Lūk, izturēties kā niknam zvēram pret cilvēkiem, ar kuriem vari justies drošāk nekā ar jebkuru citu, kuri tevi nēsā uz rociņām un tiešām mīl (nu, vai ir līdzatkarīgi), reāli uzbrūkot un graujot pašu galveno - garīgo aparātu -, tas jau nav pieņemami. Tas, ka haizivis neguļ un cauru diennakti var plosīt citus, neattaisno tādu cilvēka rīcību. Vnk viņi visu uztver kā cīņu par varu - un izmanto tos "vājos", kuriem esot, lūk, jūtas un emocijas. Pieļauju, ka viņi paši pat neapzinās, ka ir narcistiski, jo vnk dara vienīgo, ko zina. Bet reāli es piekrītu tiem, kas saka, ka cilvēka dabiskais ienaidnieks, bīstamais plēsoņa, ir psihopāts.

(Reply to this) (Parent)