| утреннее |
[Nov. 25th, 2007|01:02 pm] |
Pirmā stunda pēc pamošanās paiet kārtojot māju. Rokas saloka un noliek vietā izsvaidītās drēbes, atliek vietā grāmatas un piemēro vienkāršus risinājumus sarežģītajām ikdienas konstrukcijām. Prāts klejo savā nodabā. Un pārsteidz pašu - prāts ar sevi sarunājas. Turklāt dara to tik skaļi un безцеремонно, ka man drusku traucē. Tēmas gan arī - konflikti, konflikti, nesaprašanās un prasta kasīšanās. "A tu ko? - A es ko? - A ko tu vispār atļaujies? - Un tu? Pat tava vecmāmiņa nemācēja pogu piešūt!!" (дальше мат, который здесь под предлогом приличия пропускается) Un tad drusku ainu gluži kā no Бригада vai kārtējā krievu stāsta par mentiem.
Proletārisko dabu aiz smukas fasādes nenoslēpsi, vienalga lien laukā. Kaut vai pirmajā bezapziņas rīta stundā. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2007|01:57 pm] |
Naksnīgā Paris ir skaista. Pat četros no rīta tā aktīvi turpina dzīvot. Cilvēki steidzas, mašīnu ugunis ņirb garām ik pārsekundi, meitenes pie Luvras, aiz Tuilleries dārziem strādā, spītējot lietum un aukstajam vējam un vēlīnie kājāmgājēji nedrošu gaitu dodas mājup.
Jaunie studenti, kas izvēlas studēt filosofiju, ir mazliet viens otram līdzīgi. Tieši tāpat viņi meklē patiesību, dzīves saprašanu. Un tikpat aizrautīgi stāsta par mūziku.
Clusters of people. Birku uzlikšana. Tipveida formāts. Vieniem mēs uzticamies pilnībā, jo tie atgādina mūsu vecākus. No citiem esam maksimāli piesardzīgi, jo, šķiet, ka atpazīstam viņos iepriekšpieredzētās situācijas atblāzmas. Pat tad, kad esi aizmirsis par tipveidu (lai gan tas ir melots, tu nekad neaizmirsti), kad esi saskaņā ar otru kā personību nevis štampu, vienā mirklī atklāj, ka tas tomēr ir uzliktais zīmogs, ar kuru tu esi saskaņā. Var jau būt, ka būtība un birka sakrīt. Mūsu uztvere varbūt ir ierobežota, mēs domājam noteiktās kategorijās. Ir tikai N daudzums tipāžu, kurus uztveram un vēlāk, saskaroties ar jau redzētam tipāžam līdzīgo, kabinam klāt atbilstošo birku un ievietojam atbilstošajā rāmītī.
You're so unique ir meli. Ir vesels cluster tādu kā tu, katram mazliet atšķirīgs izskats, vārds, dažas rakstura iezīmes, bet tas ir tikpat minimāli kā mašīnas krāsa/sēdekļu apšuvums/iebūvētā radio marka/etc. pielāgojamie mainīgie. Marka un modelis ir tieši tāds pats.
You're so unique ir patiesi. Viens un tas pats modelis, bet katram sava brīvā griba. Viena un tā pati uzvedība (reizēm), līdzīgs domas ceļš, bet katram savs laiks, kad līdz tam nonākt. Tas ir tas pats mūžīgais jautājums, vai otrs domā tā, kā tu viņu saproti. Birkas var būt vienkārši apziņas filtri, kas ļauj tev apjaust pasauli un nesajukt prātā no informācijas daudzuma. Turklāt pateikt otram, ka viņš/viņa ir tipveida cilvēks, būtu tik ļoti aizvainojoši.
Situācijas atkārtojas, līdz tu sev atrodi pareizo risinājumu. "Problems, in a similar fashion, meet the same people wherever they go with the same result." (A Garbage Can Model of Organizational Choice, Michael D. Cohen; James G. March; Johan P. Olsen)
Interesanti šķiet apzināties, ka jebkura sociālā zinātne savos pamatos un pat atrisinājumos, var zināmā mērā tikt piemērota tās mikroformas izskaidrošanai. Varbūt šāds secinājums ir kļūdains. Varbūt ir tikpat skaidri kā ar ekonomiku, kur makro secinājumi neattiecas uz mikro līmeni. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2007|02:30 pm] |
|
Tas ir cinisms, kas mostas. Ass un šķeļošs agregātstāvoklis. |
|
|