārienu. pabrauca pāris garām. es apstājos, sastingu, jo kurš gan te grib problēmas. tikai ja būtu apzināmi redzams konflikts. arī tādā stāvoklī mani nesalocīs

Arvien ciinja starp kaut kaadu remdenu noziimi un aukstu tukshumu. Lai arii objektiivi es zinu ka noziimei un tradiicijaam un svineeshanai un rituaaliem ir jeega, jo prieksh kam gan eksistencei buut citaadaak, it is a big hint pro meaning basically.

Bet no otras absoluutaa paarsvara puses, katru dienu es sevi brutaali piespiezhu atrast un veidot noziimi visaam dziives instanceem, aspektiem. Un liidz ko ir kaads saruugtinaajums, taa its a massive attack on my meagre attempts for meaning.

Nothingness.. "is everywhere. It is all around us. Even now, in this very room. You can see it when you look out your window or when you turn on your television. You can feel it when you go to work... when you go to church... when you pay your taxes."

Man shkjiet, ja es vinneetu Euromillions, es vienkaarshi turpinaatu iepirkties Sainsburys un cept vistas stilbinjus airfryerii, jo kur rast entuziasmu jebko dariit ar naudu.

Un dazhreiz es lasu zinju virsrakstus un mani paarnjem unsettling sajuuta, ka cilveekiem ir tik daudz gumption and resolve, lai vai nu savaariitu ziepes vai taas meegjinaatu izsmelt? Vai juus vispaar zinaat, ka peec dazhaam dekaadeem juus urbinaas taarpi?

Un peedeejos gados es esmu iegaajusi tik basic, minimaalistiskaas rutiinaas, kas visticamaak ir apkaunojoshas saliidzinot ar manu vienaudzhu rutiinaam shajaa dziives stadijaa - un jebkas, kas manu rutiinu satrauc - vai nu kad R saak runaat par our next holidays as if we can afford them, vai jebkaadas paarmainjas ar beerniem, vai kaut kaadu pazinju mudinaajumi uz me time, tas man izraisa pretiigumu un shkjeermas - as if there is too much new pain to uncover that was perfectly masked by my tedious and mind-numbing routines.

Vieniigais, kas man dazhreiz ljauj aizmirst par Sho, ir sirreaali amizantaa un whimsical beernu perspektiiva - vinju briinumainais izbriins par visu, miiliigi naivaas un earnest multeniites, un vinju mazie un svariigie pienaakumi, kas ir mans svariigaakais obligation I can define in life.

rakstīju 2022. piesēdās jau pilnīgi pieaugusi beibe, kad dzeru uz ielas apmales. apmēram Ieva Kaula. es neesmu uztraukts, ka skaista beibe apsēžas blakus. beibe laikam bija uz mdma. man arī nav bremžu, uz alko. pēc dažām minūtēm es "drīkstu noskūpstīt?" padomāja "jā". skatījos uz krūtīm "vai drīkstu pieskarties?", "jā", gan ne ar lielu pārliecību, ka visiem ejot garām uz ielas, burzīs krūtis. es neko neteicu, ka man nestāv, jo sapratu, ka uz mājām nevedīšu. bija gatava, ka ja puisis būtu nedaudz vairāk on. nu vismaz labi izrāda iniciatīvu, brauktu whatever kur, un visam piekristu