| |
[25. Maijs 2020|17:14] |
sestdiena bija saules un miera pilna, pēc ilgās ziemas viena diena vasarā. vakarā pļāvām zāli, bija pirts un agra nakts. svētdien iztīrīju ūdeni un nopeldējos pati pirmā, bija rauga pankūkas un visa diena ceļā. atradām pamestus kapus, lēkājām upē pa akmeņiem blakus zeltausainam zalktim un bridām pa gravas upi līdz slapjām kājām. vēl bija dažas pilsētas un pusdienas, bet tas tā.
bet tad nāca lielas skumjas, no sena un tāla laika, kāds ieritinājās un teica, neraudi, un es raudāju uz iekšu un domāju, ka tevis dēļ varētu jebko, pat dzīvot. šodien modos vēlu, peldēju vēlu, gāju jogot zem visskaistākās ābeles, sākās vasaras lietus, turējos, cik ilgi varēju.
ņēmu sietu un gāju tīrīt dīķi atkal, jūtos kā pērļu zvejnieks, tā manas dienas paiet, velku ārā sulīgi zaļās alges un domāju, skaisti, bet nemāku sadzīvot.
ãbeles kupenās, putni tik priecīgi.
un es varu darīt neko visu dienu, tīru neko. |
|
|
| |
[25. Maijs 2020|17:57] |
man gribētos tev kaut ko teikt, kaut ko izrunāt, bet tu cep cake with rum & mint, un es smaidu. jo baby llama needs no drama. un nav jau, ko teikt, kā var izstāstīt, ka gribas saritinātiea un raudāt ilgi, izraudāt visu ziedoni.
turi savam sunim muti ciet |
|
|
| |
[25. Maijs 2020|22:33] |
izbraucām ūdenstilpnes, gan sen zināmās, gan apslēptās, kāpu augstu un nenokritu, bridām caur brikšņiem un atradām lepnākās pierobežas mājas dziļā nekurienē. atgriezos arī pie laupītāju akmens, mežsargs jau miris, un viss cits arī pagalam. plūmju ieskautā baznīca vēl stāv. nopeldējos saulrietā un biju mierā.
odi atgriežas, mellenes lepni zied, maijpuķītes vēl slēpjas, bet toties vardes pilnām balsīm atpakaļ abos dīķos, par spīti stārķa ikdienas vizītēm. savāds putns baltu asti pārlaidās pāri un pats sabijās. |
|
|