| |
[25. Maijs 2020|22:33] |
izbraucām ūdenstilpnes, gan sen zināmās, gan apslēptās, kāpu augstu un nenokritu, bridām caur brikšņiem un atradām lepnākās pierobežas mājas dziļā nekurienē. atgriezos arī pie laupītāju akmens, mežsargs jau miris, un viss cits arī pagalam. plūmju ieskautā baznīca vēl stāv. nopeldējos saulrietā un biju mierā.
odi atgriežas, mellenes lepni zied, maijpuķītes vēl slēpjas, bet toties vardes pilnām balsīm atpakaļ abos dīķos, par spīti stārķa ikdienas vizītēm. savāds putns baltu asti pārlaidās pāri un pats sabijās. |
|
|
