sure, es nāku no luterāņiem - kur tas ir atļauts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, tu nāc no budistiem ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, ka es nāku no budistiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad kāpēc tu nāc un radi cīnies par reliģiju, kurai netici, ar cilvēku, kurš tai netic?

really. budisti vispār drīkst strīdēties? ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, budisti to vien dara, kā strīdās. diskutē. budistu tempļos bērni tiek mācīti diskutēt. tad viņi vēl sasit rokas, katru reizi, kad kādu svarīgu argumentu pateikuši. un kad nediskutē ar citiem, tad diskutē paši savā galviņā. cenšoties saprast, kas ir tas, kas ir. ticēt budam ir slikti. ticēt sev ir labi.

es nācu, jo man jau šķiet, ka mīlēt citus cilvēkus un piedod cilvēkiem ir ļoti svarīgi, ne tikai kristiešiem, bet visiem visiem cilvēkiem. piemēram, ja visi nekristieši izmantotu love and forgive, tad vismaz viena puse kriestiešu-nekristiešu strīdā būtu saprātīgi un varētu strīdēties bez personiskā aizvainojuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

i see ;]

(Reply to this) (Parent)

really, savu cīņu ar reliģiju es izcīnīju tajā jāņu naktī, kad sapratu, ka dievs mani mīl, ka viņš ir tieši tāds, par kādu man bērnībā stāstīja, un ka viņš nekad nav bijis baznīcā, viss.
es vienīgi šorīt izlasīju par bērnu grāmatām kriestiešu stilā, un man palika bail, atcerējos, kā tas lauza manu dzīvi, un man bija bail to teikt skaļi visu, jo man tā bija sāpīga dzīve, bet es gribēju kaut kā. mēģināt palūgt, lai cilvēki mīl savus bērnus. lai viņi nemeklē dievu, kas to darītu viņu vietā. lai viņi māca nevis reliģiju, bet dzīvi.

(Reply to this) (Parent)