Tā, šī diena bija vienkārši, ahhh, savam kursa darba uzrakstīju 2lpp. Tikai. Bet nu neko, bija arī daudz, daudz citu lietu ko darīt. Pie mammas skolā nosēdēju visu dienu, līdz brīdim, kad vienkārši nespēju izturēt. Kompi apmeklēja vīruss, ko pat pats Māris nespēja! izprast. Lūk tad tas tiešām bija tā vērts. Divas stundas tā mēs tur abi sēdējām, es lasīju žurnālu, klausījos, kā viņš sarunājas ar datoru. Mjā, nu katrā gadījumā garlaicīgi nebija. Līdz brīdim, kad man rīt jāzvan kaut kādam vecim, un jāsaka, ka es gribu aktivizēt Windowsu, yeah wright, es un daudz ciparu, un pa telefonu. Nu redzēs , kā man tur ies :D Cerams, ka pēc tā kompīts būs dzīvs. Šorīt pieceļoties sapratu, ka man ir tiešām ZAJEBAL sapņot. Es gribu izgulēties! Es gribu neredzēt sapņus, vai arī redzēt sapņus, kas neprasa no manis tik daudz enerģijas. A to, es jau pieceļos pārgurusi. Tas tiešām sāk kaitināt, un arī nomākt, lai gan... vakardien sanāca ballēties ar Džeinu. Nezinu, ko viņa vakarnakt darīja dzīvē, bet sapnī viņa bija taaaadā palī. Un tas bija tiiik smieklīgi. Pati nebiju labāka. Bet labuprāt es tiešām gribētu redzēt NEKO.
Jūtos šaušalīgi nogurusi, bet gribas turpināt lasīt grāmatu. Vakardien tiku līdz tam, ka viņu izvaroja. Un īstenībā, tas kāda situācija un kā tas bija aprakstīts, bija pretīgi. Es neko nevaru padarīt, ka es lasot ļoti vizualizēju visu izlasīto. Man tas dažreiz kaitina. Viss. Rīt cerams diena būs mierīgāka. Savādāk man nav spēka. Saldu čuču, mazie! |
Un jā. Nervi gan ir viena baigā štelle. Es tā vienkāršoti teiktu, ka no viņiem ir atkarīgas teju vai viss pārejais cilvēki organismā. Nu tad nu tā ir, kādi trīs ārsti pateica, ka man tās problēmas ir uz nervu pamata un blā blā blā. Nē, nu es esmu līdzsvarota utt. Varbūt pārāk. Redz citi tur var krist panikās un tā. A man pat laukā nekas nenāk. Un tā jau esot mana problēma. Es visas sāpes izdzīvoju sevī. Vispār tā jau ir. Tikai agrak es par to nedomāju. Un pēc vakardienas, kad man bija tik slikti, es mēģināju raudāt, nu kaut vai drusciņ. Kā tad! Hmm, raudāt, a ko tas nozīmē? Nemāku raudāt. Es tiešām,sen sen neesmu raudājusi. A man tā gribētos, nu tā kārtīgi izraudāties, tā tiešām un no sirds. Jo...raudāt ir zināma bauda. |