| |
[May. 14th, 2014|08:01 am] |
Vēl šorīt spotifajs piedāvā sekot tuvu draugu bijušajiem. Savādās attiecības. Mulsums, ko darīt, kad redzi tuva drauga bijušo, par kuru it kā zini kaut ko, kas šķitis jauks cilvēks, bet nupat ir svešinieks, vairs nekādu saikņu. Tad paskaties arī uz sevi, mēs tik viegli kļūstam sveši viens otram.
Brutālas paģiras. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2009|11:23 am] |
Tiklîdz aiziet laicîgi (ne vélàk par pusdiviem) gulét, tà ap pieciem-pusseshiem atkal augshà. Katru rîtu. It kà iekshéjais pulkstenis bùtu mainîjies. Savàdi tikai - ap tiem pieciem uzmosties, galva dulna, sapnus neatceries, kà no smagnéjas nebùtîbas laukà izràptos.
Tà vietà lai nopietni pàrdomàtu dzîvi, pédéjàs dienàs slîcinu sevi twilight (jà, jà, zinu, bet - aizraujoshi), pàrdzîvoju migrénas un zàles, aizguljos. Nopietni dzîvi nepàrdomàju. Vispàr nepàrdomàju. Tàpéc shovakar varbùt sanemshos uz labu brainstormingu, lai vismaz kàda jéga.
Vienatne ir interesanta. Daudz vietas sev. Mazàk piespieshanàs. Daudz slépshanàs: aiz skatiem, aiz tekstiem.
Sajùta kà izkàpjot no dzîves vilciena. Kàds nejaushi paràvis avàrijas stopkrànu. Laiks nav apstàjies, né. Laiks ir skaidrs, saulains, véjains. Skaidrs, saulains, véjains. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2009|10:24 am] |
Piektdiena. Sapnoju par dimantiem, kas izràdîjàs sàls kristàli. Sàlji jo sàlji. Sapnoju par sakàrtoshanu. Kàrtîgi locît drébes un likt kaudzîtés, stùrîtis pie stùrîsha.
Gribétos dzîvot tàpat kà lasît - aizrautîgi, nesàtîgi. |
|
|
| |
[Jun. 27th, 2009|01:15 pm] |
| [ | music |
| | Ngani Troma - Ani Choying & Steve Tibbetts | ] |
Pēc Māstrihtas laikiem pirmo reizi atradu sort of meditatīvo sakompilējumu. Un atcerējos par Ani Choying.
Šeit un šeit var arī dabūt sev pašam (Kyamdro Semkye un Ngani Troma).
p.s. Un, pat ja tur vairs nekā nav, vienalga gribas turp.
|
|
|
| |
[May. 4th, 2009|05:28 pm] |
Ai, bet shefa atgrieshanàs birojà (kaut vai tikai uz mirkli) is comforting. Né, vina teica, nevar tachu visu tà pamest. Ir jàatgriezhàs. Un jàturpina. Savi projekti jàturpina. Un es màju ar galvu un saku, jà, tev ir taisnîba. Un sézhos atpakalj pie darbiem un turpinu. Jà, jo ir jàatgriezhàs un jàturpina. Un kaut kà kljùst tà saulaini, pat ja àrà debesis ir màkonjainas. |
|
|
| un priekshpédéjà grafomànijas uzplùdà, jo prezentàcijas pashas sevi neveido... |
[Apr. 28th, 2009|04:26 pm] |
Eh, es varbùt kàdreiz izaugshu no pokemona stadijas. Tas ir, emo-pokemona hibrîda stadijas. Kaut gan - diez vai. Diez vai izaugshu.
/aiziet stùrîtî nokaunéties
upd: tas dazhu fotogràfiju sakarà. Vél aizvien izskatàs, it kà bùtu no dazhàdàm detaljàm savàkts kopums, mazliet haotisks, jo pie rokas esoshàs izejvielas nàkushas no dazhàdiem komplektiem. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2009|12:03 pm] |
Shàdas dienas kà pédéjàs tomér padara dzîvi interesantu, lai arî nerviem noteikti par labu nenàk. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2009|01:50 pm] |
Kamér nepazudîs nepiecieshamîba péc sàpém (pàréjàs dzîves jédziskoshanai), tikmér no migrénas atvadîties nesanàks. |
|
|
| horoskopi, ai horoskopi |
[Feb. 25th, 2009|09:53 am] |
To traukiem: Jaunais mēness cikla sākums Zivju zīmē vesela mēneša garumā nesīs garīgas pārmaiņas, kad dzīve kā gādīgais papa Karlo "atskaldīs” no Tevis visu lieko. Ieteicama organisma atslodze.
Fun part tajà, ka vakar izlému méginàt atmest visu lieko, saglabàjot tikai to, kas patiesi nepiecieshams un bez kà iztikt nevar. + sàkot no shodienas variàcijas par tému gavénis. Kafiju jau nedzeram pàris dienas, no shodienas nekàdu dzîvo/dzîvojusho organismu, piena produktus - minimàli. Un nekàdu saldumu. This should be a good cleanup before spring. |
|
|
| sunday night blues |
[Feb. 22nd, 2009|11:41 pm] |
Neciešu svētdienas. Nemiers un tādas kā pusbailes pirms katras jaunas nedēļas. Tad jau labāk sevi slīcināt filmās, grāmatās, žurnālos. Pirmdiena vienalga pienāks. Un ne jau tas, ka tai līdzi nāktu kas nepatīkams. Nē, tā tikai katru reizi ir atgriešanās pie dzīves as we know it. Patīkamas un ne tik ļoti, bet pienākumu un atbildības pilnas.
Pilnīga brīvība ir gandrīz katru nakti sapņos. Tur esi pats, esi sava pilnība. Esi pilnīgs, piepildīts un pašpietiekams. Pamosties - and we are back to constructing ourselves and our world again and again and again. |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2008|12:01 am] |
| [ | mood |
| | labs | ] |
| [ | music |
| | tv tālā virtuvē | ] |
Zini, es dažkārt mēdzu nogurt. Sapīties garajos tekstos, izsviest tos visus pa logu, pati aizspurgt debesīs līdz ar zvirbuļiem. Dūdot ritmā ar jumta korē mītošajiem baložiem, sapņot par citu dzīvi, sapņot par tiem pašiem kalniem un sniegu.
Nāk lēnām vasara, jau šorīt silti, silti saules staros. Bet pavasarisn vēl ir šeit, asfalts vēl ir ledus aukstumā arī nakts apmākušās debesis liecina par pārāk bieži mainīgo laiku. Un labi, ka tā. Man ir tikai nepilnas septiņas dienas laika, lai savilktu kopā galus pirms lidoju uz ziemeļiem; gluži kā gājputni pavasaros atgriežas mājās.
Ir savādi sevi dziedināt, sevi izdziedāt. Katrs jauns pavasaris nāk ar jaunu cerību, ar jaunu solījumu par vasaru, pat ja aukstajā gaisā var vilkt paralēles rudens lidojumu atstātajām astēm.
Šai vietai tāpat kā mājām piemīt sava burvība: iespēja distancēties. Mājās skatīt skolas dzīvi rokas stiepiena attālumā, bet ne tuvāk. Šeit - to, kas ir mājās, ieraudzīt citā gaismā. Kritiskums pieņemas spēkā ik dienu, bet tas ir tas labais kritiskums, kas ļauj tev domāt, kas ļauj tev skatīties un redzēt.
Šodien domāju par savu nākamo soli, par darbu. Tas viss vēl aizvien ir miglā tīts. Vispārējā ideja pat ir ļoti aptuvena, bet izvēle ir izdarīta, par ko īpašs prieks. Kā gan gribētos, lai katra diena tad ir īpaša. Lai ir gan izaicinājumi, gan tuvu tveramas un taustāmas lietas. Nosolījos, ka pagaidām par to piedomāšu periodiski. Periodiski, lai ļautu sev darīt arī ikdienas darbus, pie kuriem tieši tagad arī atgriezīšos. Vēl pāris stundiņas, tad drusku miega un atkal darbos.
Svarīgākā dienas atziņa: pavasarī drīkst būt tikai tik saulainas dienas kā šodien. Tad izdodas sevi priecīgi vadīt pa aizvien jaunām un jaunām takām. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2008|12:07 am] |
Mans dievs, til ilgi un ļoti gribējās sarunubiedrus. Tagad ir tikai tie, bet tas, ko vajag, ir kāds, kas iekārotu. Kam pietiktu pacietības un mērķtiecības spēlēties un saglabāt patiesumu. Saglabāt īstenumu. |
|
|
| |
[Apr. 11th, 2008|11:58 pm] |
Un kad sēdēju skolas pagrabstāva kafejuškā uz loga, ienāca divi otrkursnieki. Viņiem gaišākas un nevainīgākas sejas, bet jau drusku darbu zīmogs ir. Un puika teica: bet mēs taču esam inteliģenti cilvēki, mēs lieliski spējam apzināt un analizēt cēloņus faktam, ka mēs nespējam saņemties un strādāt. Bet tas taču nelīdz. Mēs tik un tā nevaram saņemties.
Pārņēma mīļums. Jo mēs visi dažkārt nevaram saņemties, bet pēc tam iemācāmies to darīt, pat ja reizēm noraujamies un tad izlieto ūdeni sasmelt ir grūtāk, vezumu pavilkt smagāk kā stiept vien savu mūžīgo tašu.
Es pat vienu mirklīti gribēju, lai varētu atkal darbos aizbēgt no sevis. taču tad pārdomāju, tā ir tikai zīme, ka es atkal negribu ar to tikt galā. Tamdēļ labāk vien sevi sakārtot, lai vēlāk nav postošās krīzes. No pārstrādāšanās arī neviens laiumīgs nav ticis, vismaz tā izskatās no malas. |
|
|