ļoti ļoti īpatnēja sajūta. vai tas ir tas brīnums, kas nemanot notiek. gan jau, jo nemanīju, bet pamanīju, kad puspievēru acis. tik skaidra bilde par to ko gribās. nevis skriet meklējot pasauli, bet izvedot vietu, kurā mūžīgi gribas palikt, savu. cilvēku dziļi un dziļu blakus. svinības desmitreiz dienā. smaidu un glamūru. es gribu savu māju. varbūt jāsāk ar dzīvokli. vienai, kā lielai? un tad jāceļ, ne tikai mājas, bet arī dzīvē tās izsapņotās sapņu pilis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}