ballbalone

lidoju, lidoju un šodien lidoju. vakar pēc pārjēgā pārstrādātas dienas iedzērām aliņus un aizgājām uz smagā metāla koncertu vietējā klubā un iedzērām alus. kaut gan neko tādu ikdienā neklausos, bet tas bija kā medus dvēselei. tad nu šorīt pamostos, atbraucu uz darbu jau tā pacilātā noskaņā un priekšnieks tā uzslavēja, ka pacēlos virs zemes. tad salikām pēdējos projekta jautājumus pa plauktiņiem un kaifs.
vakarā jānolasās laba grāmata, jānoskatās filma un jādzīvo nost. vot tas ir kaifs.

tik skaisti līst ārā. stipri. un saule aiz krūmiem spraucas. katrā ziņā ugunsdrošības dīķī pilieni tā ietriecas, ka pēc skata visa ūdens virsma kā ar vizuļojošiem dimantiem piebērta. saules un ūdens kopdarbs ir iespaidīgs.

un re. kamēr piefiksēju vairs nelīst. jādodas uzsmēķēt. :)
šodien jūtos vareni pastrādājusi. un vakar saliku domas pa plauktiem un nospraudu jaunus mērķus uz jāņu laiku. skaista, skaista dzīve, lai tev skaists vakars.

un atceries, dari no sirds, tad ir labāks rezultāts. neietiepies kā mazs bērns, bet pāraudzini sevi caur nepatīkamo. audz un attīsties. smaidīt arī ir ļoti, ļoti veselīgi.

Ikdiena bija kļuvusi par vāveres riteni, kurā iesprostota es mēģināju skriet uz izeju un vienlaicīgi apstāties, lai izkāptu. Ja tas reiz iegriezts, to nevar apstādināt un nevar aizbēgt, vienīgā versija ir izkrist, bet biedē sāpes. Jocīgā kārtā tās mēdz arī biedēt, jo psiholoģiskais mazohisms būtu pirmais apzīmējums, kuru vajadzētu lietot runājot par mani.
Visvairāk mani tomēr nomocīja jautājums, kādēļ man ir sirds un kādēļ viņa pukst? Es neredzēju jēgu eksistencē. Vai viss griežas ap naudu vai baudu? Versiju par mīlestību atmetu jau diezgan pasen. Vieni vienīgi aizņemti vīrieši, kaislīgi, bet bez emociju akti, krāpšanas un nodevības man bija izgaismojušas šo atbildi. Viduslaiku galmos šāda veida intrigas nu dien iederējās. Orģijas norisinājās ik uz soļa, tomēr tika slēptas no sabiedrības. Šodienas realitāte ir skarbāka, cilvēki melo paši sev un vēl mazāk drosmes viņiem ir to atzīt apkārtējiem. Tomēr ņemot vērā, ka mēs krāpjam, tad varētu baudu definēt kā dzīves augstāko mērķi. Tas gluži loģiski izskaidro alkas un iekāri. Kaut gan vēl ir tik daudz lietas, kuras mēs varam nopirkt par naudu, pat baudu, tas apgāž tās dievišķumu un līdz ar to es nonāku strupceļā. Vēl, protams, es apsvēru versiju, ka tā varētu būt karmas ietekme. Tad visu izšķir pagātne un tavas iepriekšējās dzīves. Indieši bez ierunām atbalstītu šo versiju, jo piedzimt kā sievietei, jau vien ir sliktākais un zemākais, kas varēja notikt. Tomēr varbūt ir iespējams, kas vēl ļaunāks. Tu vari piedzimt starp tām, kuras sastaps savus sapņu prinčus no bērnību pasakām un dzīvos šķietami laimīgi, jo vēl ir otra puse, kuras būs tās nožēlojamās prostitūtas, kuras gulēs ar tieši tavu aizņemto princi un ne jau nu piespiedu kārtā. Pats sliktākais tajā visā vēl ir tas, ka savu karmu nav iespējams lauzt šīs dzīves laikā. Kaut gan tas būtu ļoti nežēlīgi visu dzīvi ciest, kāda cita vainas dēļ. Neizskaidrojami, bet fakts, šis jautājums krietni nodarbina manu galvu. Vēl nespēju saprast vai kāds no šim trim iemesliem dod piepildījumu? Drīzāk kāda tam jēga, ja mēs dzenamies egoistiski caur dzīvi, krājot sev bezmērķīgu naudas kaudzi, gūstot aiz vien jaunas baudas virsotnes? Vai mums nav pienākums, kas jāizpilda pret cilvēci, ja atskaita sevis atražošanu. Cilvēku uz pasaules jau sen kā pietiek, jau tagad puse mirst badā, daļa slīkst paši savos mēslos un vēl attiecīga sabiedrības daļa jūk prātā no dzīvošanas sevis pašu radītā leiputrijā.
Otra galīgi neizprotama tēma man ir kļuvusi brīvība. Mēs tiecamies pēc neatkarības un kad esam to ieguvuši, cenšamies sevi sasaistīt. Vienam ir atkarība no kaitīgiem ieradumiem, kādam citam no mākslas, literatūras, kino, vēl kādam no sabiedrības. Ja bērnībā kvēlākais sapnis ir neatkarība un patstāvība, tad vēlāk tiekot ārā no ligzdas mēs cenšamies novīt citu. Mēs nespējam dzīvot vieni. Ja pārvaram lietas, kas mūs ierobežo, mēs tās aizstājam ar kādiem citiem, jauniem paradumiem, kas ir mūsu ikdiena. Vai brīvība vispār eksistē un kāda tā ir? Vai tikai Buda to ir spējis atrast, atpazīt un sasniegt?
Pārāk daudz jautājumu un krietni par maz atbilžu uz to visu. Vai jaunības maksimālisms mani tirda vai kāds augstāks spēks neļauj apjaust, jo man ir kāds mērķis, kas jāsasniedz? Varbūt viss formulējas vienā vārdā – laime. Tad kā to sasniegt un kādēļ vienu brīdi to izjūtot, nākamajā jau tas pārvēršas par ciešanām. Kādēļ neviens nav sarakstījis pasaulīgi gudru traktātu, kur aptverti visi iespējamie jautājumi un atbildes? Vai tā ir tikai retorika un nevienam to vēl nav izdevies sasniegt? Vai ir tikai ilūzijas, kurās mēs dzīvojam un lielākā vērtība ir dzīvē aktiermāksla un acumirklīga efekta radīšana?

jejbal acī. viņš ir aprecējies. es nedomāju, ka tas mani tā šokēs. wow. dirsā tizli. nu un kurš nākamais?

Dear, God! i can't live with my teddy-bear anymore, i need a men who will love me. I dying of my loneliness. love you.

jo vairāk ir, jo mazāks prieks, ka nav, nav ar ko dalīt to irēšanu un būšanu. atkal jau viens no paradoksiem.

kājas un rokas trīc. sirds arī. jāiet pie šefa pēc paaugstinājuma, ir cits piedāvājums. vai nu šovakar būs ko svinēt vai ir gaidāmas lielas pārmaiņas. esmu ļoti satraukta. izskatās, ka šeit darba kalns aug tikai augumā un milzīgos tempos. aaaaaaaaaaa, vot tas tik ir satraukums :)

un nu es iešu uz sanāksmi ar trīcošām kājām, brrr. šitais gan man ne visai tīk. patīk man rēķināt un rakstīt, bet runāt, ja tie nav joki ar labpazīstamiem cilvēkiem, tad tas mani satrauc. :)

veiksmi man un veiksmi jums.
cha-buchaa.!

gribas vemt no šodienas bezjēdzības. labās ziņas ir, ka no rīta jau pavēmu. laikam pārneapmierinātība ar sevi. un vispār viss riebjas, darbs, alga, cilvēki, es. viss. un bravo, daudz laimes man vārda dienā. un no tām trulajām puķēm uz galda arī gribas vemt.

bet lai jums forša diena. lai vēji izpūšs negācijas un iepūš trakulības. :)

piedrāzt ilūzijas. nē, galvenā nav personība un prāts, visiem patīk smukas un tievas meitenes. un man arī, ja runa ir par puišiem un tad tikai nāk iekšas uz āru. jo iekšas nevar redzēt. paldies manam resnumam, ka esmu tik gudra, bet nevienu nekrata, ka esmu inženiere vai vēl kas, viņus krata cik laimīgi staro mans augums no apmierinātības. tā kā piedrāzt prātu , jāsāk izdrāzt ķermeni. un dod dievs man spēku, lai izdodas.

ko gan vispār gribās vairāk par to, ko nevar dabūt?! neko. :)

un Imants jau to ir teicis, ka "Jo tas, kas dabūts, It nekur nav liekams, Un tas, kas liekams, Ir tik nepietiekams."

jauku piektdienu.!

sit nav kas tevi un man nav laika.!

ak mīļotais kolēģis. viņa komentāri vienmēr ir kā suņa ausis, kas vējā kā tanka kāpurķēdes plīvo. jei bogubal. :D

baigs klusums ofisā. auksti arī. tikai mušas uztur dzīvībai pulsu, bet nu jau arī lielākā daļa viņu guļ uz grīdas gluži aukstas, bez dzīvības.

tad nu likumsakarīgi galvā skan "laika ziņās šonakt sola nepatstāvīgs laiks, sildi mani, man ir auksti, man bez tevis salst."

viena no aizliegtajām mīlām atrakstīja. ha, ratā viņu.

vakar biju uz bikīnī vaksāciju, itkā jau jauka sieviete un itkā jau nekautrīga, tik nekautrīga, ka viņa ir sarāvusi manu ādu tā, ka sāp vēl šodien un ir labi sārts, tad nu labums kāds?! tā jau nevar nevienam rādīties. dēm.

tu esi kādreiz paanalizējusi meiteņu analizēšanu?! vai gan pats vārds ANALizēt nepasaka priekšā cik gan vērtīga ir šī nodarbe un pie kāda iznākuma aizved?

sist viņu un nošaut pēcāk. viņš mani nomoka, ceļot prieka mākoņos un mīcot kanalizācijas dubļos. viņš ir bailīgs. bet es kaut kā no malas noskatos kā viņš ņemas un šoreiz mēģinu savaldīt. viņam tik daudz kur rosīties: darbā, skolā un puišos. jāskolo pašai sevi, tā nu šogad tai 1. septembrī man iet.

ja man neatbild uz sms 23h tas laikam nozīmē ka nekad arī neatbildēs. mēslu būšana. šodien principā jūtos skumji. tas parasti notiek tā, sākas ar prieku, pāraug cerībā un uztraukumā, nožēlā un skumjās un galējā vienaldzībā.
kāds negrib šo pretīgo apli salauzt?

nu jau ir teiciens "man do what man do", bet ne vienmēr visu var uz kaut ko novelt.
šorīt saprotu, ka tas, ka mani tracina tik daudzi cilvēki un tik daudz, kas man nepatīk nav viņu vaina. viss slēpjas manī un manā vientulība, jo esmu tik ieslīgusi būšanā ar sevi, ka neesmu vairs galīgi elastīga. patīk šī saprašana, jo tā negribu.
fantastiskas brīvdienas.

nojauciet sienas un robežas, izkausējat aizspriedumus, pasitat sevi, lai asiņo. sadegat un dzimstat no jauna.

atkorķējat šampanieti svēdienas rītā un baudiet.
foršu jums dienu.!

cigarettes are my boyfriend. fuck with them, i can live alone.

drausmīga sajūta pieķerot sevi bēgam, no pasaules, no sevis, no tā ko visvairāk gribas, pa vieglāko ceļu.

goodbye my lover!!

man ir ļoti skumji šajā lielā pasaulē, jo man mazā bilžu rāmītī tavas bildes nava.
sapratu, ka man pēc mēneša 24 gadi un nekad nav bijušas nopietnas attiecības. un tad, kad tu saproti, ka ļoti iespējams nekad neaprecēsies paliek ļoti skumji, kaut gan tas nekad nav bijis pašmērķis.
nebūtu darbā, izraudātos tagad.