agrāk arī vienā laidā atvainojos. pat durvis vēru vaļā nevis ar "sveiki", bet "es, atvainojos" līdz viens draugs sāka atbildēt ar tādu nopietnu "piedodu". aizdomājos par bērnības traumām, vainas un atbildības sajūtas ieaudzināšanu mazajās meitenītēs, "jēriņa" pozīcijas ieņemšanu- neko tā arī jaunu neizdomāju, bet un uzreiz kaut kā mazāk sāku lietot. vismaz ikdienai netraucē. jā,tagad tā vainas apziņa tikai tādas tīri lingvistiskas atskaņas.

(Reply to this) (Thread)

jā, tieši tā!!!
cilvēks nav vientuļa sala.
paldies.
tā vainas apziņas barošana katrā mazākajā kustībā. kaut gan varētu pabarot arī ko citu. Tev ir ļoti, ļoti labs draugs.

(Reply to this) (Parent)

un tu pati esi gudra.

(Reply to this) (Parent)