ai, kā es Tev piekrītu.

visos karos neskaitāmi cilvēki ir gājuši bojā un izvaroti.
well, pat bez kariem ir izvarošana
http://en.wikipedia.org/wiki/Rape_statistics
vakar bija v-day (nejaukt ar valentīndienu), kuras iniciātori apgalvo, ka 1/3 sieviešu savas dzīves laikā tiks fiziski iespaidotas vai izvarotas.

un man šķiet, ka lielu ietekmi uz to, kāda kristietība ir, ietekmēja pagāni. būtu romas impērija palikusi pie savas ticības, būtu pagāni attīstījuši spēju diskutēt ar cita veida domāšanu, nebūtu kristiešiem iespēja attaisnot krusta karus.

kaut gan, vai tu, latviete, attaisno, ka mūsu zēni ir afganistānā?

man nešķiet, ka citi cilvēki, kuri identificējās ar citām birkām ir labākā stāvoklī.

tāpēc, man liekas šis ieraksts ļoti bēdīgs un skumjš, ka tu uzbrūc kristiešiem kā grupai. es saprotu, ka tas ir personiskas pārestības vadīts, nevis kā, piem, vēsturiska izmeklējuma gala secinājums - bet ja tu izvēlies balsot par uzbrukumu, tad pasaulē būs par vienu par-uzbrukuma balsi vairāk.

un nav tā, ka tagad kristieši ietu krusta karos.
bet well, kā tu saki - un es ceru, ka tev ir pamats tā teikt --- tēvu (mammu arī?) grēki nāk mantojumā.

(Reply to this) (Thread)

es klausījos rubeņa ideju vēstures kursu. līdz tam es pat nezināju, cik daudz un briesmīgi viņi bija. tu zini, ka kristieši ieviesa jēdzienu, ka karavīrs nav atbildīgs par karu? nu, jo dievs tā vēlas. droši vien pēc vismaz 8 lielajiem krusta kariem šāda ideja bija skaidra vairumam. kas droši vien atviegloja visu nākamo karu organizēšanu.
o, kristīgā kultūra ir devusi ļoti lielu ieguldījumu vardarbības veicināšanā. sākot ar sv. augustīnu, kurš izstrādāja taisnīgā kara koncepciju pēc imperatora konstantīna pasūtījuma. jo konstantīns bija pieņēmis kristu.
tu zināji, ka bija arī bērnu krusta kari? kur tika mobilizēti bērni?
un pāvests pasludina visiem 1. krusta kara dalībniekiem indulgentia - var darīt visu, ko grib. atgriežoties mājās, viņi pārvērtās par laupītāju ordām.
un tieši krusta karos sāk ebreju masveida iznīcināšanu - kā jēzus slepkavas. nacisti tikai turpināja pirms gandrīz tūkstots gadiem iesākto. ai. viss.
es nesaku neko par to, ko izvēlas pielūgt cilvēks, kurš pats to izvēlas. bet man neliekas godīgi, ja bērnam stāsta par mīlošo dievu un māca ticēt baznīcai, nepaskaidrojot, kāda tam ir otra puse.
ai. no visiem pasaules cilvēkiem es domāju, ka tu man nekliegsi virsū, ka tu sapratīsi, ka nedrīkst atdot bērnus nevienai reliģijai, vispār nevienai. un es tikai mēģināju to pateikt caur savu pieredzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, ka es to zinu.
zinu arī, ka attīstītājās valstīs, kur cilvēkiem ir ispēja piekļūt zinātnes idejām un attīstīt kritisko domāšanu kristiešu skaits samazinās.
un ka valstīs, kurā ir pretestība (vajāšana) pret kristietību, kristiešu skaits pieaug.
tāpēc man šķiet ļoti dīvaini, ka ir cilvēki, kas ir izkopuši prātu, bet iesaistās pret kristietību verstajās akcijās. gudriem cilvēkiem būtu jāspēj pārkāpt savām personiskajām sāpēm un jāsaprot, ka kristiskā domāšana ir tas, kas ir vajadzīgs, nevis jādod mājieni par to, ka kristieši nav "cieņas, piedošanas, mīlēšanas" vērti vai sodīšana, sakot, ka "jo tas ir godīgi nopelnīts".
kristietība pati par sevi nav problēma, bet problēma ir tas, ka ir cilvēki, kuri izvēlās neredzēt realitāti (citiem vārdiem dumji cilvēki), - ja samazināsies tādu cilvēku skaits, tad samazinās daudzu pasaules problēmu skaits, ieskaitot, problēmas, kuras izraisa reliģijas.
Piemēram, ja āfrikas valstīs tiktu nodrošināta iespēja piekļūt internetam, tad kristiešu izplatības ātrums pasaulē samazinātos ievērojami. Dienvidkorejā pēc tam, kad valdība, strādāja pie tā, lai visiem būtu pieeja pie internata, sāka strauji attīstīties ekonomiski. Tas ir pierādīts, ka pieeja pie interneta nodrošina ekonomisko attīstību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hey!!!!!!!!!!!!!!!!!
tā es neteicu.
es tikai teicu, ka tā vietā, lai viņi apvainotos un mums pārmestu, ka kādam nepatīk viņu bērnu audzināšanas grāmatas, viņi varētu mums to piedot un mūs mīlēt. nevis apvainoties.
jo tas ir viņu kā kristiešu pienākums. piedot un mīlēt. ja tu neesi kristietis, no tevis to nevar prasīt.
un par godīgu nopelnīšanu - kristietība ieviesa jēdzienu maksāt par tēvu grēkiem līdz 7. paaudzei. ja kristieši sūdzas, ka jūtas nesaprasti vai nosodīti, varbūt tā ir viņu pašu sludinātā 7. paaudze. viņu pašu sapratne un tolerance pret pagāniem. un pat pret citiem kristiešiem, kas nebija ortodoksāli.

kāpēc man jākāpj virsū savām sāpēm? kāpēc man nedrīkst sāpēt?

es negribu samazināt kristiešu skaitu. tieši otrādi. es gribētu, kaut te būtu kaut viens kristietis. kurš mums piedotu un mūs mīlētu, nevis apvainotos un pārmestu.

(Reply to this) (Parent)

ai. vai tu vari izlasīt nīčšes antikristu? viņš bija gudrāks par mani, varbūt viņš mācēs to labāk paskaidrot.

viņš tur saka - ir bijis tikai viens kristietis, un tas mira pie krusta. evaņģēlijs mira pie krusta. tas, ko pēc tam sāka dēvēt par evaņģēliju, bija pretstats viņa dzīvesveidam.

(Reply to this) (Parent)

iedomājies, ir 1096.gads. visa pasaule gaida pasaules galu, jaunu simtgadi. pāvests urbāns II francijā saka runu - kristus atnākšana ir tuvu, kā mēs paskatīsimies viņam acīs, ka svētā zeme ir neticīgo rokās! runa beidzas ar kliedzienu - deus le volt - dievs to vēlas!
visa eiropa mobilizējas 1.krusta karam.
un ko citu lai tur dara, ja tāda ir dieva griba, ja dievs tā vēlas? tu droši vien nezini, ka, ja bērnu ieliek kādā dogmatiskā sistēmā, viņam nav variantu, bērns notic visam, viņš pārņem sistēmu. iezīž.
par visu pārējo, par to, kā kristietība padarīja sievieti par grēka avotu un ļaunuma sakni, par raganām un zinātniekiem, par to tad droši vien arī nerunāsim.
pieņemsim visu ar mīlestību.
un mēs to darām.
ojā.
jo mums ir jāpiedod, jāsaprot.
piedod.

es neticu nevienai reliģijai. bet šī vienkārši ir man personīgi sāpīga.

(Reply to this) (Parent)

un un un. laulības/bērnus garīdzniekiem nekad nav aizliegusi bībele, vai vismaz līdz 13. gs. to neviens nebija pamanījis. bet tad pamanīja. jo par baznīcas pārstāvjiem varēja kļūt tikai augstdzimušie, turīgie. un, ja viņiem piedzima bērni, viņu īpašums pārgāja mantojumā bērniem. baznīcai nekas nepalika. tad, tikai tad baznīca aizliedza laulības. to sauca par cīņu pret nikolaismu.
bastardi un konkubīnes gan bija atļauti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, es nāku no luterāņiem - kur tas ir atļauts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, tu nāc no budistiem ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, ka es nāku no budistiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad kāpēc tu nāc un radi cīnies par reliģiju, kurai netici, ar cilvēku, kurš tai netic?

really. budisti vispār drīkst strīdēties? ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh, budisti to vien dara, kā strīdās. diskutē. budistu tempļos bērni tiek mācīti diskutēt. tad viņi vēl sasit rokas, katru reizi, kad kādu svarīgu argumentu pateikuši. un kad nediskutē ar citiem, tad diskutē paši savā galviņā. cenšoties saprast, kas ir tas, kas ir. ticēt budam ir slikti. ticēt sev ir labi.

es nācu, jo man jau šķiet, ka mīlēt citus cilvēkus un piedod cilvēkiem ir ļoti svarīgi, ne tikai kristiešiem, bet visiem visiem cilvēkiem. piemēram, ja visi nekristieši izmantotu love and forgive, tad vismaz viena puse kriestiešu-nekristiešu strīdā būtu saprātīgi un varētu strīdēties bez personiskā aizvainojuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

i see ;]

(Reply to this) (Parent)

really, savu cīņu ar reliģiju es izcīnīju tajā jāņu naktī, kad sapratu, ka dievs mani mīl, ka viņš ir tieši tāds, par kādu man bērnībā stāstīja, un ka viņš nekad nav bijis baznīcā, viss.
es vienīgi šorīt izlasīju par bērnu grāmatām kriestiešu stilā, un man palika bail, atcerējos, kā tas lauza manu dzīvi, un man bija bail to teikt skaļi visu, jo man tā bija sāpīga dzīve, bet es gribēju kaut kā. mēģināt palūgt, lai cilvēki mīl savus bērnus. lai viņi nemeklē dievu, kas to darītu viņu vietā. lai viņi māca nevis reliģiju, bet dzīvi.

(Reply to this) (Parent)