beidzot saņēmos izlasīt elijah mcclain last words |
[1. Sep 2020|13:00] |
|
|
|
Comments: |
Šeit ir sīkāks raksts, ko izlasīju jau šorīt: https://edition.cnn.com/2020/08/31/us/ketamine-use-in-police-stops/index.htmlVarbūt es sajaucu, kurš ir kurš, bet rakstā bija teikts: After about six minutes, paramedics determine McKnight does not need hospital treatment.
But then one of the deputies asks, "You can't give him anything can you? Unless you go to the hospital, right?"
A paramedic responds, "We can give him ketamine. He'll be sleeping like a baby, but he'll have to go to the hospital."
McKnight objects, yelling: "Don't give me. Don't inject anything into my veins."
It is unclear whether a paramedic or deputy responds, saying, "Just give it to him. I mean he's bucking the three of us. Just give it to him."
And they do. After a 500-milligram shot, the paramedics' post-incident report says McKnight is being "wildly combative." On body camera video, they say he is still able to "lift" them.
They (paramedics) definitely wasn't going to give me ketamine until the police asked for it
Farmaceitus apmāca pat nedod nekādu informāciju par pacientiem, ieskaitot narkomāniem, pēc mutiska pieprasījuma. Atļauts ir tikai ar rakstisku prasību. Es nespēju iedomāties, kā vispār var dot kaut kādas zāles tikai tāpēc, ka policija to pieprasa? Laikam nāves sods ASV ir vienīgais izņēmums. Zinu, ka drošībai, kad cilvēks patiešām ir satrakojies un apdraud sevi un citus, tad tam var būt atzīta klīniska vajadzība. Gala lēmumu vienmēr pieņem medicīnas speciālists. Un pat tāda nevainīga lieta, kā paracetamola tabletes ielikšana nemanot kādam glāzē ar labu nodomu (ja cilvēkam ir galvassāpes, bet aiz spītības negrib lietot zāles), klasificējas krimināli kā uzbrukums (assault).
| From: | az |
Date: | 1. Septembris 2020 - 18:52 |
---|
| | | (Link) |
|
tu runā par elijah mcknight, es rakstīju par elijah mcclain
Jā, es sapratu zinu, bet tajā rakstā ir pieminēti abi. Raksts ir par to, ka paramediķi pārāk bieži klausa policistiem un dod ketamīnu bez klīniskas vajadzības.
To, ka cilvēki autista rīcību – tas, kā viņš staigā, skatās uz lietām, vai runā – bieži uzskata par murgiem, lai gan tās ir pilnīgi loģiskas, es ļoti labi zinu. Been there and experienced that too many times.
Bet paramediķiem jau tomēr vajadzēja būt ar labāku uztveri un saprast, ka tas ir tikai autisms nevis delirium, un nevajadzēja klausīt policiju. | |