ballbalone

Sacepos, bet lol. Veca nepista grabaža, ar indīgu mēli. Ignore. Raksti ko gribi.
List pie gnidra un ctulhu.

Tevi pat neviens neapdirš, bet tu ienāc kā sūds ventilatorā. Atrodi pirmo, ko nodirst (ja pirmais trāpīšos, tad mani, bet tev nav svarīgi. pirmo, kam uzdirst) un dirs kā ar laksatīvu, ābolu miziņas gar sienām.
Saliec kājas lotosā, saliec rociņas, un izrunā kādu feisbuk frāzi.
Harmonija at 100%

Vectīģeri, es gribu redzēt. Dievs pasarg, negribu redzēt. Kādā 'dabas pārtikušajā harmonijas' dirsā esi tu, sesijām vemjot pakāpēm zemākus tekstus par maniem, man rakstot reiz ūdeni pievemtā, jau 2 mēnešus nevāktajā istabā. Tik zemu par laimi neesmu bijis. Vai pierādi ko pretēju, jo te mēs esam pazīstami tikai pēc tekstiem. Galu galā 9 gadi pagājuši no tās pieklājīgās meitenes dzīvajā

[info]feita_kleita:

Jā. Man arī patīk iedomāties, skatoties pīpējot, jau uz pazīstamiem logiem lielā mikrorajona sētā. Visi logi jau aptuveni zināmi pēc vaiba.
Un par interesantākajiem ir sabūvēti shaky priekšstati. Dažus es apskaužu, kad pašam ir "es labāk būtu kaķītis, ne cilvēks".
Daudzi logi ir "paldies Dievam es esmu es pats. es nekad negribētu tādu dzīvi".
Šodien ne apskaužu kādu, ne noliedzu.

Mapat, saulgrieži jau bija. Nesen rakstīju. Īlons Masks nu jau ir palidojis garām Zemei.

Repši bija zelts. Es skrūvēju vienu pa daļām ārā. Viņam bija 2 kārtas, bet zivs ir tech cilvēks, un pats atklāja kā, bez internetiem un draugu padomiem.
Es iezīmēju ar zīmuli Depeche Mode "ūdenszīmes" uz baltajām pusēm, grafiski precīzi, ticami, un saliku atpakaļ, ka neatšķirt no nemodificēta repša.
Kam esmu to eksemplāru rādījis klātienē, nesaprot, vai viņi sapņo, vai kas tas par fuck. Reāli, totāls apjukums sejā – redz ar acīm, jūt uz tausti, bet nesaskan ar realitāti.
Joprojām ir dārgumu lādītē, mājās.

Kebabpratība

Nav slikti. Cienījams atbalsts draudzenei.

Rīt dzd.
Zsv ir labi. Nav dzd depresa. Jo ir Ziemsvētki.
Pati sevi nolieku 2. plānā.

[info]govs:

Es tik ļoti gribēju velo, ka pat pāraugot "škoļņika" vecumam/izmēram, drastiski samazināju latiņu no LT "ereliukas" (orļonoks) uz "šķoļņiku". Galvenais lai man vispār jebkad būtu ritenis.
Nu, bet kad nopirka, nopirka Ereliukas (ērglēns, lietuviešu val.)

Nabaga Nefolks. Pastāvīgās jēlības par izcenojumiem, liecina, ka viņš par sex ir spiests maksāt. Citādi nespēj ieinteresēt?
Traki vecīt, traki.

Kārlis reiz stāstīja, ka uz prāmja lietuviešu šoferi fūrēm viņam vaicāja, cik Latvijā maksā mauka. Kārlis apjuka. Kā lai viņš to zinātu?
Viss. Lietuviešu tālbraucēji pārliecinoši nosprieda, ka Kārlim vispār nav dzimumdzīves.

Bērnu pasaule.
Pilnīgi biju aizmirsis. Arī tagad nevaru atsaukt atmiņā ekspozīciju.
Bet protams, tas bija vienmēr apburoši. Apstāties, skatīties šovu stikla zvērnīcā.

Uzreiz pa labi, no ieejas bija velosipēdu un slēpju, sporta nodaļa. Man kārdinošākā, jo šausmīgi gribēju riteni. Vilku pie riteņiem mammu pie rokas, bet man to nepirka un nepirka. Kā tagad saprotu, ļoti baidījās par mani, ka es varētu pakļūt zem auto. Stipri vēlāk, 10-12 gados tomēr nopirka, bet ne man sirdij pa muti kāpjot ārā, klātesot Bērnu pasaulē, bet pa kluso, tas vienu dienu bija mājās, kad pārnācu no skolas.

Vēl, uz priekšu no ieejas, un tad pa labi bija mašīnīšu nodaļa. True puika, bez džendera. Mani tiešām vilka tikai tehnika.
Bet ekspozīciju ārā, pat no bildēm pie Goldie, vienalga, nespēju prātā rekonstruēt, kas tur īsti bija.

Egles man nav, bet es sev uzdāvināju civilizāciju vii.

Pārējie varianti kaut kā nedarbojas, šķiet, pret pasauli jājūt klusa žēlsirdība.

O, kā Suns grib dominēt! Absurds. Ieliku tekstu jūsu ar Vct mīlas čatam pa vidu? Nu sorī

Jau 2 dienas naktis kļūst īsākas

Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.

Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.

Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!

As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."

[info]kochka:

Kā es meklēju Kati 15.02.19.
Pamostos un nevaru atrast minku. Saucu, meklēju pakšus pa visu māju, un nav jau tādas superslepenās vietas, kur var ielīst neatrodami. Un tad es iedomājos, ka vakar pucēju istabu, uz lodžijas bija sanestas paaugstinājumos mantas. "Viņa ir uzrāpusies un nolidojusi lejā. Noteikti izdzīvojusi arī no 8. stāva – true kaķim nokrītot uz mīkstas zemes lejā, tā ir vnk pretīga sasišanās." Es izskrēju ārā pirmo pārvilcis sev pāri, pusnakts drēbēs, puszābaks kājās. Ar lukturīti meklēju pagrabu lodziņos, jo noteikti ārprātā pārbijusies no šoka, noteikti klibo, knapi var paiet pēc trieciena.

Pasaule bija zilbaltā aukstumā, es izšķīdis kopā ar kūstošajiem lediem, kā ledainā ellē, pirmās dienas puses gaisma tev spīdzinoši elpo acīs. Visu tuvāko rajonu izskraidīju, spīdinot ar lukturīti pekles, skatoties arī zem katras noparkotās mašīnas, saucot viņu.

Es tīrot māju viņu biju ieslēdzis skapī, kur viņa melnu kažoku būdama, neredzami bija ielīdusi gulēt. Vēl ilgi tas sniegs kusa prātā, līdz spēju atsilt.
Viņa brīdināja, ka pēc 19 gadu kopdzīves, pēc mēneša mani pametīs pavisam, ciešot slimībā

nokavēju savu cibas dzd, kas bija 19. dec. 2002.

neko nerakstīju.

pēc tam nākamais:

Janvāris 24., 2003

16:15
cilveeki man zvana, suuta faxus un veestules pa pastu, raxta e-mailus un jautaa, kaalab gan es neko neieraxtu dienasgraamataa. Nezinu. Man ir sajuuta, ka kaads man seko.

Nu, labais par mani, arī. Uz Zsv vai maijā, kad viņam DzD un klases noslēgums, es dāvanās viņam atvēzējos uz pāris simtiem vai trīs.