Un jā. Nervi gan ir viena baigā štelle. Es tā vienkāršoti teiktu, ka no viņiem ir atkarīgas teju vai viss pārejais cilvēki organismā. Nu tad nu tā ir, kādi trīs ārsti pateica, ka man tās problēmas ir uz nervu pamata un blā blā blā. Nē, nu es esmu līdzsvarota utt. Varbūt pārāk. Redz citi tur var krist panikās un tā. A man pat laukā nekas nenāk. Un tā jau esot mana problēma. Es visas sāpes izdzīvoju sevī. Vispār tā jau ir. Tikai agrak es par to nedomāju. Un pēc vakardienas, kad man bija tik slikti, es mēģināju raudāt, nu kaut vai drusciņ. Kā tad! Hmm, raudāt, a ko tas nozīmē? Nemāku raudāt. Es tiešām,sen sen neesmu raudājusi. A man tā gribētos, nu tā kārtīgi izraudāties, tā tiešām un no sirds. Jo...raudāt ir zināma bauda.