man asaras kaut kur plaušu rajonā. atšķaida gaisu. jo tu man sāpi dziļi iekšā. es pārspīlēju un tad pārspīlēju pārspīlēšanu. es idealizēju nejēdzību. es radu savu pasauli ar iedomu draugiem un neīstiem dialogiem. un tikko atskārtu, ka viss ir kā vajag. jo šī taču man ir tik tuva un pazīstama sajūta. un tādēļ es viņu mīlu.