| |
[26. Maijs 2020|19:55] |
pamodos agri, saule vēl bija zemu, bet karsta, stārķis līda slapjš un vainīgs no ūdens ārā, dīķis bija tīrs, peldēju ilgi un mierīgi
iztraucēju pāris zaļās vardes, piepeši visas pamodušās pilnā balsī kurkst, smējos un aizrijos
skaidrs, ka nevajag apsmiet vardes, bet viņas tā piepūšas un cenšas, un. nu jā.
ravēju zemenes lielajā laukā un spiets rūkdams nāca virsū, nācās bēgt, izbiedēju stirnu purva pļavā.
peldēju, nedarīju neko, peldēju, pavadīju visus, kas aizbrauca, tagad tāds bezgalīgs prieks
būtu vajadzējis būt pavisam citur šobrīd, smieties skaļā balsī un dzert apelsīnu sulu
bet ābeles zied baltas un sārtas un smaržo gandrīz kā rododendri |
|
|