| Dejas ar vilkiem, zagļiem un miroņiem |
[Feb. 1st, 2009|11:53 pm] |
Trīs filmas pēdējo divu dienu laikā. Visas sen uzņemtas.
Otrā bija patīkams pārsteigums - no bērnībā skatītajām n-tajam reizēm bija saglabājušās pilnīgi citas atmiņas. It was actually quite witty and lots of fun. ( Klikot, lai tiktu klāt bildēm ) |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2008|11:49 pm] |
Mansfield Park. 1999.gada versija.
Skaista kostīmfilma + lielisks, lai arī ļoti brīvs Džeinas Ostinas romāna (un vēstuļu) lasījums. Bet man patika, man ļoti, ļoti patika. Gan filmas vieglums, gan pats stāstījums aizkustina. So foolish of me, but I was utterly charmed.
|
|
|
| |
[Jan. 20th, 2008|07:02 pm] |
Mīļā māsa aizgāja uz izstādi, atstāja mani mājās mācīties. Pagulēju, tagad sāku lasīt vajadzīgos tekstus. Iet lēni un negribīgi, aij, nu apnicis tagad uz kādu mirkli. Varbūt tāpēc, ka vēl priekšā daudz darbu (bet es-par-to-nedomāju-attieksme).
Nu ja, bet Geert Hofstede man vienmēr ir paticis. Un viņa kritiķus es nesaprotu, nu, vai vismaz - nē, es saprotu, ka tas, ko viņš saka par kultūru kļūst par self fulfilling prophecy no tā mirkļa, kad tu sāc pievērst uzmanību kultūras atšķirībām. Tik un tā- mēs esam dažādi, un vieni pēc būtības ir vairāk toleranti kā citi. |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2008|11:18 pm] |
No Panic Room biju gaidījusi ko vairāk. Var jau būt, ka saaukstēšanās un pāris Baileys ar pienu atjauca saspringto atmosfēru.
Hmm, gribējās paskatīties kādu lielisku filmu, bija jau arī ko skatīties, bet...ar nožēlu jāatzīstas, ka pēdējā laikā labo filmu skatīšanās periods ir prom. Tā vietā junk vai nekas special.
Sāp kakls. Fervex beidzās, bet šodien lielākā aptieku daļa bija ciet. Tuvākā aptieka tālu.
Eh, ļoti gribas ko siltāku. Drīz atbrauks mīļā māsa. Tikai pāris dienas jāpaciešas, pāris dienas vēl ļoti jāpastrādā, lai var priecāties. Lai var izbaudīt.
p.s.Ikdiena, tāda tā ikdiena. |
|
|
| утреннее |
[Nov. 25th, 2007|01:02 pm] |
Pirmā stunda pēc pamošanās paiet kārtojot māju. Rokas saloka un noliek vietā izsvaidītās drēbes, atliek vietā grāmatas un piemēro vienkāršus risinājumus sarežģītajām ikdienas konstrukcijām. Prāts klejo savā nodabā. Un pārsteidz pašu - prāts ar sevi sarunājas. Turklāt dara to tik skaļi un безцеремонно, ka man drusku traucē. Tēmas gan arī - konflikti, konflikti, nesaprašanās un prasta kasīšanās. "A tu ko? - A es ko? - A ko tu vispār atļaujies? - Un tu? Pat tava vecmāmiņa nemācēja pogu piešūt!!" (дальше мат, который здесь под предлогом приличия пропускается) Un tad drusku ainu gluži kā no Бригада vai kārtējā krievu stāsta par mentiem.
Proletārisko dabu aiz smukas fasādes nenoslēpsi, vienalga lien laukā. Kaut vai pirmajā bezapziņas rīta stundā. |
|
|